Autors: Kristīna Jacuka/Daiga Bazule
Avots: Baltictravelnews.com/Tern Latvia
Travelnews.lv piedāvā uzzināt par to, kā Reinis Lepiks, igauņu "Vänta Aga" velokluba prezidents, nonāca līdz saliekamajiem velosipēdiem un izmanto tos pasaules apceļošanai, pie reizes izkliedējot mītus, ka ar saliekamajiem velosipēdiem nevar braukt garas distances.
Kādēļ man patīk mans saliekamais ritenis?
Es sāku nodarboties ar riteņbraukšaunu 1979. gadā, pēc tam, kad saņēmu doktora grādu matemātikā. Nopietns darbs jau bija padarīts, bet es gribēju pieķerties kaut kam vēl – lietai, kas būtu tuvāk sirdij. Ar saviem draugiem dibinājām riteņbraukšanas klubu ar nosaukumu "Vänta Aga". Pa šo laiku kopīgi esam izbraukājuši 20 tūrisma velomaršrutus, reizēm mērojot 180km dienā, bet citreiz ar smagu bagāžu braucot 4000 metru augstumā virs jūras līmeņa Centrālajā Āzijā. Tas nebūt nebija viegli, bet tas mūs darīja laimīgus.
Mēs vienmēr braucām ar "parastiem" riteņiem, jo diez kas cits neatlika. Izmēģinot padomju saliekamos riteņus, secinājām, ka tiem ir tikai viens ātrums, lieli gabarīti, tie ir smagi un nepiemēroti garām distancēm – citiem vārdiem sakot, tie mums pavisam nederēja.
Laikam ejot uz priekšu, man bija iespēja ceļot pa pasauli un uzzināt daudz ko jaunu par dzīvi ārzemēs. Tad arī es pirmoreiz ieraudzīju saliekamo riteni, kas bija viegls un ātrs, ar vairākiem ātrumiem un labām bremzēm. Sapratu, ka tas ir tieši tas, kas man ir nepieciešams. Tā kā šāda veida riteņi nebija pieejami Igaunijā, savu pirmo DAHON es iegādājos Vācijā. Tagad mēs ar sievu bieži ceļojam, braucienos izmantojot tikai saliekamos riteņus – kopā mums tie ir veseli seši. Kopumā esmu izbraukājis 91 valsti, un pusi no tām – ar saliekamo riteni.
Daži labi piemēri.
Pirms vairākiem gadiem mēs ar DAHON saliekamajiem riteņiem devāmies veloceļojumā uz Ķīnu, Koreju,un Japānu. Ieliekot riteņus īpašos maisos, tos varējām paņemt uz lidmašīnu. Mums pat nebija jāmaksā papildus par bagāžu, jo visas ceļojumu lietas (telts, guļammaisi, drēbes) bija saliktas vienā somā, kas nepārsniedza atļauto svaru! Pēc lidojumiem allaž bija prieks pāris minūtēs sagatavot riteni, un sākt braucienu jau no pašas lidostas.
Mums bija jāceļo kalnainos reģionos, kur ļoti labi noderēja ātrumu pārslēgšanas iespēja. Reizēm dienā noceļojām 100km (maks. 138km), kas ir labs rādītājs tik maziem riteņiem. Arī lielākais ātrums, ko saliekamais ritenis spēj sasniegt – 88km/h – ir visai iespaidīgs.
Mēs gribējām aplūkot dažādus Japānas reģionus, tādēļ garākus attālumus mērojām ar vilcienu. Japānā ar likumu ir aizliegts pārvadāt vilcienos lielus jeb "parastos" riteņus, tomēr mūsu saliekamie riteņi ietilpa somās un mēs bez problēmām tikām iekšā vilcienā.
Vēl kāds piemērs – 2008. un 2009. gadā mums bija ceļojums ar kruīza kuģi Karību jūrā. Mēs apceļojām 10 salas, uz katras no tām izmantojot mūsu saliekamos riteņus. Tā bija brīnišķīga pieredze – nodoties iespaidu ķeršanai prom no tūristu burzmas un regulāri pavingrot pirms vakariņām uz kuģa.
Citās valstīs mēs pamīšus ceļojām ar saliekamajiem riteņiem un nomas auto. Vienā automašīnā labi ietilpst divi saliekamie riteņi. Savukārt auto noder garām distancēm, piemēram, Brazīlijā, ASV vai Austrālijā. Ja izmantojām savus riteņus pilsētās, tad nevajadzēja uztraukties par parkošanās izmaksām. Braucot ar riteni, vienmēr var apstāties, ātri uzņemt dažus foto, un doties tālāk ceļā. Braucot ar auto, parkošanās aizņemtu laiku un brīdis, lai uzņemtu fotoattēlu, iespējams tiktu pazaudēts. Dažkārt saliekamais velo ir labākais veids, kā apceļot dabas parkus vai citas īpašas vietas.
Kopumā varu teikt, ka saliekamais ritenis ir lielisks veids, kā apceļot visu pasauli!
Reins Lepiks (Rein Lepik)
"Vänta Aga" velokluba prezidents
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Brāļi Auzāni Burtniekos Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
.jpg "Pirts “Atgūsti spēku pirtī” TAKA")
