Līga Strazdiņa ir Snovborda Akadēmijas vadītāja un trenere, Biznesa augstskolas Turība absolvente, kas ar snovbordu nodarbojas jau vairāk kā 15. gadus. Beidzot ir iestājusies ziema un snovot gribētājiem ir dota zaļā gaisma. Līga dod padomus tiem, kas par snovošanu vēl tikai domā un iesaka labākās vietas kur to darīt, gan Latvijā, gan ārzemēs.
Vai snovot ir vieglāk nekā slēpot?
Reklāma
Ir grūti pateikt, kas ir vieglāk, jo tas vistiešākajā ziņā ir atkarīgs no līmeņa, kādā cilvēks slēpo. Domāju, ka vienkārši nošļūkt no kalna bez sarežģījumiem varētu lielākā daļa cilvēku, bet iemācīties slēpot tehniski pareizi kā, piemēram, Žagarkalnā slēpošanas instruktori to dara, manuprāt, ir sarežģītāk nekā braukt ar snovbordu. Tas patiesībā nav grūti - ir tehniskas lietas, kuras ir jāzina un, ja šīs zināšanas arī praktiski pielieto, tad viss ir kārtībā.
Es neiesaku mācīties braukt ar snovbordu pašmācības ceļā
Es braucu ar snovbordu aptuveni desmit gadus, kad izdomāju, ka gribu iegūt instruktora sertifikātu. Uzsākot sertifikācijas procesu, bija jāiemācās gan teorijas tehniskās lietas, gan šīs zināšanas jāpārbauda praksē uz kalna, ieskaitot pat to, kā pareizi strādāt ar cilvēkiem, kuri vēlas apgūt snovot prasmi - tajā brīdī es sapratu, ka ir lietas, ko es daru nepareizi. Pēc šiem gadiem dabūt ārā ieradumus, kas jau bija izveidojušies, bija ārkārtīgi grūti, tāpēc es neiesaku mācīties braukt ar snovbordu pašmācības ceļā. Pirmajās reizēs, esot uz kalna, labāk izmantot kāda speciālista pakalpojumus un viņa pavadībā apgūt pamatprincipus kā to darīt pareizi. Tiem, kuri šīs prasmes apgūst pašmācības ceļā, izaugsme būs līdz vienam posmam, pēc kura būs gandrīz neiespējami progresēt, jo nav apgūta pareizā tehnika.
Kļūdas ko pieļauj snovojot
Lielākās kļūdas ir tā, ka nereti cilvēki izvēlas likt svaru uz aizmugurējās kājas līdzīgi kā veikbordā, kas nav tehniski pareizi, jo snovborda dēlim ir jāliek svars uz priekšējo kāju. Otra lielākā kļūda ir, veicot pagriezienus, nedarīt to organiski, bet darīt to ar aizmugurējo kāju, kura šļūc uz priekšu un aizmuguri - tas ir nepareizi. Pie mums uz Snovborda akadēmiju lielākoties nāk jaunieši un mācās braukt ar snovbordu - mazākie, kas pie mums trenējas, ir pat 6 un 4 gadus jauni, kas nāk uz individuālajām nodarbībām un apgūst pareizas snovborda braukšanas prasmes.
Kur snovot?
Ja snovborda braukšanas prasmes nav vai ir vēl tikai apgūšanas procesā, noteikti iesaku braukt uz Žagarkalnu, jo tur ir piemērots gan kalns, gan pacēlājs, kas ir tieši iesācējiem, gan arī darbinieki, kas vienmēr ir klāt pie pacēlāja un palīdz. Nav pat jāuztraucas, ja gadās nokrist pie pacēlāja, jo viņi vienmēr ir klāt un palīdz piecelties. Ja prasmes ir jau gana augstā līmenī, Žagarkalnu un Gaiziņkalnu, kas tuvāk pie dabas, rekomendēju kā labu izvēli. Ja ārzemes – tad izvēlos braukt tur, kur ir iespēja atrast pūderi, piemēram, Gruzija - Gudauri, Austrija - Ischgla, Andora.
Kas ziemas prieku baudītājiem noteikti jāievēro?
Viens no noteikumiem, ko cenšamies ieaudzināt saviem snovborda braucējiem, ir nesēdēt uz kalna, vai arī, ja sēž uz kalna, tad trases malā, lai netraucētu tiem, kas brauc lejā pa kalnu. Otrs svarīgais nerakstītais likums ir ievērot rindu uz pacēlāju, kas attiecas arī uz maziem bērniem, kuri, šķiet, vienmēr un visiem grib skriet pa priekšu - uzskatām, ka arī gados jaunajiem ir jāstāv rindā un jāgaida sava kārta tāpat kā pārējiem.
Galvenais un stingrais noteikums, kas ziemas prieku baudītājiem ir kā dzīvības un nāves jautājums, lai izvairītos no veselībai svarīgiem jautājumiem un izbīļa - ja braucam ar snovbordu un izvēlamies lekt pa tramplīniem, tad, piemēram, ja gadās nokrist, maksimāli ātri ir jāiet nost no trases, jo nākamajiem, kas brauc no augšas, ir gandrīz neiespējami redzēt, kas notiek aiz tramplīna.
Kā izvēlēties sev atbilstošu snovborda dēli un zābakus?
Pirmajā reizē ekipējumu labāk būtu izīrēt, lai vispār saprastu, vai braukšana ar snovbordu ir tiešām saistoša. Izvēloties dēli, aptuvenais mērs ir garums starp krūtīm un zodu, bet, izvēloties dēļa veidu, ir jāsaprot un jāizvērtē, ko gribās darīt - vai gribās vienkārši braukt pa kalnu ar pagriezieniem, vai gribās iet snovparkā, vai braukt uz lieliem kalniem pa pūderi - katram veidam ir mazliet savādāks dēlis, kas pielāgots snovborda braukšanas veida specifikai. Var, protams, atrast dēļu variantus, kas ir derīgi vairākiem veidiem, piemēram, lai brauktu gan pa kalnu, gan snovparku.
Mūsu Snovborda akadēmijas specifika ir frīstails, līdz ar to bērni nāk ar salīdzinoši mīkstiem dēļiem, ar kuriem viņi var lekt pa snovparku un braukt pa kalnu. Bērniem parasti stiprinājumus liekam vienādos grādos uz abām pusēm pa vidu dēlim, jo bērniem, lai arī braukšanā ar snovbordu viena puse ir vadošā, mācam braukt uz abām pusēm. To darām, lai viņiem būtu simetriska fiziskā attīstība, gan arī mūsu frīstaila specifikas dēļ, kuru izvēloties ir jāmāk braukt ar snovbordu uz abām pusēm vienlīdz labi.
Pirmā reize uz dēļa. Ko darīt ar bailēm?
Esmu ievērojusi, ka ir viena daļa bērnu, kas ļoti uzmanīgi klausās tajā, ko stāsta, skatās to, ko rāda, un tad mazliet bailīgi mēģina, un otra daļa, kas neklausās, bet iet un mēģina. Nedrošību ļoti labi mazina pareizu sajūtu radīšana, piemēram, pabraucot nedaudz kopā, kaut vai vienkārši paņemot bērnu aiz rokas, tādējādi iedodot sajūtu, ka viņi brauc un viss ir kārtībā. Tajā brīdī, kad bērns jūt un saprot, kas viņam ir jādara, viņš veiksmīgi aizbrauc. Ir ļoti svarīgi visas prasmes apgūt palēnām, tāpēc mēs ļoti pakāpeniski mācām snovborda braukšanas pareizu tehniku. Nav tā, ka esot pirmo reizi uz lielā kalna cilvēku, kas tikko nostājies kājās uz snovborda dēļa, vienkārši pagrūžam, lai tiek lejā un brauc ar pagriezieniem. Pagriezieni, ātrums, meistarība – viss nāk ar laiku – kad tiek apgūts pirmais solis, tam seko nākamais.
