Kāpēc māksla iedvesmo, bet dizains motivē?

Autors: EC Durbe
Avots: EC Durbe

Jautājums, ar ko tad īsti atšķiras māksla no dizaina, ir diezgan sarežģīts un ilgi apspriežams, jo dažādība kļūst arvien mazāk acīmredzama. Mākslas darbi arvien biežāk sāk figurēt dizaina žurnālos, bet slaveni dizaineri veido mākslas projektus. Cilvēki uzskata, ka starp dizainu un mākslu ir cieša saikne, bet kā izrādās – viss ir pavisam otrādāk. Jāsaka, ka dizains ir maksimāli praktisks un estētisks veids kā risināt kādu uzdevumu vai mērķi, toties māksla ir pilnībā vērsta uz cilvēka estētiskajām vajadzībām. Piemēram, ļoti skaists krēsls, uz kura ir ērti sēdēt – tas ir dizains, savukārt, ja uz krēsla nav iespējams sēdēt, bet tas izskatās apbrīnojami skaisti un filozofiski – tā jau ir māksla.

Ir daudz veidu kā atšķirt mākslu no dizaina un tie ir:

Reklāma

• Mākslas darba pamatā ir talants. Gandrīz visi cilvēki piekritīs, lai izveidotu patiešām izcilu mākslas darbu ir jābūt dabas dotam talantam, tomēr gadiem krāta pieredze arī ir nozīmīga un apbrīnas vērta.

• Dizaina pamatā ir meistarība. Dizains ir tas, kas tiek mācīts. Jums nav jābūt dabas dotam talantam, lai kļūtu par izcilu dizaineru; tikai jāmācās un jākrāj pieredze. Ievērojamākie dizaineri pasaulē ir atpazīstami ar savu minimālisma stilu, tie neizmanto daudz krāsu vai tekstūru. Vieni no labākajiem minimālisma dizaineriem: Dīters Rāms (Dieter Rams) - firmas „Braun” vadošais dizaineris no 1962.-1995.gadam; Džonatans Īvs (Jonathan Ive) – kompānijas „Apple” dizaina nodaļas direktors, iMac, MacBook Pro, iPod, iPhone, iPad dizaineris.

• Mākslas darbs iedvesmo. Mākslinieka darba process parasti sākas no nulles, no balta audekla, kurā tiek ieguldītas visas mākslinieka ieceres, domas, sajūtas un atmiņas. Mākslinieki glezno, lai dalītos savās jūtās ar apkārtējiem, ļauj pārējiem iemācīties ko noderīgu vai vienkārši iedvesmojoties, sekot mākslinieka pēdās.

• Dizains motivē. Dizainers neveido neko jaunu, bet gan kombinē esošos materiālus, lai panāktu savu iecerēto mērķi. Mērķis ir motivēt auditoriju darīt kādu darbību: nopirkt preci, izmantot pakalpojumus, apmeklēt vietu vai iegūt informāciju.

• Māksla rada problēmas. Vairāku gadu laikā bija neskaitāmi gadījumi, kad māksla izraisīja domstarpības. Viens no spilgtākajiem gadījumiem – Maļēviča mākslas darbs „Melnais kvadrāts”, kurš ir izraisījis milzu sašutumu un ilgas diskusijas.

• Dizains risina problēmas. Dizaina mērķis ir problēmas risinājums: kā uzturēt ekoloģisku vidi, maksimāli atvieglot tehnikas lietošanu, panākt vieglāku ikdienu utt. Labs dizains padara dzīvi daudz drošāku un komfortablāku.

• Māksla ir daudzpusēja. Esot mākslas muzejā un aplūkojot gleznu rodas dažādas pārdomas un vienmēr paliek mīkla, ko tieši mākslinieks vēlējās attēlot, kas dod pamatu garām diskusijām.

• Savukārt dizains ir acīmredzams. Dizains tiek veidots tā, lai būtu saprotams radīšanas mērķis ikvienam, lai nerastos divdomīgu domu par dizaina priekšmeta izmantošanu.

• Mākslai nav noteikta mērķa. Mākslinieki attēlo sajūtas, ideju vai pārdzīvojumus, tiem nav konkrēta mērķa, kuru jāpanāk radot darbu, galvenā doma ir parādīt un iedvesmot. Visdrīzāk – mākslas darbs uzdod jautājumu, nevis sniedz konkrētu atbildi.

• Dizainam ir mērķis. Dizaina priekšmetiem ir jāpanāk rezultāts, jārisina problēma, dizains tikai estētiskajam mērķim zaudē jebkādu jēgu, piemēram, skandalozā Filipa Stārka sulas spiede. Šī ierīce ir estētiska, bet ne praktiska, līdz ar to, nevar Stārka darbu nosaukt par dizainu, bet mākslas projektu.

EC Durbe ielūdz ielūkoties mākslas un dizaina aizkulisēs, saņemt iespēju piedalīties aizraujošajā meistarklasē un uzzināt par studiju programmām vienā no vadošām mākslas universitātēm Nīderlandē 2015. gada 19. novembrī Jūrmalā un 20. novembrī Rīgā!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.