Bauskas kultūras centra sabiedrisko attiecību speciālists, pasākumu vadītājs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Jānis Bukšs ir spilgts pierādījums tam, ka arī jauni cilvēki var iekarot savu vietu darba tirgū un gūt panākumus, arī intervijā viņš uzsver, ka jauniešiem ir visas iespējas atrast darbu tepat Latvijā, tikai jāizvērtē savas ambīcijas.
Jaunieši vēlas saņemt daudz vairāk, nekā darba devējs ir gatavs maksātJauniešiem Latvijā atrast darbu ir ļoti viegli, šeit gan uzreiz rodas jautājums par jauniešu ekspektācijām, proti, bieži vien jaunieši vēlas saņemt daudz vairāk, nekā darba devējs ir gatavs maksāt. Protams, nav tā, ka jaunieši prasa nepamatoti daudz, un, ka darba devēji to nespēj atļauties, šeit drīzāk jārunā par iešanu uz kompromisu – jauniešiem jāizvērtē savas ambīcijas, un darba devējiem jābūt pretimnākošākiem. Darba devējiem jāsaprot, ka par minimālo algu nevar izdzīvot, arī jaunieši ne.
Ikvienam jaunietim, uzsākot darba gaitas, vispirms ir jāpierāda seviPastāv uzskats, ka jaunieši, uzsākot darba meklējumus, uzreiz vēlas augstu amatu un labi apmaksātu darbu, taču, manuprāt, šādi vispārināt nevar. Es apzinos, ka ikvienam jaunietim, uzsākot darba gaitas, vispirms ir jāpierāda sevi, tikai tad var kāpināt ambīcijas. Tas ir tikai normāli, taču arī minētais sevis pierādīšanas posms nedrīkst ievilkties garumā – jaunietis nebūs ieinteresēts tērēt savu laiku un enerģiju tāda darba devēja labā, kurš to nenovērtē. Jauniešiem bieži vien daudz svarīgākas ir izaugsmes iespējas, nevis liela alga – nepieciešama apziņa, ka pierādot sevi, būs iespēja augt gan profesionāli, gan atalgojuma ziņā. Tā būs lieliska motivācija strādāt ar pilnu atdevi.
Nereti gadās arī negodprātīgi darba devējiStatistika gan liecina, ka Latvijā ir augsts jauniešu bezdarbs, un es uzskatu, ka šādai situācijai ir vairāki iemesli, piemēram, daļa jauniešu ir gana slinki. Es, piemēram, nenāku no turīgas ģimenes, un no bērnu dienām apzinos, ka tas, ko pats sasniegšu un izdarīšu, tas arī man būs. Taču ir jaunieši, kuriem vecāki spēj nodrošināt tādu kā drošības spilvenu finansiālā jomā, tas, protams, dažos gadījumos mazina viņu motivāciju meklēt darbu un strādāt. Grūti pateikt, kur slēpjas problēmas sakne, taču piekrītu, ka reizēm jauniešiem ir pārāk lielas ambīcijas, turklāt, nereti gadās arī negodprātīgi darba devēji, kuri izmanto jauniešu darbu. Kad šajā jomā tiks panākts līdzsvars, tad arī jauniešu bezdarba līmenis samazināsies.
Par bezdarbu jauniešu vidū vēl varu teikt to – kuri patiešām vēlas strādāt, tie ies un strādās. Ja būšu spiests, strādāšu jebkuru darbu, protams, esmu priecīgs, ka šobrīd situācija nespiež un varu izvēlēties. Man principā nepatīk apgalvojums, ka Latvijā nav darba! Jā, ir mazpilsētas, kurās ir maz darba vietu, taču nevajag apgalvot, ka arī Rīgā nevar atrast darbu. Piekrītu, ka liela daļa darbu nav nekāda zelta bedre, taču nopelnīt var.
Nemest plinti krūmos pēc pirmās neveiksmīgās darba intervijas Ir vairākas tipiskākās kļūdas, ko jaunieši pieļauj, uzsākot darba meklējumus, to saku no savas pieredzes. Pirmkārt, meklējot darbu un ejot uz darba intervijām, ir jāsaprot, ka katra darba intervija ir pārbaudījums sev pašam. Reizēm ir vērtīgi aiziet uz darba interviju tāpēc, lai trenētu sevi, lai iemācītos pasniegt sevi, komunicēt ar nepazīstamiem cilvēkiem u.tml. Pēc katras darba intervijas ieteiktu konstruktīvi izvērtēt notikušo, iespējams, mazliet pakritizēt sevi, vismaz veselīgā daudzumā, izvērtējot, kas tika pateikts pareizi, un kas - samisējās, lai nākamajā reizē kļūdas vairs neatkārtotu. Un iespējams kādā no nākamajām reizēm būs perfekta intervija, kuras rezultātā iegūsi savu sapņu darbu.
Nevajag pēc pirmās neveiksmes mest plinti krūmos - ja pirmā intervija nebija veiksmīga, nevajag apstāties, jāturpina iet un stāstīt par sevi. Nekas dzīvē nenotiek viegli un uzreiz, visas neveiksmes un kļūdas veido pieredzi.
Esiet gatavi kompromisiem!Vēl viens ieteikums jauniešiem, kuri meklē darbu – esiet gatavi kompromisiem! Iespējams, ka pēc darba intervijas ir palicis labs iespaids par darba vietu vai darba devēju, taču neapmierina atalgojums, tad nevajadzētu uzreiz atteikties no šī varianta, bet gan mēģināt vienoties par izaugsmes iespējām, par iespējamu atalgojuma uzlabojumu nākotnē vai citām priekšrocībām. Nevajadzētu kategoriski palikt pie saviem nosacījumiem, bet būt gatavam uz kompromisu ar darba devēju.
Jauniešiem ir skaidri jāpauž savs viedoklis, piemēram, par darba devēja nosacījumiem, taču jābūt gatavam pierādīt sevi, lai arī darba devējs būtu motivēts palielināt atalgojumu u.tml. Motivācijai jābūt abpusējai – lai darbinieks vēlētos attīstīties un strādāt labāk, kā arī, lai darba devējs vēlētos labāk atalgot darbinieku.
Vēlme tikt atalgotam atbilstoši savām spējām nav iedomība vai kaprīze, tā ir normāla parādība. Ja jau darba intervijā ir skaidrs, ka darba devējs nākotnē nepieļauj nekādas izaugsmes iespējas konkrētajai pozīcijai, potenciālajam darbiniekam ir vērts aizdomāties, vai viņš vēlas strādāt šādā vietā.
Jauniešu priekšrocības darba tirgūMūsdienu jaunieši ir ļoti atvērti, viņi domā ārpus kastes un citādāk raugās uz pasauli. Jaunieši ir atvērtāki visam jaunajam, tajā skaitā inovatīvajām tehnoloģijām. Jaunieši ir atvērti jaunu lietu apguvei, piemēram, valodām. Lielākā daļa jauniešu Latvijā ļoti labi pārvalda angļu valodu, kas vairāk vai mazāk ir nepieciešama gandrīz ikvienā darbā.
Darba devējus aicinātu apzināties, ka jauniešos ir jāinvestē. Ja jaunietis izrāda vēlmi augt un mācīties, investējot šajā jaunietī, uzņēmējs būtībā investē savā uzņēmumā. Pats vērtīgākais resurss ikvienā biznesā ir darbinieks - motivētie darbinieki ir uzņēmuma lielākā vērtība. Ja darbinieks būs motivēts un novērtēts, viņš strādās ar pilnu atdevi, mācīsies, papildinās savas zināšanas un pieredzi, radot vēl lielāku pienesumu uzņēmumam. Protams, pastāv risks, ka jaunietis, kurā darba devējs būs investējis, aizies pie cita darba devēja, taču šeit atkal mēs atgriežamies pie jautājuma par motivāciju – pie tā, ka darbiniekam jājūtas novērtētam, motivētam, lai viņš vēlētos palikt attiecīgajā uzņēmumā.
