Kad bērns uzsāk pirmsskolas gaitas vai dodas uz vasaras nometni, vecākiem ir ļoti svarīgi zināt, kā bērnam ir gājis. Kāda bija aizvadītā diena, kādi pozitīvi vai ne tik pozitīvi brīži bijuši dienas laikā, kā bērns jūtas u.tml. Ir svarīgi gūt atbildes uz šiem jautājumiem, taču vienlaikus ir būtiski noformulēt jautājumus pareizi, lai mudinātu bērnu izteikties, bet neuzspiestu savu viedokli. Tāpat svarīgi ņemt vērā, ka ir runīgie bērni, kuri par savām dienas gaitām var stāstīt ļoti gari un plaši, un ir bērni, kuri atbildēs ļoti īsi. Viedokli pauž Pirmsskolas “CreaKids” pedagoģe Evita Beāte Spīķe.
Dot bērnam laiku, lai atbildētu
Reklāma
Viena no izplatītākajām kļūdām, ko mēdzam pieļaut, jautājot bērniem par to, kā viņiem ir gājis, ir atbildes ietveršana jautājumā. Jautājot “kā tev gāja, vai tev kāds darīja pāri?”, mēs būtībā jau virzām bērnu uz negatīvu atbildi. Iespējams, dienas laikā bērnam nav noticis nekas slikts, tomēr šādi formulēts jautājums var mudināt atbildēt apstiprinoši. Arī jautājot “kā gāja?” un saņemot atbildi “labi”, nevajadzētu pieņemt, ka saruna ir izsmelta, jo “labi” katram no mums var nozīmēt kaut ko citu. Strādājot ar piecus un sešus gadus veciem bērniem, esmu novērojusi, ka dalīties ar sajūtām var palīdzēt lūgums nosaukt vienu lietu, kas iepriecināja, vienu – kas pārsteidza, vienu – kas apbēdināja u.tml. Svarīgi dot bērnam laiku un ļaut izdomāt atbildes, pat, ja tas prasa vairāk laika.
Stāstīšana par ikdienas gaitām trenē atmiņu
Tieši tāpat var veidot jautājumus par to, ko bērns pa dienu ir darījis, piemēram, ne tikai jautājot, vai tu šodien paēdi un ko tu ēdi pusdienās, bet arī mudinot aprakstīt – kādus dārzeņus tu ēdi, kādās krāsās tie bija u.tml. Tas ne tikai ļaus uzzināt par ikdienas gaitām, bet arī palīdzēs trenēt bērna atmiņu. Turklāt, aprunājoties par maltīti, iespējams atklāt, ka bērns pirmsskolā ēd tādus pārtikas produktus, ko mājās neēd. Ikdienā nereti gadās, ka bērns pirmsskolā, ieturot maltīti kopā ar citiem bērniem, ir daudz atvērtāks pamēģināt jaunas garšas, tostarp arī tādus dārzeņus, ko reizēm neēd mājās. Šādās reizēs ir svarīgi neteikt bērnam, ka “tev taču tas negaršoja, vai tu tiešām to ēdi?”, jo tas nākotnē var atturēt bērnu mēģināt jaunas garšas.
Jautājumi par sajūtām
Kad bērns uzsāk pirmsskolas gaitas, daudzi vecāki raizējas arī par diendusu, īpaši, ja bērns pa dienu guļ nelabprāt. Mūsu pirmsskolā neviens bērns netiek spiests gulēt, tā vietā organizējam atpūtas pauzes, kad bērni, ērti iekārtojoties, atpūtina kājas, acis un prātu, un nereti gadās, ka šīs pauzes laikā bērni arī aizmieg. Tomēr tas notiek ļoti nepiespiesti. Lai iegūtu plašāku ieskatu bērna sajūtās, jautājuma “vai tu šodien gulēji?” vietā var arī jautāt “kā tu juties pēc atpūtas vai miedziņa?”, “vai sajūtas bija citādākas, nekā pirms tam?”.
Motivēt caur rotaļām
Ja bērns ir mazrunīgs un uz visiem jautājumiem atbild īsi, nevajadzētu spiest runāt vai pārmest mazrunīgumu. Tā bērns var noslēgties vēl vairāk. Gaidot, kamēr bērns izteiksies, mēs nereti sākam formulēt atbildi viņa vietā, taču šeit svarīgi atcerēties, ka mazi bērni vēl neapzinās, kas ir svarīgi, kas – nav, un nereti automātiski piekrīt vecākiem. Tā var rasties dažādi pārpratumi. Lai draudzīgā un radošā veidā motivētu bērnu izteikties, var pielietot spēles elementus, piemēram, izveidot metamos kauliņus, uz kuriem ir nevis cipari, bet dažādi ēdieni vai ainiņas no pirmsskolas ikdienas (spēles, rīta aplis, brokastis, pastaiga utt.). Kopā ar bērnu var uzmest spēles kauliņus un lūgt dažos vārdos pastāstīt par attiecīgo attēlu. Šāda spēle palīdzēs uzlabot arī bērna stāstītprasmi un atbrīvos no satraukuma brīžos, kad jārunā. Ieviešot šādu spēli kā ikdienas paradumu, bērns pieradīs dalīties savās sajūtās un dienas gaitās, kas lieti noderēs arī vēlāk, kad bērns būs lielāks.
Palīdzēt noformulēt domas
Ir arī ļoti runīgi bērni, kuri gatavi gari un plaši stāstīt par savām dienas gaitām. Šajā gadījumā ir būtiski neslāpēt vēlmi dalīties un neteikt bērnam, ka viņš runā par daudz vai tml. Viens no “CreaKids” pirmsskolas ikdienas elementiem ir rīta aplis, kurā katram bērnam ir iespēja izteikties. Tā kā ir runīgāki un mazāk runīgi bērni, parasti aicinām nosaukt trīs vai piecas svarīgākās lietas, par ko vēlas pastāstīt. Tas motivē mazāk runīgos, bet runīgākajiem palīdz noformulēt domas un izvērtēt, kas bijis patiešām svarīgākais. Papildus visam tas arī palīdz uzturēt skaitīšanas prasmes.
Pēc iespējas vairāk dalīties ar informāciju
Pirmsskolas gaitu sākšana ir jauna pieredze gan bērniem, gan vecākiem, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visas iesaistītās puses sadarbotos. Ja mamma un tētis, atvedot bērnu uz bērnudārzu, teiks, ka te būs forši, būs jauni draugi un interesantas nodarbes, arī bērns būs pozitīvi noskaņots. Ja vecāki jutīsies droši, arī bērns būs drošāks. Vienlaikus, vecāku raizes un uztraukums ir pavisam normāla lieta, tāpēc cenšamies kliedēt visas bažas, ļaut iepazīt pirmsskolu, pedagogus un dienas ritmu, vēl pirms mācību uzsākšanas. Ticam, ka pedagogu uzdevums ir pēc iespējas vairāk dalīties ar informāciju – ikreiz, tiekoties ar vecākiem, pastātam par bērna dienas gaitām, jo zinām, ka vecākiem ir svarīgas arī nianses.
