Biznesa ceļotāji atšķiras no pārējiem cilvēkiem, jo, kamēr citi svētku dienās un nedēļas nogalēs atpūšas, cep gaļu uz restēm, atpūšas kopā ar ģimeni un bērniem, vai dodas uz pludmali, tikmēr biznesa ceļotāji ir pielipuši pie saviem datoriem, cenšoties īsā laikā izplānot savu pēkšņo un steidzamo biznesa ceļojumu.
Tie, kas nav biznesa ceļotāji, šādus cilvēkus neizprot, jo viņu dzīvesveidu uzskata par katorgu, tomēr biznesa ceļojumu entuziasti, ceļojumu nozares mārketinga burvji un citas ieinteresētās personas šajā visā saskata valdzinājumu un aizrautību, pirmklasīgas viesnīcas, jautrību un privilēģijas.
Tie, kas ceļo, ir biznesa cilvēki
Pamostoties no rīta kādā viesnīcā un palūkojoties viesnīcas istabas spogulī, biznesa ceļotāji saskata biznesmeni, kas strādā ārpus sava biroja. Viņu vajadzības, mērķi un motivācija neatšķiras no iepriekšējās dienas, kuru viņi pavadīja pie sava rakstāmgalda. Tomēr neviens to īsti neizprot. Visiem šķiet, ka iekāpjot lidmašīnā vai reģistrējoties viesnīcā, šie cilvēki pēkšņi kļūst par “ceļotājiem” – mītiskiem nezvēriem, kas braukā pa pasauli meklējot izklaides, apskaidrību un baudu. Biznesa ceļotāji ir svešinieki, kas svešā zemē cenšas padarīt savu ikdienas darbu, tomēr pasaule izturas pret viņiem kā pret pasauli apceļojošiem delveriem, kas palaisti brīvdienās.
Biznesa cilvēki neciešs vārdu “nē”
Biznesa ceļojumi ir tik dārgi, ka šobrīd tajos doties var tikai paši labākie, spožākie un svarīgākie korporatīvie pilsoņi. Tas nozīmē, ka šie cilvēki savos uzņēmumos bauda varu un ietekmi. Viņi dod norādījumus, formulē stratēģijas un sagaida, lai cilvēki darītu, ko viņi tiem liek. Šie cilvēki ļoti reti savos birojos dzird vārdu “nē”. Bet tad viņi dodas ceļojumā, kur par atbildi vienmēr saņem “nē”. “Nē” – šobrīd nebūs iespējams jūs pārvietot uz pirmo klasi, vai arī “nē” jūsu rezervācija datorā neuzrādās, “nē” – šobrīd nav iespējams izīrēt auto, Turklāt pats sliktākais, ka parasti “nē” viņiem saka darbā pārguruši, nepietiekami atalgoti darbinieki, kuri nekad neteiktu “nē” saviem bosiem. Tāpēc bieži vien biznesa ceļotāji jūtas neapmierināti un vīlušies.
Biznesa cilvēki ir gudrāki par citiem
Biznesa ceļotāji nebūtu ieguvuši savu pašreizējo varu un ietekmi, ja viņi nebūtu labi tajā, ko dara. Viņi cīnās un uzvar sīvās cīņās, mācās un iekaro brīvo un konkurentu pilno ideju, produktu un pakalpojumu tirgu. No otras puses, avio nozare un avio kompāniju korporatīvā kultūra nav attālinājusies no savas dārgās, šķietami lietderīgās vides. Un nokļūstot grūtībās, viņiem vienmēr nāk talkā politiķi, kas atlaiž nodokļus vai veic citus steidzami nepieciešamos pasākumus.
Katru reizi iekāpjot lidmašīnā, biznesa ceļotāji vēro, kā lietas tiek vadītas, un domā, kā tās varētu vadīt labāk, virzīt, pārdot un plānot labāk, un apmierināt klientu vajadzības labākā veidā nekā to dara uzpūtīgie, siltumnīcas ziedi, kas vada avio biznesu. Bieži vien biznesa ceļotājus sadusmo avio kompāniju vadītāju nekompetence. Viņi vēlas sadarboties ar peļņu nesošiem uzņēmumiem, kas piedāvā labu servisu. Tā vietā viņus apkalpo avio kompānijas, kas zaudē miljardus, ekspluatē savus darbiniekus un slikti izturas pret klientiem.
Avio kompānijas vada autobusu
Tā var šķist dažādi izprotama metafora, tomēr avio kompānijas tiešām vada autobusu. Viņas ir vadībā – un pārējie ir spiesti sekot. Avio kompānijas kontrolē pasažieru likteņus un viņu iespējas nokļūt vēlamajā galamērķī. Iespējams vairāk naudas ceļotāji iztērē viesnīcām un auto īrei, tomēr viņu dzīves uz ceļa nosaka avio kompānijas. Viss, ko avio kompānijas dara ietekmē biznesa ceļotāju garīgo, biznesa un fizisko līdzsvaru vairāk nekā viesnīcas vai izīrētās automašīnas.
80/20 likums
Pārējā pasaule samet visus biznesa ceļotājus vienā grupā. Tomēr patiesība ir citāda. 80% no biznesa ceļotājiem, kas parasti dodas vietējos ceļojumos, dzīvo pilnīgi atšķirīgi nekā tie 20%, kas pieskaitāmi pie starptautiskajiem biznesa ceļotājiem. Vietējiem biznesa ceļotājiem un starptautiskajiem biznesa ceļotājiem nav nekā kopīga, izņemot to, ka pārējā pasaule neizprot atšķirību starp šīm abām grupām.
Privilēģijas, nevis punkti
Ceļš uz biznesa ceļotāju sirdīm, prātiem un naudas maciņiem nav bruģēts ar regulāro ceļotāju jūdzēm vai regulāro viesnīcas apmeklētāju punktiem. Biežajiem ceļotājiem ir visi nepieciešamie punkti un jūdzes, un daudz vairāk bezmaksas ceļojumu nekā viņi vēlētos pieprasīt. Viņi nopelna tik daudz papildus punktu ar pamata biznesa ceļojumu produktiem (transportu, naktsmītnēm, kredītkartēm un telekomunikācijām), ka viņi neuzskata par vajadzīgu nopirkt žurnālu vai dīvānu, lai iegūtu papildus punktus. Īstenajiem biznesa ceļotājiem nav laika krāt punktus, vienīgais, ko viņi vēlas no regulāro ceļojumu programmām ir privilēģijas: atzinību par lojalitāti, ienesīgus klientus; jauninājumus un vēlamās ērtības; nedaudz ērtāku dzīvi atrodoties ceļā; vienkāršu “paldies” par savu maciņu iztukšošanu viesnīcu un avio sabiedrību kasēs.
Mēs tūlīt sabruksim
Pat 20 gadus iepriekš biznesa ceļotāju dzīve uz ceļa bija kā iespēja aizmukt no saviem birojiem un pat mājām. Viņi devās ceļā un visu pārējo atstāja aiz muguras. Vēl svarīgāk, viņi paši kontrolēja to, cik daudz mājās palikušie varēja viņus sasniegt. Viņi zvanīja uz biroju un uz mājām tad, kad uzskatīja to par nepieciešamu. Tagad tas vairs nav iespējams. Ar mobilo telefonu un portatīvo datoru palīdzību biznesa ceļotāji ir aizsniedzami ik uz soļa. Viņi vairs nespēj būt nesasniedzami. Pat ne uz minūti. Rezultāts? Viņiem ne tikai nākas risināt jautājumus, kas radušies ceļojuma laikā, bet arī tos, kas norisinās birojos un mājās. Vairs nav iespējams biznesa ceļojumus izmantot kā patvērumu.
