Pērnā gada nogalē saskaņoti
terorakti - eksplozijas pie futbola stadiona, apšaudes restorānos un ķīlnieku
sagrābšana teātrī - satricināja Parīzi, šī gada martā sprādzienu sērija
satrieca Briseli, pagājušajā nedēļā Nicā pastrādātajā teroraktā tika
noslepkavoti 84 cilvēki – upuru un ievainoto skaits šajos teroraktos ir
biedējošs, turklāt šie notikumi skaidri iezīmē drošības situāciju Eiropā.
Kādā virzienā raudzīties Eiropas
iedzīvotājiem? Kā šāda mēroga terorakti ietekmē un arī nākotnē ietekmēs Eiropas
valstu drošību, ekonomiku, sabiedrības domāšanu un citus būtiskus aspektus? Kādas
aktivitātes būtu jāveic, lai veicinātu drošību un stabilitāti Eiropā? Tā kā šie
dramatiskie notikumi skar dažādus sabiedrības dzīves aspektus, ir apkopoti
vairāku nozaru ekspertu viedokļi un nākotnes prognozes.
Reklāma
Terorisms ir XXI gadsimta mēris
Biznesa augstskolas Turība tiesību zinātņu docētājs Edgars
Oļševskis skaidro: „Terorisms neapšaubāmi atzīstams par vienu no lielākajiem
demokrātijas un cilvēktiesību apdraudējumiem mūsdienu pasaulē. Tam ir vairāki
cēloņi, taču neviens no tiem neattaisno tās metodes, ko pielieto teroristi savu
mērķu sasniegšanai. Mēs dzīvojam vērtību globālas sadursmes laikmetā, un no tā,
kurš uzvarēs, ir atkarīga cilvēces nākotne. Terorisms neatzīst cilvēka dzīvību
par galveno vērtību, neatzīst nevienu par nevainīgu, neatzīst morāli, brīvu un
kritisku domāšanu, vispusēju izglītību, līdzjūtību un žēlsirdību. Pasaule
pazīst terorismu jau vairākus gadsimtus, taču tikai pēdējos gados tas sasniedza
tik satraucošu apmēru, un ir ticis pavērsts nevis pret politiskajām personām,
bet pret civiliedzīvotājiem, nešķirojot vecumu, dzimumu un tautību. Terorisms
ir XXI gadsimta mēris. Šo diagnozi apzinās teroristi - un tas ir viens no viņus
motivējošiem faktoriem, šo apdraudējumu apzinās arī demokrātiskās valstis, un
šajā gadījumā tas liek tām darboties pie jaunu metožu izstrādes un ieviešanas
proaktīvajai terorisma novēršanai.”
Terorisma apkarošanas metodēm ir jābūt stingrā saskaņā ar
cilvēktiesībām
„Ar nožēlu jāatzīst, ka ne
vienmēr šīs metodes atbilst cilvēktiesību standartiem (piemēram, spīdzināšana
ieslodzījuma vietās, vēršanās pret teroristu radiniekiem, nogalināšana
aizturēšanas vietā utt.). Vieglāk būtu ierobežot cilvēktiesības, aizbildinoties
ar drošības apsvērumiem un nevērtējot šo ierobežojumu proporcionalitāti.
Piemēram, vieglāk būtu aizliegt sapulces un gājienus, ņemot vērā teroristu
noslieci iedarbināt spridzekļus cilvēku pūlī. Taču vieglāk nenozīmē viedāk un
labāk. Bez gājieniem un sapulcēm valsts vara zaudē saikni ar tautu un tautas
uzticību valstij. Un šāda valsts nekad nebūs spējīga apturēt ārējo ienaidnieku.
Terorisma apkarošanas metodēm ir jābūt stingrā saskaņā ar cilvēktiesībām un
tiesiskuma standartiem. Rezultātā patiesība uzvarēs. Tomēr ir svarīgi uzvarēt
šajā cīņā ar tiesiskām metodēm cilvēktiesību ietvaros, jo tikai tā mēs spētu
parādīt savu cilvēcisko pārākumu par teroristiem,” piebilst E.Oļševskis.
Izraēla kā piemērs Eiropai
Plašsaziņas līdzekļos plaši
izskan dažādi viedokļi par to, kas būtu jādara pašiem iedzīvotājiem – vai
turpināt dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi, vai ievērot papildus drošības
pasākumus, apmeklēt vai neapmeklēt sabiedriskus pasākumus u.tml. „Mafijas
krusttēvs mācīja domāt tā, kā domā tavs ienaidnieks. Ļoti ticams, ka
ienaidnieks domā tā: neviens eiropietis, nevienā Eiropas nostūrī, pat tik tālā
kā Latvija, nedrīkst justies droši. Tas jāpatur prātā. Nīcas terora akts
nenotiktu, ja nebūtu pieļauta vienkārša paviršība - policists naivi noticēja
pasaciņai par saldējumu. Izraēla visai veiksmīgi izvairās no terora aktiem, lai
gan ir pats iekārotākais teroristu mērķis. Kāpēc gan lai mēs to nevarētu?”
retoriski jautā Biznesa augstskolas Turība
profesors, vēsturnieks Guntis Zemītis.
Izraēlas drošības iestāžu
darbinieki ir apguvuši speciālas iemaņas un zināšanas, lai atpazītu potenciālos
teroristus un viņu mērķus. Bruņutransportieri un karavīri ir ierasta lieta
Izraēlas ielās, īpaši masu pasākumos, tāpat arī rūpīgas pārbaudes lidostās un
dažādās sabiedriskās vietās.
Terorisms skar ikvienu jomu, arī ekonomiku
Mūsdienu sabiedrībā grūti nodalīt
vienu jomu no citas, drošības problēmas smagi skar arī tādas nozares kā
tūrismu, tautsaimniecību un valsts ekonomiku kopumā. Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības
fakultātes docētāja Zane Driņķe uzsver: „Terorisma sekas noteikti jūt un jutīs
visās jomās - gan uzņēmēji, gan patērētāji. Iespējams, varētu būt mazāka
investīciju ieplūšana Eiropā un lielāka piesardzība, uzsākot jaunu
uzņēmējdarbību vai attīstot esošo. Katrā ziņā, šobrīd konkrētas prognozes būtu
pāragri sniegt, jo jādzīvo pilnvērtīgi visiem arī turpmāk. Terorisms maina mūsu
ikdienu, un tas ietekmēs arī Eiropas kopējo un katras dalībvalsts ekonomisko
attīstību.”
Tuvākie notikumi rādīs, vai
terorisma vilnis Eiropā patiešām radīs jaunu ikdienu - stingrākus drošības
pasākumus, armijas klātbūtni Eiropas lielākajās pilsētās, jaunus aizliegumus un
plašākas pilnvaras tiesībsargiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.