Mūsdienu laikmetā bieži vien izšķiroša loma ir tieši institūciju un amatpersonu spējai veidot komunikāciju ar sabiedrību. Kā uzsver daudzi pētnieki, ja izpildvarai vai likumdevējam neizdodas pievērst uzmanību tās programmai vai izskaidrot lēmumus, tad tā nespēj gūt sabiedrības atbalstu un galu galā cieš neveiksmi.
Politiķiem tiek pārmesta nespēja veidot komunikāciju ar sabiedrību
Komunikācijas trūkums un plaisa starp valsts institūcijām un ierindas pilsoņiem bieži vien tiek minēti kā galvenie iemesli mūsu valstu iedzīvotāju zemajam atbalstam daudziem valsts pārvaldes lēmumiem. Politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem ir bieži pārmesta nespēja veidot komunikāciju un atgriezenisko saiti ar sabiedrību.
VID vadītāja izvēli nosaka komunikācijas prasmes
Nesenie notikumi ap jaunā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora meklējumiem tam ir spilgts piemērs. Lai cik labi nodomi un pārdomātas reformas Valsts ieņēmumu dienesta darba uzlabošanā nebūtu iecerējusi amata kandidāte Inga Koļegova, tomēr izšķirošā bija tieši komunikācijas prasme. Informācijas publiskošana par neprecizitātēm amatpersonas deklarācijā un dividenžu saņemšana no brāļa uzņēmuma radīja lielu šaubu ēnu par kandidātes reputāciju, turklāt, pietrūka pamatota skaidrojuma no kandidātes puses. Kā neveiksmīgi no komunikācijas puses vērtējami arī finanšu ministres mēģinājumi norādīt uz „astoņkāji” Valsts ieņēmumu dienestā, neminot konkrētus faktus un datus. Arī pēc tam, I.Koļegova atsauca savu kandidatūru uz VID ģenerāldirektora amatu, turpināja parādīties jauna informācija - gan minējumi, gan skaidrojumi.
Komunikācijā uzvar tie, kuri piedāvā faktus
Šie notikumi ap VID ģenerāldirektora atlasi spilgti atspoguļo politisko cīņu par ietekmi valsts pārvaldē, gan arī to, kā prasmīgi virzīta un vadīta komunikācija spēj izšķirt daudzu notikumu gaitu. Ja vērtējam komunikācijas procesu, šajā reizē informatīvais pārsvars bija to pusē, kuri nevēlējās redzēt I.Koļegovu kā VID ģenerāldirektori. Komunikācijā uzvarēja tie, kuri piedāvāja spilgtus un nepārprotamus faktus – kā iestādi var vadīt cilvēks, kurš neprot precīzi aizpildīt deklarāciju, kā ēnu ekonomiku apkaros cilvēks, kurš ir tikai formāls uzņēmuma īpašnieks un saņemtās dividendes atdāvina atpakaļ u.tml. Vai sabiedrība būs ieguvēja, vai rezultātā iegūsim labāko no iespējamajiem VID ģenerāldirektoriem - to rādīs laiks.
Informācijas tehnoloģiju attīstības ietekme
Skaidrs ir viens - arī turpmāk lielu lomu spēlēs tas, cik prasmīgi publiskajā komunikācijā tiks pasniegta un vadīta informācija. Tas liecina, ka zināšanām un prasmēm komunikācijā būs izšķiroša nozīme. Dažādus prakses gadījumus analizējam un pētām kopā studentiem Biznesa augstskolā Turība, lai iegūtās zināšanas un prasmes ļautu izprast komunikatīvo situāciju, paredzēt notikumu gaitu un pārdomāti piedāvāt savus vēstījumus. Vienlaikus jāatzīmē, ka informācijas tehnoloģiju attīstība, un līdz ar to arī sabiedrības komunikācijas paradumi, mainās un tie ietekmē gan komunikācijas formas, gan arī tās saturu.
Kļūst aizvien grūtāk iesaistīt sabiedrību valsts pārvaldē
Runājot par politiskajiem procesiem, atsevišķiem ierindas pilsoņiem bieži vien ir grūti izprast, izsekot un ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanas procesu, tā rezultātā veidojas sociālās grupas, kuras aizstāv savas intereses, un daļa no tām kļūst spēcīgākas, izraisot jaunus konfliktus un sadursmes. Tomēr demokrātiskas sabiedrības stūrakmens ir ikviena iedzīvotāja tiesības vienlīdzīgi piedalīties svarīgu jautājumu ietekmēšanā un sabiedrības attīstības virzienu noteikšanā. Būtībā valsts pārvaldes darbība nav iedomājama bez mijiedarbības un dialoga ar sabiedrību, bez diskusijas un viedokļu apmaiņas, kas prasa arī pašas sabiedrības ieinteresētību, informētību un izpratni par politiskajiem un valsts pārvaldes procesiem. Ņemot vērā sabiedrības atsvešinātību un zemo uzticību valsts pārvaldes institūcijām, kā arī plaisu starp valsti un sabiedrību, kas raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī daudzām citām valstīm, sabiedrības informēšana, iesaistīšana un līdzatbildība par valsts attīstību kļūst arvien nozīmīgāks un grūtāks valsts pārvaldes komunikācijas uzdevums.
Sabiedrībai ir pienākums paust viedokli un iesaistīties
Savukārt mums kā sabiedrībai ir pienākums sekot līdzi, paust viedokli, iesaistīties politiskajos un valsts pārvaldes procesos, turklāt, darot to kvalitatīvi un saturiski nozīmīgi, vairojot atbildību par valsts izaugsmi un vispārējā sabiedrības labuma sasniegšanu. Arī tāpēc ir svarīga katra cilvēka izglītība un zināšanas, jo valsts izaugsme un sabiedrības attīstība nav iedomājama bez informētas, izglītotas un lemtspējīgas sabiedrības.
Autore: Biznesa augstskolas Turība docētāja Līga Mirlina
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.