Laivu nomas karlsonalaivas.lv īpašnieks, Biznesa augstskolas Turība absolvents Kārlis Mošenkovs stāsta, kas jāņem vērā, lai laivošana būtu droša, kā arī skaidro, kāpēc atpūta uz ūdeņiem kļūst aizvien populārāka.
Laivošana ir pārbaudījums cilvēku attiecībām
Reklāma
Laivošana vairāk interesē cilvēkus, kuri ir vecāki par 25 gadiem. Šādu atpūtu vairāk izvēlas ģimenes cilvēki, ņemot līdzi arī atvases. No pieredzes šajā jomā, varu teikt, ka kopīgs brauciens ar laivu ir pārbaudījums attiecībām, tāpēc to nevajadzētu izvēlēties kā nodarbi pirmajiem randiņiem. Tas prasa spēju sastrādāties, un, lai brauciens izdotos, labāk tajā doties ar zināmu, uzticamu cilvēku, ar kuru spēj sastrādāties. Ir situācijas, kad tikko izveidojušies pāri pēc laivu brauciena saprot, ka otrs cilvēks tomēr nebūs tas īstais. Ja pāris nevar sastrādāties vienā laivā, tad visticamāk būt grūti sadzīvot arī citās jomās.
Latvieši ir aktīvi laivotāji
Lielāko klientu īpatsvaru veido tieši vietējie iedzīvotāji, nevis ārvalstu viesi. Vidējais klients ir maksātspējīga latviešu ģimene – mūsu cenas veido un nosaka arī mūsu klientūru. Sākumā startējām ar zemām iepazīšanās cenām, taču tad pie mums brauca ļoti dažāda publika, arī tāda, kas nebija visai pieklājīga un bojāja inventāru. Tagad viss ir mainījies par 180 grādiem – ir mazāk klientu, taču patstāvīgi, un netiek bojāts inventārs, netiek traucēta citu cilvēku atpūta u.tml.
Klientu tik daudz, ka pietrūkst laivu
Pēdējos gados pieaug to cilvēku skaits, kuri vēlas atpūsties uz ūdeņiem, gadu no gada gribētāju paliek aizvien vairāk. Katru vasaru ir vismaz divas vai trīs nedēļas nogales, kad Latvijā tiek iznomātas pilnīgi visas laivas. Gadās situācijas, kad klienti ir, bet laivas pietrūkst – jāsaka, ka tādās situācijās esmu gatavs braukt uz laivu bāzi un pirkt klāt jaunu laivu, lai klients varētu baudīt kāroto atpūtu. Kopumā laivu nomas Latvijā piedāvā aptuveni 2 000 laivu, un, manuprāt, mazajām laivu nomām nav jāsacenšas ar lielajiem spēlētājiem, bet jāprot sadarboties.
Atpūsties, nepiesārņojot dabu
Mēs realizējam videi draudzīgu tūrismu, kas nozīmēto, ka mēs ievērojam tīrību dabā. Jāsaka, ka arī mūsu viesi kļūst aizvien apzinīgāki un nepiesārņo dabu. Protams, ik pa laikam atrodas kāds cilvēks, kurš domā, ka atpūšas šeit pirmo un pēdējo reizi, un tāpēc drīkst piemēslot apkārtni.
Mans silts ieteikums ir nemēslot dabā – Jūs nevar zināt, vai rīt pa šo pašu taku neies Jūsu radi vai draugi, un Jūs taču gribat, lai viņi arī var atpūsties tīrā vidē. Apvienojot kopīgus spēkus ar Siguldas uzņēmējiem, kempingu un laivu nomu īpašniekiem, mēs aizvien vairāk cenšamies izglītot cilvēkus un atgādināt par to, ka aiz sevis vienmēr jāsavāc atkritumi, vai jāatstāj tie speciāli paredzētajās vietās. Tas taču nemaz nav grūti! Klientu uzvedība ir arī paša uzņēmēja vizītkarte – neviens nomas īpašnieks taču negribētu redzēt savu laivu, piemēram, raidījumā „Bez Tabu”, kur stāsta par dabas piesārņotājiem.
Pirmajam braucienam – Gauja, otrajam Brasla, Ogre un Irbe
Karlsonalaivas.lv piedāvā dažādus laivošanas maršrutus pa Gauju.Pēc cilvēku nostāstiem Gauja varētu šķist traka upe, taču es šim apgalvojumam noteikti negribētu piekrist. Gauja ir lielceļš, kas ved uz skaistām vietām. Ieteiktu izbraukt Gauju tieši tiem laivotājiem, kuri to dara pirmo reizi. Grozies kā gribi – Gauja ir populārā upe starp Latvijas laivotājiem, un visas pārējās seko tikai pēc tam. Mana mīļākā upe laivošanai ir Irbe – pirmo reizi tur pabiju pirms trīs gadiem, un esmu gatavs tur braukt atkal un atkal.
Ja pirmajā reizē ir izbaudīta Gauja, tad otrajā reizē, turpat Gaujas upes baseinā, ieteiktu izbraukt Braslu – tas ir vienas dienas brauciens. No vietas, kur ir tilts pār Braslu, laižamies lejā un laivojam līdz Siguldai. Ja ir vēlmes doties garākā braucienā, t.i. laivot divas un trīs dienas, tad ieteiktu to darīt posmā starp pavasari un vasaru, kad ir pietiekami silts, piemēram, maijā.
Vēl varētu ieteikt Ogres upi – tiesa gan, šajā upē var laivot līdz jūlija beigām, atkarīgs no tā, kad tiek atvērtas slūžas. Un vēl noteikti jāmin Salaca, ko nereti dēvē par Gaujas lielāko konkurenti. Ceļojumu pa Salacu iespējams papildināt ar nobraucienu pa lielākajām Burtnieku ezerā ietekošajām upēm - Rūju, Sedu vai Briedi. Tā ir mierīga upe, ko papildina skaists sarkano smilšu krāvumu atsegums, ir arī nelielas krācītes. Upes krastos, gandrīz visā tās garumā, ir ļoti baudāmi dabas skati.
Un, protams, jau pieminētā Irbes upe, kas piecdesmit gadus atradusies slēgtā teritorijā, padomju armijas bāzē. Pat no vietējiem iedzīvotāju vidus tur pabijis tikai retais. Šodien tur ir pavisam cita aura – tā ir vieta, kur cilvēks saplūst ar dabu. Apkārtne nav apdzīvota, laivotājus ieskauj tikai daba. Maršruts sākas Rindas ciemā pie tilta, taču teorētiski maršrutu var sākt arī pie Irbenes radioteleskopa, kas arī ir apskates vērts objekts. Braucot no Rindas ciema pēc divām dienām var nonākt pie ietekas jūrā, kur valda pilnībā cita enerģija.
Neņemt līdzi neko lieku
Lai laivu brauciens izdotos bez starpgadījumiem, jāņem vērā vairākas lietas.Primārais, līdzi jābūt pašām nepieciešamākajām lietām – tas nozīmē, neņemt neko lieku. Kravājot somu, paņemam rokā katru lietu un pajautājam sev – vai mēs to patiešām izmantosim? Ja izlemjam, ka izmantosim, mums jāspēj paskaidrot, kā izmantosim. Ja mēs nevaram paskaidrot nedz sev, nedz kādam citam, kā to lietu plānojam izmantot, to droši var atstāt mājās.
Laivu braucienā ir jāsaplūst ar dabu, nevajag ņemt neko lieku. Noteikti vajadzētu izvērtēt arī savus līdzbraucējus – ar kuriem mēs varam sadzīvot vienā laivā vairāk kā vienu dienu, un, ar kuriem – nevaram. Ja ir kāds cilvēks, ar kuru vienā laivā nevarēsiet sadzīvot, labāk braukt atsevišķās, un nebojāt citiem braucienu.
Laivu braucienā nav vietas viedtālruņiem
Laivu brauciens sniedz iespēju baudīt dabu un aizmirst ikdienas problēmas! Iesaku izslēgt mobilos telefonus un lietot tos tikai galējās nepieciešamības gadījumos. Nevajag jaukt dabu un mūsdienu tehnoloģijas! Arī no praktiskā viedokļa neiesaku ņemt līdzi dārgos viedtālruņus, bet paņemt kādu vecāku telefonu, kas der tikai zvaniem, un, kuru nebūtu žēl nogremdēt, jo arī tā mēdz gadīties.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
