Foto: Verbraucherzentrale Hamburg
Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com/Spiegel.de
Kopš 13.decembra Eiropas Savienība ir ieviesusi 7 svarīgus noteikumus pārtikas preču aprakstam un pagatavošanai. Noteikumi paredz lielāku skaidrību par pārtikas preču izcelsmi un produktu sastāvdaļām. Jaunie noteikumi palielina informācijas daudzumu, bet nenosaka, ka informācija būtu jāattēlo grafiski (luksofors vai smaidiņi), kas būtiski atvieglotu dzīvi patērētājiem. Taču jaunie noteikumi paredz vairākas priekšrocības patērētajiem nākotnē.
1. Burtu lielums uz etiķetēm. Tagad ir noteikts, ka burtu lielumam uz etiķetēm jābūt vismaz 1,2 milimetru lielumā. Taču patērētāji vēlētos, lai noteikumi paredzētu raksta formu, krāsu un kontrastu.
Reklāma
2. Vielas, kas izraisa alerģiju. Cilvēki ar alerģiju tagad uz pārtikas precēm varēs izlasīt ar izceltiem burtiem un citā krāsā par 14 biežākajām alerģiju izraisošām vielām (rieksti, lipekli vai piena olbaltumvielas). Svarīgi, ka arī neiepakotām pārtikas precēm restorānos, ceptuvēs vai gaļas veikalos ir jābūt informācijai par alerģiskām vielām. Katra Eiropas Savienības valsts var noteikt kādā veidā šo informāciju darīt pieejamu patērētājam (mutiski, rakstiski, pēc pieprasījuma).
3. Uztura informācija. Septiņas uztura vērtības (kalorijas, tauki, piesātinātās taukskābes, ogļhidrāti, cukurs, olbaltumvielas un sāls) būs jānorāda uz etiķetes ar 12.12.2016. Sevišķi sāls daudzums ir svarīgs asinsvadu slimniekiem. Lielbritānijā ir izveidots uztura ''luksafors'', bet tāds informācijas atspoguļojums netiek prasīts ES noteikumos. Tagad pārtikas preču ražotājiem būs konkrēti jānorāda augu eļļas izcelsmi, piemēram, saulespuķu vai rapšu eļļa.
4. Pārtikas izcelsme. Ar 1.04.2015 svaigi iepakotai vai sasaldētai cūkas, aitas, kazas vai putnu gaļai uz etiķetes ir jānorāda izcelsmes un kaušanas valsti. Maltajai gaļai drīkst norādīt, ka gaļa ir izaudzēta un nokauta Eiropas Savienībā. Diemžēl noteikumi neattiecas uz salami, šķiņķi vai marinētu gaļu.
5.Imitācijas vielu izmantošana. Pārtikas ražotājam ir skaidri jānorāda, ka pārtikas produkts nav īsts un tāpēc nedrīkst maldinoši lietot īsta produkta nosaukumu bez paskaidrojuma. Piemēram, īstā produkta nosaukuma paskaidrojošais vārds ''izstrādājums'' ir vismaz 75% lielumā no vārda ''krējuma''. Uz etiķetes skaidri ir jānorāda papildus vielas, kas ir produktā.
6.Sasaldēšanas datums. Līdz šim pārtikas ražotājam bija pienākums norādīt uz iepakojuma derīguma datumu, bet tagad uz gaļas, gaļas izstrādājumiem un neapstrādātu zivi ir jānorāda sasaldēšanas datums. Tagad dažiem pircējiem būs brīnums, kad redzēs, ka viņa zivs ir pirms gada iesaldēta, lai gan tas ir akceptējami. Diemžēl jaunie noteikumi neattiecas uz sasaldētas picas vai dārzeņu produktiem.
7. Pārtika no interneta. Visiem pārtikas produktiem, kuri tiek pārdoti ar interneta starpniecību, ir jābūt ar tādām pašām etiķetēm kā parastos veikalos. Līdz šim internetā pirktajām precēm bija obligāti jānorāda derīguma termiņš, kad pārtikas prece tika piegādāta, bet tagad to būs jānorāda pirms preces izsūtīšanas.
Visi produkti, kuri tika saražoti līdz 12.12.2014 var tikt pārdoti arī ar nepilnīgu informāciju uz etiķetēm, bet ražot tādus vairs gan nevar.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.