Dietoloģe Lolita Neimane аicina vasarā tievēt viegli

Autors: Kestutis Isakas
Avots: AD HUNTERS LATVIA

Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars, bet 15% - aptaukošanās, kas jau rada dažādas veselības problēmas. Atbrīvojoties pat tikai no 5–10% liekā svara, iespējams jūtami uzlabot gan veselību, gan pašsajūtu. Dietoloģe Lolita Neimane aicina – vasara ir pateicīgs laiks, lai bez īpašām pūlēm atbrīvotos no liekā svara un mainītu domāšanu, jo svara zaudēšana nav „triecienakcija”, bet gan veselīgs dzīvesveids ik dienu.

«Vasara ir pateicīgs laiks, lai atbrīvotos no visa liekā – karstā laikā gluži dabiski mazāk gribas ēst, bet vairāk – veldzēt slāpes ar gardu, vēsu ūdeni. Tāpēc šis nu ir īstais brīdis, lai burtiskā nozīmē aizskalotu prom to, kā ir par daudz. Karstā laikā apetīte samazinās, gribas ko svaigu un vieglu, nevis tauku un smagu. Termoregulācija darbojas citādi nekā ziemā, sviedri izdalās vairāk, tādēļ arī šķidrums jāuzņem vairāk. Tādēļ šis, nevis pavasaris, kad organismam nav spēka un tas vēlas uzņemt enerģiju (arī pārtikas veidā), ir labākais brīdis, kad viegli un bez milzu piepūles pamazītēm vien atbrīvoties no liekajiem kilogramiem» aicina diētas ārste Lolita Neimane.

Viņa novērojusi, ka lielākā problēma, arī vasarā, ir krietna saēšanās vakaros (kad vēsāks), brīvdienās (grila pasākumi!); ēšana ātri un par daudz. Tad nereti seko zināma vainas sajūta un doma – nu labi, tad no pirmdienas... Apņemšanās mijas ar pārēšanos, un sākas riņķa dancis. „Pats galvenais ir nomierināt gan sevi, gan savu apetīti, un te nu palīdzēs glāze ūdens,” stāsta dietoloģe. Viņa iesaka metodi, kas sevi pierādījusi daudzu gadu garumā – pirms ēšanas izdzert apmēram 600 ml ūdens. Kuņģim tas par ļaunu nekādi nenāks, jo tie, kam kuņģa sulas skābums ir pazemināts, parasti ir kalsnā tipa cilvēki, savukārt apaļīgajiem, tieši otrādi, kuņģa sulas skābums mēdz būt salīdzinoši augstāks, tādēļ krūze ūdens neko nekaitēs. „Daudzo gadu garumā nav bijis nevienas sūdzības par šo jautājumu,” uzsver dietoloģe, piebilstot – visi ārsti gan ir vienisprātis citā jautājumā – nav ieteicams ēdot uzdzert šķidrumu katram kumosam – tad barība netiek kārtīgi sakošļāta un var sākties dažādas problēmas: vēdera pūšanās u.c.
Krūze ūdens pirms katras ēdienreizes palīdz mazināt apetīti un neviļus iemāca ēst mazāk. Pēc tam jau tas kļūst par ieradumu un izdzertā ūdens daudzumu var samazināt. «Liekais svars visbiežāk (ja neminam ģenētiku, veselības traucējumus u. tml.) ir viena iemesla dēļ – cilvēks apēd vairāk nekā sadedzina. Ja tiek strādāts fizisks darbs, jāēd, protams, krietni vairāk. Taču, īpaši pilsētā, lielākā daļa no mums tomēr ir tā sauktais ofisa planktons. Ļoti daudzi sēž pie galda, ripinās ar krēslu pa telpu, mums ir mobilie tālruņi, pultis, lifti – viss, lai mēs ļoti maz tērētu enerģiju. Taču, kad sākam ēst, to aizmirstam, jo kārdinošu ēdienu visriņķī ir ļoti daudz. Tādēļ ūdens dzeršana ir visnesāpīgākais un veselīgākais veids, kā samazināt uzņemtās pārtikas apjomu,» stāsta Lolita Neimane.

Ūdenim, protams, ir vēl arī citas ļoti būtiskas funkcijas – tas nodrošina ūdenī šķīstošo vielu uzsūkšanos, piegādā barības vielas šūnām, nodrošina vielu transportu un vielmaiņas atkritumproduktu izvadi; ūdens uztur organismā līdzsvaru jeb homeostāzi un ir arī informācijas nesējs dzīvajā organismā. Ūdens ietilpst visos mūsu audos un šūnās, bez tā mēs varam izdzīvot vien dažas dienas. Veselības un organisma spirgtuma labad katru dienu jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums. Var izskaitļot sev vēlamo šķidruma daudzumu, rēķinot 30–40 g ūdens uz katru ķermeņa svara kilogramu. Jāpiebilst, ka ar pārtiku mēs dienā uzņemam vien apmēram 20 procentus no nepieciešamā ūdens daudzuma. Vasarā ar sviedriem vairāk zaudējam arī sāļus un minerālus, tādēļ, lai atjaunotu mikroelementu un makroelementu līdzsvaru organismā, ieteicams lietot vairāk dabīgā minerālūdens, piemēram, Borjomi. Tas veidojas kalnu senajās, vulkāniskajās dzīlēs un satur vairāk nekā 60 elementus unikālā kombinācijā. Zinātniski pierādīts, ka, lietojot to ikdienā, tiek uzņemti daudzi organismam ikdienā nepieciešamie sāļi un minerāli. Starp citu, šobrīd jau ir arī pierādīts, ka nav itin nekādas starpības, vai dzert gāzētu vai negāzētu ūdeni – kas nu kuram labāk tīk, to arī var lietot. Daudzi tieši teic, ka gāzēts ūdens (ja vēl piemet citrona šķēlīti!) šķiet atspirdzinošāks un no tā var labāk atdzerties. Vislabākais organismam ir dabīgais dzīvais ūdens – no dziļurbumiem, avotiem.

Speciālisti iesaka dzert ūdeni divas glāzes no rīta, pusstundu pirms ēšanas tiem, kam ar svaru nav problēmas, tieši pirms ēšanas – tiem, kam jāsamazina apēstā daudzums, tad – apmēram 2,5 stundas pēc ēšanas un 1–2 glāzes vakarā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.