Vasara ir īsts izaicinājums tehnoloģijām, īpaši viedierīcēm, jo gada siltajā sezonā aktīvāk pavadām laiku ārā, kas palielina risku nomest tālruni uz zemes, saskrāpēt to, iemest ūdenī vai pat pārkarsēt. Piemēram, samircis viedtelefons ir viena no biežāk sastopamajām problēmām vasaras periodā, ar ko saskaras iedzīvotāji. Kas jāņem vērā, lai uzturētu savu viedierīci darba kārtībā visā vasaras garumā, stāsta IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Tehniskā atbalsta komandas vadītājs Raivis Ezergailis.
Tālruņa korpuss jāaizsargā ar aizsargstiklu un aizsargvāciņu
Reklāma
Neviens nevēlas, lai vasaras karstumā telefons pārstātu darboties, tādēļ, lai no tā izvairītos, mums ir īpaši jārūpējas par tā aizsardzību. Šajā ziņā var palīdzēt divas lietas – aizsargstikls vai aizsargplēve un aizsargvāciņš.
“Aizsargstikls ir svarīgs, jo tas ne tikai aizsargā ierīces ekrānu no triecieniem, bet arī no skrāpējumiem. Tie var rasties pat tad, ja liekat telefonu uz nelīdzenas virsmas vai pārnēsājat kabatā kopā ar mājas atslēgām. Izvēloties ekrāna aizsargstiklu, ir svarīgi, lai tas rūpīgi nosedz visu ierīces displeju. Tam jābūt arī triecienizturīgam, lai, saskaroties ar zemi vai asu priekšmetu, tas uzreiz nesaplīstu,” atklāj R. Ezergailis.
Savukārt, izvēloties telefona aizsargvāciņu, ir vērts pievērst uzmanību tā funkcionalitātei, ne tikai tā dizainam. Proti, aizsargvāciņam labi jāpieguļ telefona karkasam, tam jābūt ērtam turēšanai rokās un jāaizsargā ne tikai ierīces aizmugure, bet arī ekrāns.
“Pārliecinieties, vai aizsargvāciņa malas nedaudz apņem tālruņa korpusa malas, jo tad, telefonam nokrītot, tas pilnībā nesaskarsies ar virsmu. Piemēram, ja ierīce kritīs ar ekrānu uz leju, aizsargvāciņš nodrošinās papildu aizsardzību. Svarīgi, lai arī maciņš, kurā glabājat telefonu, būtu ērts un izgatavots no neslīdoša materiāla, jo tas samazinās risku, ka ierīce var negaidīti izslīdēt,” stāsta R. Ezergailis.
Lai nodrošinātu dubultu aizsardzību, viedierīci var arī apdrošināt. Piemēram, “Bite Latvija” piedāvā apdrošināšanas pakalpojumus gan jaunām, gan mazlietotām ierīcēm, tādējādi nodrošinot papildu aizsardzību pret pēkšņiem ierīces bojājumiem un remontiem. “Tas ir labs risinājums, ja vēlaties ikdienā būt droši, ka jūsu ierīce ir pasargāta no dažādiem riskiem un jums nav jāuztraucas par neplānotiem izdevumiem, kas saistās ar tās izmantošanu. Pieredze rāda, ka ekrāna labošana var pārsniegt 400 eiro, kas, salīdzinot ar dažu eiro ikmēneša apdrošināšanas maksu, ir būtisks vienreizējs izdevums,” piebilst R. Ezergailis.
Būtiski neļaut telefonam sakarst saulē; jāseko līdzi arī tā temperatūrai
Vasarā telefonam ir risks pārkarst saulē, kas var neatgriezeniski sabojāt tā akumulatoru. Lai gan akumulators visvairāk nolietojas no pilnīgas izlādes cikliem, to var sabojāt arī ārēji faktori, arī karsta vasaras saule.
“Pastāvīgi lietojot viedtālruni, tas sakarst pats no sevis, tāpēc augsta ārējā temperatūra ir ļoti bīstama. Lielākā daļa ierīču ražotāju norāda, ka ideālā temperatūra to produktiem ir no 16 līdz 22 grādiem, taču tos var izmantot līdz pat 35 grādu karstumā. Vēl lielāks karstums būtiski bojā viedierīces akumulatoru. Jāatceras, ka pat tad, ja gaisa temperatūra ir zemāka par minētajiem grādiem, temperatūra uz ierīces virsmas var būt daudz augstāka, ja uz tās krīt tieši saules stari,” brīdina R. Ezergailis.
Lai pasargātu akumulatoru no pārkaršanas, ir ieteicams rūpīgi sekot līdzi viedierīces darbībai. Ja redzams, ka tā strādā lēnāk vai jūtams, ka tā sakarst, ierīce nekavējoties jāizslēdz, lai palīdzētu tai ātrāk atdzist.
“Vasarā turiet tālruni vēsākās vietās, piemēram, mugursomā vai rokassomiņā, nevis bikšu kabatā vai uz automašīnas paneļa. Tas samazinās iespēju, ka telefons būtiski pārkārst. Gan ziemā, gan vasarā viedtālruņiem lielu kaitējumu nodara pēkšņas temperatūras svārstības,” iesaka R. Ezergailis.
Lai saglabātu optimālu ierīces temperatūru, R. Ezergailis iesaka ieslēgt telefonā “lidojuma režīmu”. Tas samazinās telefona slodzi un ātrāk to atdzesēs. Protams, šajā režīmā ierīces lietotājs nevarēs izmantot tās ierīces funkcijas, kurām nepieciešams savienojums ar tīklu un mobilais internets, taču iespēja skatīties lejupielādētus video, klausīties mūziku vai uzņemt fotoattēlus aizvien būs pieejama.
Tāpat viedtālruņa temperatūrai var sekot līdzi, izmantojot mobilās lietotnes, piemēram, “Android” lietotājiem paredzēto bezmaksas lietotni “CPU-Z”. Lai mazinātu ierīces temperatūru, var arī izslēgt lietotnes, kas patērē lielu enerģiju un visvairāk veicina viedtelefona sakaršanu.
Ja tālrunis nonāk ūdenī – tas rūpīgi jāpārbauda
Atpūšoties un aktīvi pavadot laiku, dažkārt var notikt negaidītais – ierīce var nonākt saskarsmē ar ūdeni, it īpaši, ja pavadāt laiku pie ūdenstilpēm vai izmantojat ierīci lietus laikā. Kā norāda R. Ezergailis, samircis telefons ir viena no biežāk sastopamajām problēmām, kas ierīces piemeklē tieši vasaras periodā.
Viņš stāsta, ka, lai gan jaunākie ierīču modeļi ir ūdensizturīgi, ja tie nokļūst ūdenstilpnē, tad bojājumi, visticamāk, būs ļoti nopietni un pat neatgriezeniski. Tāpēc jebkurā gadījuma pie ūdens jābūt īpaši uzmanīgiem. Pavadot laiku pie ūdens, ierīces varat ievietot ūdensnecaurlaidīgā somā vai maisiņā, kas ir pieejami gandrīz jebkurā lielveikalā. Šādā veidā noteikti tiks samazināta iespēja, ka ierīce samirks.
“Ja telefons iekrīt ūdenī, ir vairāki soļi, ko var veikt, lai to paglābtu no vēl būtiskākiem bojāmiem. Vispirms pēc iespējas ātrāk izņemiet tālruni no ūdens. Laiks, ko tas pavadīs ūdenī, ir galvenais faktors, kas nosaka, vai to vēl varēs glābt. Tūlītēja tā izņemšana no ūdens nodrošinās, ka mitrums, iespējams, nav iekļuvis svarīgās ierīces daļās. Izceliet tālruni lēnām no ūdens un nekratiet to, lai ūdens nenokļūtu citās detaļās. Nekavējoties izslēdziet ierīci, novietojiet to uz šķidrumu uzsūcoša materiāla, piemēram, drānas vai dvieļa, un ļaujiet tam nožūt. Ir jānogaida aptuveni viena diena, lai pēc tam varētu mēģināt ieslēgt tālruni. Ja tas darbojas, visticamāk, ierīce nebūs bojāta, taču, ja to nevar ieslēgt, iespējams, ūdens ir sabojājis tālruni tik ļoti, ka tam būs jāveic remonts,” piebilst R. Ezergailis.
