Gatavojoties Latvijas valsts simtgades svinībām, ir apzinātas vairāk nekā 800 norises visā Latvijā un ārpus tās, ko veido gan valsts institūciju un ministriju, gan pašvaldību, gan arī uzņēmēju un sabiedrības iniciatīvas. Uz tā pamata ir izstrādāts un Latvijas valsts simtgades rīcības komitejā saskaņots svinību pasākumu plāns, un tiek veiktas nepieciešamās darbības, lai plāns tuvākajā laikā tiktu iesniegts iekļaušanai Ministru kabineta darba kārtībā.
„Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju un mūsu tautiešus ārvalstīs uzņemt šo vēsturisko notikumu savā mājā un sirdī! Katrs individuāli un visi kopā, izzinot mūsu valsts vēsturi un svinot tās pastāvēšanu, apzinoties, no kurienes esam cēlušies un kurp kopīgi dodamies, varam veidot mūsu valsti labāku. Latvija ir ikviens no mums, tādēļ aicinu būt ne vien par simtgades lieciniekiem, bet arī svētku veidotājiem,” aicināja D.Melbārde, vienlaikus akcentējot, ka „Latvijas valsts simtgades svinības tiek kopīgi sagatavotas, lai ar konkrētām darbībām atstātu arī paliekošas vērtības – radītu un uzturētu kopības sajūtu un tradīcijas, sakoptu kultūrtelpu un infrastruktūru, veicinātu Latvijas tēlu, aktualizētu publisko vēsturi, kā arī atstātu piemiņas veltes un mudinātu domāt nākotnes perspektīvā”.
Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana gaidāma 2017.gada 4.maijā, Latvijas otrajā dzimšanas dienā, kad Latvijā un citviet pasaulē, turpinot Latvijas valsts simtgades biroja aizsākto tradīciju, tiks svinēti Baltā galdauta svētki. „Simtgades svinības sāksies ar plašu tautas akciju „Apskauj Latviju”, ap Latvijas robežu veidojot simbolisku Latvijas garīguma sardzi un pierobežas novados stādot ozolus, ko pavadīs spēka dziesmas un citi atmiņās paliekoši notikumi,” par svinību atklāšanas ieceri, ko Iekšlietu ministrija īsteno sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju, šodien pastāstīja pulkvežleitnants, Valsts robežsardzes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšnieks Oskars Indriksons. Vienlaikus maijā plaši tiks svinēta Latgales kongresa simtgade, atminoties pirms simts gadiem, 1917.gadā Latgalē pieņemto lēmumu par kopīgu ceļu ar Vidzemi un Kurzemi uz neatkarīgu Latvijas valsti.
Notikumiem, kas plaši norisināsies Latvijas novados, pievērsta īpaša vērība. Simtgades svinību ietvaros gaidāmas reģionālās uzņēmēju dienas, vērienīgu pasākumu cikls „Lauki ienāk pilsētā” visos reģionos, Lielā talka, Seno ugunskuru nakts, Līdzdalības un labo darbu maratons un citas norises. Arī nu jau tradicionālā gaismas festivāla „Staro Rīga” gaismas objekti 2018.gada novembrī izgaismos visu Latviju festivālā „Staro Latvija”, akcentēja D.Melbārde.
Par vienu no centrālajām simtgades svinību norises vietām kļūs Gaismas pils, kur 2017.gada pavasarī tiks iekārtots Latvijas valsts simtgades svinību informācijas centrs. Latvijas Nacionālā bibliotēka ir uzsākusi rūpīgu darbu svinību sagatavošanā, gatavojot izzinošus pasākumus Latvijas vēstures skaidrošanai un Latvijas lomas izgaismošanai kopējā Eiropas vēsturē. „2018.gadā bibliotēkas paspārnē tiks atklāta Latvijas Nacionālā enciklopēdija – līdz šim ievērojamākais elektroniskais katalogs latviešu valodā, kā arī tā pirmais drukātais sējums „Latvija”, kuru izveidē iesaistīti Latvijas gudrākie prāti no visām nozarēm”, pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.
Nozīmīga dāvana simtgadē Latvijas skolu jauniešiem būs iniciatīva „Latvijas skolas soma”, kas nodrošinās iespēju vairāk nekā 200 tūkstošiem skolu jaunatnes klātienē izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, tās laikmetīgās iezīmes, kultūrtelpu, vienlaikus šo praktisko pieredzi tiešā veidā sasaistot ar mācību procesu. „Latvijas skolas soma padarīs mūsu jaunajai paaudzei personīgi nozīmīgu Latvijas valsts simtgades svinību galveno vēstījumu „Es esmu Latvija”. Es esmu Latvija nevis tāpēc, ka man tā iemācīts vai kāds tā teicis, bet tāpēc, ka tā jūtos, jo pieredzu, izzinu un izjūtu to,” akcentēja Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna.
Simtgade ir iespēja stāstīt Latvijas stāstu, tāpēc, kā pastāstīja asociācijas „Lauku ceļotājs” vadītāja un vienlaikus arī Latvijas valsts simtgades radošās padomes dalībniece Asnāte Ziemele, top jauni Latvijas izzināšanas un apceļošanas maršruti „Valstiskuma veidošanās ceļi”. Šie septiņi īpaši simtgadei veltīti maršruti palīdzēs iepazīt gan Latvijas kultūrvēsturi, gan viesoties un gūt pieredzi pie vietējiem Latvijas uzņēmējiem, un tie jau šobrīd tiek sagatavoti, apkopojot vietējo iedzīvotāju stāstus, kas papildinās katru maršrutu. Iedvesmojoši stāsti tiek krāti arī portālā www.TUESI.lv, dokumentējot šodienas Latvijas spēku un apzinot jaunus cilvēkus reģionos, kas jūtas piederīgi savam dzimtajam novadam vai pilsētai un kas ir gatavi ar savu pieredzi iedvesmot arī citus, pastāstīja Vilis Brūveris, iniciatīvas „Tuesi.lv” vadītājs.
„Mēs redzam, ka Latvijas valsts simtgades svinības būs daudzveidīgas. Katrai institūcijai, organizācijai un katram cilvēkam ir sava būtiska loma un vieta šo svinību sagatavošanā,” mediju pasākumu noslēdza Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta.
Valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
