Šobrīd sabiedrībā plaši tiek debatēts par kompetencēs balstīta vispārējās izglītības satura ieviešu, kas ļautu integrēt un apvienot mācību priekšmetus. Par to, ka mācību un studiju procesā nepieciešams lielāks uzsvars uz prasmēm un kompetencēm, augstākās izglītības vidē tiek runāts jau sen, turklāt, Biznesa augstskolā Turība jau praksē darbojas t.s. mīksto prasmju jeb soft skills pilnveide, par kuru studenti var iegūt arī attiecīgu sertifikātu. Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne Agita Doniņa dalās viedoklī par to, kāpēc jauniešiem jāapgūst dažādas praktiskās iemaņas un prasmes jau skolas laikā, turklāt, atgādina, ka tā ir viena no lietām, ko augstu novērtē darba devēji.
Papildus zināšanām un trenētām profesionālajām prasmēmMīkstās prasmes ir vispārējās iemaņas un prasmes, kas lielākoties izriet no viņa personības īpašībām, nekā no mērķtiecīgi apgūtām zināšanām un trenētām profesionālajām prasmēm. Kopumā t.s. mīksto prasmju ir ļoti daudz, taču būtiskākās no tām ir sekojošas: efektīvas komunikācijas prasme, sadarbības prasme, elastīgums, patstāvība, spēja plānot un organizēt, spēja atrast un pārvaldīt informāciju u.tml.
Mīkstās prasmes jāapgūst jau skolā Augstskola sniedz iespēju studējošajiem attīstīt savas nodarbinātības prasmes jau studiju laikā -gan studiju programmas ietvaros, gan ārpus studiju programmas aktivitātēs. Piemēram, pilnveidot prasmes, kas saistītas ar sociālo atbildību, līdera prasmes, organizējot studējošo ārpusnodarbību aktivitātes, vadot vieslekcijas skolās, pildot kursa vecākā pienākumus, attīstot spēju strukturēti un argumentēti paust savu viedokli u.c. Šādu un līdzīgu prasmju un kompetenču apgūšana būtu jānodrošina arī pamatskolā un vidusskolā.
Izaicinājums pasniedzējiem un skolotājiemMedijos ir izskanējis viedoklis, ka kompetenču pieeja apgrūtinās un sarežģīs mācību procesu, jo būs nepieciešama daudz lielāka individuālā pieeja katram bērnam. No pieredzes gribētos teikt, ka tas, protams, ir zināms izaicinājums pasniedzējiem un skolotājiem, jo tas prasa nepārtrauktu profesionālo pilnveidi arī no mācībspēkiem. Turklāt, izglītības nozarē šobrīd valda apjukums – valdība ir nonākusi līdz izpratnei par to, ka bērniem ir jāapgūst dažādas prasmes un jāiegūst kompetencēs balstītas zināšanas, taču nav skaidrības, kā to iekļaut mācību procesā, kā pārbaudīt rezultātus u.tml. Prasme strādāt komandā, plānot savu laiku, patstāvīgi meklēt un pielietot informāciju ir lietas, kuru apguvi var izvērtēt tikai analizējot, kā tās tiek pielietotas praksē.
Priekšrocības darba tirgū Tas, cik sekmīgi bērni to apgūs, būs atkarīgs tieši no pasniedzējiem un skolotājiem, no tā, cik radoši viņi spēs būt. Ir jāapzinās, ka kompetencēs balstītas izglītības atslēga ir skolēna, jaunieša vai studējošā zināšanu un prasmju pilnveide. Tas nozīmē, ka absolvents rezultātā būs gan profesionāli un vispārizglītojoši zinošāks, bet arī radošāks, atbildīgāks, komunikablāks, spēs labāk iekļauties komandā, plānot savu laiku u.tml. Viņš būs tendēts izdarīt vairāk, nekā no viņa prasa gan konkrēts uzdevums skolā, gan nākotnē darba devējs, un tieši šādus darbiniekus augstu novērtē darba tirgū.
Tieši no ciešās augstskolas sadarbības ar nozari, Starptautiskā tūrisma fakultātē arī radās ideja par mīksto prasmju apguves iekļaušanu studiju procesā. Kā atzīst darba devēji – diplomi visiem augstskolas vai vidusskolas absolventiem ir vienādi, un, izvēloties starp diviem potenciālajiem darbiniekiem, nereti tieši papildus prasmes un kompetences ir izšķirošais aspekts. Un šo izvērtēt ļoti palīdz potenciālā darbinieka papildus iegūtie sertifikāti, kā piemēram, minētais Profesionālās un personīgās pilnveides sertifikāts, kurā skaidri norādīts pilnveidotās prasmes.
Lietas, kas neiekļaujas nevienā mācību priekšmetā un iekļaujas visos Sākot strādāt nozarē, studējošie saprot, ka vēl ļoti daudz kas jāmācās un jāapgūst. Bieži vien tās ir zināšanas, kuras nav iekļautas kāda konkrētā mācību priekšmeta programmā, jo ir pārāk specifiskas un apgūstamās tieši konkrētā situācijā. Tāpēc, jo vairāk studenti darbojas praktiski gan izvēlētajā jomā, gan citās radniecīgās jomās, jo labāk. Tādējādi tiek iegūtas jaunas prasmes, ir iespēja salīdzināt, mēģināt, arī kļūdīties, bet tā ir pieredze, kas ir neatsverama un noderīga profesionālajā darbībā.
Jāapgūst laika plānošana Runājot par to, ko darba devēji sagaida no jauniešiem, un to, ko viņi var sākt apgūt jau skolās, gribētos minēt vairākas lietas - skolēniem jāapgūst, kā individuāli (patstāvīgi) meklēt informāciju, atsijāt sev vajadzīgo un pielietot to praksē. Vēl viena būtiska prasme, kas jāapgūst jau skolā – laika plānošana. Šobrīd bieži vien skolās tiek radīts pretējs efekts, proti, skolēniem tiek uzdoti mājas darbi uz nākamo dienu, nākamo mācību stundu, kas pieradina īpaši neplānot laiku ilgtermiņā. Kad jaunieši nonāk augstskolā, kur jāīsteno ilgtermiņa projekti, piemēram, darbi, kas jānodod pēc mēneša, pusgada u.tml., sākas problēmas ar laika plānošanu, un darbi nereti mēģina tapt pēdējās naktīs pirms nodošanas. Tādas prasmes, kā laika plānošana, jāapgūst jau savlaicīgi, tas atvieglos paša jaunieša ikdienu un radīs vairāk brīvā laika atpūtai.
Autore: Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne Agita Doniņa
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
