Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Suedeutsche.de
2010. gadā liela daļa tūristu izjūt interesi par Ķīnu, jo tur no maija līdz oktobrim norisinās pasaules izstāde World Expo 2010. Dodoties turp, der paturēt prātā, ka Ķīna un ķīnieši - tā ir pavisam cita mentalitāte un kultūru.
Viena no neskaitāmajām ķīniešu gudrībām vēsta, ka "klusais runā stiprā balsī". Ir tikai dažas lietas, ko ķīnieši uztver briesmīgāk par ārzemnieku, kas pakalpojuma kvalitātes vai pārpratuma dēļ zaudē mieru un sāk skaļi runāt vai pat bļaustīties. Tikpat nepatīkams ir uzspiests draudzīgums. Jāsaglabā miers, jārunā klusi, nav jābiedrojas ar nabagiem, tad var cerēt, ka viss izdosies. Galvenais - visu laiku smaidīt!
Ēdiens Ķīnā ir ļoti plašā izvēlē un kaut ko var atrast katrai gaumei. Iespējams, šādu dažādību izraisījis tas, ka ēšana ķīniešu dzīve ir viena no svarīgākajām nodarbēm. Ja saņemt ielūgumu uz maltīti, pieņemiet to. Tā namatēvs neapvainosies, bet jūs gūsiet izdevību paplašināt kulināro horizontu - reizēm par pārāk tālu un daudz. Esiet precīzs! Punktualitāti Ķīnā ļoti ciena.
Ķīnā cilvēki nav raduši pie spēcīgiem rokasspiedieniem. Kaut arī to izmanto, taču eiropiešu paraža pēc iespējas stipri un gari spiest roku Ķīnā netiek uztverta kā noteiktības un uzmanības zīme. Ķīniešu rokasspiediens ir mīksta roku sadošana kopā ar mazu palocīšanos. Neierasti, bet tā tur ir pieņemts.
Ir jauki, ja, dodoties ciemos, līdzi atnesat ziedu pušķi, tomēr namamātes rezervētā sejas izteiksme liks saprast, ka kaut kas nav labi - Ķīnā puķes dāvina tikai nāves gadījumos. Dāvaniņa gan līdzi ir jāņem - ne pārāk dārga, ne pārāk lēta. Vēlams to iesaiņot dzeltenā vai sarkanā dāvanu papīrā vai maisiņā - tās Ķīnā ir veiksmes krāsas. Saņēmējs gan dāvanu izsaiņos tikai pēc viesu promiešanas.
Jums šķiet, ka galds jau vai lūst no ēdienu pārpilnības, bet viesmīļi tikai nes un nes vēl traukus ar gardumiem? Tas priecē namatēvu, jo norāda uz tā labklājību, bet ja pie labākās gribas vairs nespējat neko ieēst, vienkārši atstājiet ko uz šķīvja. Tas ir pat labāk, jo tukši izēsts šķīvis liecina, ka ēdiena ir bijis par maz. Pamatā maltītes laikā Ķīnā dzer zaļo tēju, bet svētkos vai pasākumos bieži pieņemts saskandināt, dzerot maotai vai kādu citu iecienītu alkoholisko dzērienu.
Neskatoties uz to, ka ķīniešu galda un ēšanas kultūra nav tik stingra kā eiropiešu, ir paražas, kuras pārkāpjot var nopelnīt dažu greizu skatu. Nekad neieduriet ēdamkociņus rīsos kā zīmi, ka esat paēdis. Šāds kociņu izvietojums pieņemts vien bērēs un skaitās slikta zīme. Ja esat paēdis vai vienkārši vēlaties ieturēt pauzi, nolieciet kociņus ar plato pusi uz galda un ar ēdamo pusi uz šķīvja. Nekādā gadījumā pie galda nedrīkst šņaukt degunu un pēc tam iebāzt kabatas lakatiņu atpakaļ kabatā. Ķīnieši un izglītoti tūristi šņaukt degunu dodas uz tualeti. Ēdot drīkst runāt ar pilnu muti, šmakstināt, pat smēķēt - ķīnieši ēšanu uztver par izbaudāmu procesu. Nevajag pārāk cieši skatīties uz kādu - kaut arī Eiropā kādam pievērsts skatiens nozīmē uzmanību un ieklausīšanos, Ķīnā pārāk ilgu acīs skatīšanos cilvēki uztver kā nepieklājīgu uzmākšanos.
Ķīniešu savstarpējo attiecību pamatā ir harmonija un izvairīšanās no strīdiem. Ja arī kāds izsaka kritiku, tad tikai caur puķēm. Arī kategorisku nē gadās dzirdēt reti. Tas nenozīmē, ka Ķīnā nenotiek garas, sarežģītas diskusijas un sarunas, tomēr to beigās piekrīt sarunbiedra viedoklim vai vienojas, ka abiem ir taisnība. Tādas tēmas kā cilvēktiesības, Tibetas jautājums, Taivāna un citas politiskas tēmas labāk nerisināt. Ķīnieši sabiedrībā reti kad runā par politiku un noteikti ne ar ārzemniekiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
