Avots: Eiropa.lv/4hoteliers.com
1887. gada maijā Hans Niels Andersens – Pīters Andersnes un Frederiks Kinčs – jaunie viesnīcas Oriental īpašnieki lepni pozēja jaunās ēkas priekšā. Oriental bija pirmā luksus viesnīca Siāmā.
Šāda greznība ārpus pils Bangkokā vēl nekad nebija redzēta: paklāji koridoros, uz sienām bija jaunākā dizaina tapetes no Parīzes un otrā stāva guļamistabās bija sarkankoka mēbeles. Otrais stāvs! Sensācija valstij ar peldošajām mājām un vienstāvu mājelēm.
Cīņa ar termītiem
Šādas varenas viesnīcas izpēte ir liels pagodinājums un izaicinājums, jo tā atrodas Āzijā, kur publiski arhīvi ir retums. Herkulesa cienīgs varoņdarbs zinātniekus gaidīja Bangkokā Oriental viesnīcā.
Kurs Vahtveitls (Kurt Wachtveitl) viesnīcas ģenerāldirektors, kas ir gandrīz tikpat slavens, kā viņa vadīta viesnīca, uzaicināja zinātniekus uz savu viesnīcu, nozīmēja viņiem asistentus, lai veiktu viesnīcas izpēti un atklātu tās vēsturi. Viena no asistentiem bija viesnīcā visilgāk strādājusi sieviete (viņa šajā viesnīcā darbojas jau no 1947. gada!!! ), kā arī viens no pirmajiem sabiedrisko attiecību menedžeriem viesmīlības biznesā Pornsri Luphaiboon.
Vahtveitla tradicionalitātes izjūta ir palīdzējusi veidot vairākus vēsturiskus iekārtojumus. Numuri ir nosaukti slavenu apmeklētāju vārdos – Džozefs Konrāds, Somerset Maghama un Noels Kovards. Restorānu nosauca par Karali Džimu pēc Džozefa Konrāda romāna. Zinātnieku rokās bija iespēja noskaidrot vairāk. Tas prasīja daudz pūļu un aptuveni 10 gadus, lai raktu visā pasaulē un savāktu ap 1300 lapas par viesnīcas vēsturi.
Pētnieku komandai tika pieaicināts arī britu zinātnieks Endrjū Viljamsons. Taizemē praktiski vispār nav publisku arhīvu. Ierastākais attaisnojums ir, ka tos apēduši termīti vai tie gājuši bojā ugunsgrēkā. Zinātnieku grupa savus meklējumus sāka viesnīcā (visi arhīvi gājuši bojā ugunsgrēkā) un tikās ar tās autoritātēm, kuras jau ilgu laiku iepriekš sākuši apmeklēt termīti. Zinātnieki uzsāka savu vispasaules izpēti, apziņojot avīzes visā pasaulē. Pamazām zinātnieki sāka saņemt informāciju no visām pasaules malām Viņi ceļoja uz Parīzi, Londonu, Vīni un Ņujorku, kur tikās ar saviem antīkās informācijas medniekiem un pārdevējiem.
Pamazām attēls sāka līmēties kopā: šeit uzlīme, tur pastkarte. Zinātnieki secināja, ka pirms Otrā Pasaules kara, viesnīcas sabiedriskās attiecības un reklāma nebija tās stiprākās puses. Tās drukātie materiāli tika atrasti tikai pēc desmit gadu meklēšanas.
Bāra piedāvājums bija saglabājies dāņu arhīvos. Tas tiek datēts ar 1892. gadu un tajā ir vienkārša izlase – tikai pats labākais. Tika atrasts bordo vīns līdzīgs margo, Mouton Rothschild un vīni no Medokas, Šampaņas provinces ( Krug) vai slavenais vācu Johannisberger Riesling.
Cik veca ir šī iestāde?
Šīs viesnīcas atvēršanas gads radījis nepārvaramu vēlmi pajautāt, cik tad veca īsti ir šī iestāde? Tas parasti ir pirmais jautājums, ko uzdod par tik slavenu vēsturisku celtni. Arhitekta pirmais rasējums ir skaitīšanas sākumpunkts, pat, ja šis rasējums netika pārvērsts ķieģeļos un javā turpmāko gadu laikā.
Oriental šajā ziņā bija mazrunīgs. Precīzs viesnīcas atklāšanas datums bija pazudis vēstures līkločos. Avīzes sākumu datēja ar 1863.gadu, radot pirmo pavedienu. Oficiālajā Bangkokas ikgadējā kalendārā tika minēts, ka 1865. gadā viesnīca tika izpostīta ugunsgrēkā. Bet faktu par turpmākajiem notikumiem nebija. Jautājums, kad viesnīca tika atvērta, palika nezināms.
Oficiāla atbilde tika iegūta tikai pēc veselu gadsimtu ilgās notikumu virknes. 1970-to gadu beigās viesnīcas padome nolēma izkliedēt šo neskaidrību, piekrītot, ka tās nodegšanu 1965. gadā ir maldīgi uzskatīt par tās dibināšanas gadu. 1976. gadā tika ziņots, ka viesnīcai tiek atvērts jauns spārns, tas lika vēsturniekiem pastrādāt, un viesnīca tika atzīta par 100 gadus vecu. Giorgio Berlingieri, šīs viesnīcas vadītājs, vadošais līdzīpašnieks un viesnīcas Italthai līdzīpašnieks, skaidroja šo lēmumu, kā poētisku, nepārspīlētu lēmumu. Viņi svinēja 100 gadus, lai gan būtu varējuši nosaukt vēl iespaidīgāku skaitli.
Tātad visus apmierināja viesnīcas oficiālais dibināšanas gads 1876. Un vēsturnieki varētu atpūsties, pārliecināti, ka viņi varētu atrast vēl agrākus viesnīcas pastāvēšanas faktus.
Meklējot materiālus par viesnīcu un tās cilvēkiem, zinātnieki atada Luisu T. Leonovenu Gvatemalā, viņš ir iepriekšējā Oriental īpašnieka mazdēls. Īpašnieks bija Annas Leonovenas, leģendārā Siāmas karaļa skolotāja, kas iemūžināta grāmatā “Karalis un es”, dēls. Zinātnieki atklājuši datus par ceļotāju vārdā Profesors Maksvels Sommevils, kas 1897. gadā bija apmeties Oriental viesnīcā. Londonā laikrakstu arhīvā glabājās The Bangkok Times un Bangkokas kalendāra kopijas sākot ar 1850. gadu.
Palūkošanās uz viesnīcas attīstību jaunākos laikos atvēra acis. Noslēpums, kā Oriental sasniedza tās pasaules slavu, kļuva acīmredzams. Rūpīgs, pedantisks darbs ar darbiniekiem bija zinātnieku atslēgas elements izpētē. Pamazām grāmata pārtapa par viesnīcas uzturēšanas rokasgrāmatu. Zinātnieki jautāja Kurtam Vahtveitlam, kā Oriental kļuva par pasaules labāko viesnīcu. Viņā atbildēja: ”Tas ir pavisam vienkārši. Mēs saviem darbiniekiem skaidri pasakām, kas ir jādara,” pasmaidīja un turpināja, “un vēlreiz to sakām nedēļu pēc nedēļas.”
Karjeras sākumā Vahtveitls ik rītu bija redzams pie kases, pārskatot izrakstus. Viņš zināja, ka tā ir vieta, kur viss kļūst redzams: neapmierināti viesi, sūdzības un uzslavas. Viņš turpināja uzturēties foajē arī pēcpusdienās – tas ir viņa veiksmes iemesls.
Zinātnieku grāmatas izdošanas dienā 1996. gada 22. janvārī viesnīca svinēja savu 125 dzimšanas dienu. Tas bija viens no lielākajiem pasākumiem, ko Oriental jebkad ir rīkojis. Tika ielūgti aptuvenu 1200 viesi. Ar zinātnieku grāmatu tika iepazīstināts ikviens. Goda visiem tika pasniegti ādas vākos iesieti eksemplāri.
Kurts Vahtveitls ir cilvēks ar vīziju. Viņš 1961. gadā beidza Lozannas viesnīcu skolu Šveicē, lasījis mākslas un literatūras vēsturi Romā un filozofiju Spānijā.
Viņa profesionālajā karjerā ir arī darbošanās Trois Couronnes, Vevey; Beau-Rivage Palace, Lozannā; Suvretta Haus, San-Moricā un Park Lane Hilton, Londonā.
Turpmākajos grāmatas izdevumos ik gadu tika veikti uzlabojumi un papildinājumi, katra jaunā grāmata ir kā gluži jauns materiālu krājums. Šobrīd arhīvos glabājas aptuveni 1300 lapaspuses dažādu materiālu, retas fotogrāfijas un dokumenti. Šķiet, ka zinātnieki ir uzvarējuši kaujā ar termītiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
