Andris Reizenbergs ir absolvējis Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības bakalaura programmu un šobrīd ir viens no diviem Balzambāra līdzīpašniekiem. Andrim ir 15 gadu pieredze bārmeņa darbā un viņš uzskata, ka svarīgākais, gan strādājot pie kāda cita, gan strādājot savā labā, ir attieksme pret dzīvi, kolēģiem, darbu, priekšniekiem un klientiem, jo pret otru ir jāizturas tā, kā tu gribētu, lai izturas pret tevi. Sarunā pieredzējušais bārmenis norāda uz pārāk lielo bāru un restorānu skaitu Rīgā, kā arī iesaka ieviest bāru, kafejnīcu un restorānu limitu – tāpat, kā tas ir daudzviet pasaulē.
Biznesā pret otru jāizturas tā, kā tu gribētu, lai izturas pret teviPirms uzsāku savu uzņēmējdarbību jau biju uzkrājis pieredzi, strādājot par bārmeni restorānā Kaļķu vārti un kokteiļbārā-restorānā B – bārs. Strādājot bārā manī bija dzirkstele, darbu darīju ar 100% atdevi un iemācījos darīt arī daudzas jaunas lietas. Septiņu gadu garumā biju pierādījis sevi, jo, lai gan tas nebija mans bārs, es pret to attiecos kā pret savu. Vienmēr esmu gribējis pats savu bāru, un vienā brīdī nāca piedāvājums atvērt Balzambāru. Viss notika pakāpeniski, zobratiņi pamazām salikās, un, iespējams, ja es sevi nebūtu pierādījis iepriekšējos darbos, tad varbūt nebūtu saticis īstos cilvēkus un tad mēs varbūt šodien šeit nerunātu Balzambārā. Manuprāt, svarīgākais, gan strādājot pie kāda cita, gan strādājot savā labā, ir attieksme pret dzīvi, kolēģiem, darbu, priekšniekiem, klientiem, pret visu. Pret otru ir jāizturas tā, kā tu gribētu, lai izturas pret tevi. Tas strādā un galu galā nes pozitīvus rezultātus. Galvenais būt labam cilvēkam, un dažkārt pat nav nozīmes, cik un kādas izglītības esi ieguvis, jo, ja ar tevi nebūs patīkami strādāt kopā, nevienam nebūsi vajadzīgs.
Rīgā vajadzētu noteikt restorānu un bāru skaita limituNoturēt savas pozīcijas bāru un restorānu tirgū ir ļoti grūti. Pirmkārt, ir vajadzīga iedvesma, paldies, Dievam, tā mums ir. Otrkārt, vajag nemainīgu kvalitāti un atmosfēru. Treškārt, visu laiku ir jāskatās, kas apkārt notiek, ir jāskatās, kādi jauni produkti nāk tirgū, visu laiku ir jādomā un jāattīstās, visos svētkos ir jārīko mazas ballītes, tematiskie vakari. Bet galvenais, lai noturētu savas pozīcijas, ir kvalitāte un atmosfēra. Svarīgi arī, lai darbinieki būtu smaidīgi, apmierināti ar dzīvi un lai savas problēmas, ja tādas ir, atstāj aiz bāra durvīm. Bet nav vienas formulas, katrai vietai ir kaut kas savs.
Citviet pasaulē ir piemēri, kad pilsētā tiek noteikts kafejnīcu, bāru un restorānu limits. Es domāju, ka to vajadzētu apdomāt arī Rīgas gadījumā, jo, ja kāds, kurš nav bijis ne bārmenis, ne viesmīlis, ne pavārs, ar savu naudas maisu izdomā Rīgā atvērt desmit restorānus, tas ļoti kropļo tirgu. Mums kā mazajiem uzņēmējiem ir ļoti grūti cīnīties ar viņiem. Mēs cīnāmies ar kvalitāti un atmosfēru, kas varbūt nav tam naudas maisam, kurš ir atvēris kafejnīcu un domā, ka nāks tāpat, bet neviens tāpat neies. Ļoti labs piemērs ir aptieka, jo, lai atvērtu aptieku, ir jābūt farmaceita izglītībai un to nevar izdarīt jebkurš. Tad kāpēc bārus un restorānus var atvērt jebkurš? Arī bārs vai restorāns savā veidā ir aptieka – šeit gatavo ēdienus un dzērienus, šeit atbild par apmeklētāju veselību, jo, ja tiks izmantoti nekvalitatīvi produkti, tas var apdraudēt veselību un pat dzīvību. Es uzskatu, ka būtu jāmaina likumdošana.
Piemēram, lai atvērtu savu restorānu vai bāru Itālijā, ir jāizstāv rinda. Daudzviet pasaulē arī ir noteikts, ka bāru, restorānu vai kafejnīcu var atvērt tikai tur, kur jau iepriekš tas ir bijis. Latvijā mēs veram vaļā tur, kur vien ienāk prātā. Mums viss notiek kaut kādā pašplūsmā. Ja paskatās pasaules lielākajā ceļojumu portālā TripAdvisor, kurā pat nav reģistrējušies visi Rīgas bāri un restorāni, bet tomēr tur jau ir reģistrētas apmēram 800 vietas, kas ir ļoti liels skats. Latvijā restorāniem ir augsta kvalitāte, jo katrs cīnās, lai noturētu viesus. Citviet pasaulē restorānos nav tik personiska attieksme, jo tur zina, ka aiz durvīm ir vēl 25 cilvēki, kas grib atnākt, un tur zina, ka tu varbūt atnāc pirmo un pēdējo reizi.
Kokteiļu receptes gan rūpīgi slīpē, gan rada spontāniMums ir gan klasiskie ēdieni un dzērieni, gan arī neordināras lietas. Kokteiļu kartē mums ir sadaļa Klasika – tie ir dzērieni, ko zina cilvēki visā pasaulē, piemēram, Margarita, Mojito, Bloody Mary un citi. Tāpat mums ir sadaļa Rīgas melnā balzama kokteiļi, kas ir gatavoti tieši ar Rīgas melno balzamu un kas ļoti interesē tieši ārzemju viesus. Tad vēl mums ir Balzambāra oriģinālie – tie ir dzērieni, ko mēs paši esam izdomājuši un ko citos pasaules bāros neatrast. Dzērienu karti mēs atjaunojam katru pusgadu. Nupat nomainījām uz rudens/ziemas sezonu, nākamreiz mainīsim uz pavasara/vasaras sezonu. Ik pa laikam kokteiļu karte ir jāatjauno ar kādu interesantu kokteili, taču jāņem vērā, kuri dzērieni viesu vidū ir iecienīti un ieguvuši uzticību. Nevajadzētu mainīt piedāvājumu tikai tāpēc, ka kaut kas ir jāmaina.
Mūsu oriģinālie kokteiļi pārsvarā tiek veidoti vismaz mēnesi ar nolūku ar tiem piedalīties bārmeņu konkursos, un, ja tas konkursā tiek augstu novērtēts, mēs to iekļaujam kokteiļkartē. Ir arī kokteiļi, kuru receptes atnāk spontāni, tāpat kā dzejniekam vai mūziķim, kad negaidīti atnāk mūza, atliek tikai pierakstīt. Piemēram, spontāni nāca kokteilis, kas tapa dienā, kad par Valsts prezidentu tika ievēlēts Raimonds Vējonis. Spontāni atnāca recepte, un tagad mums ir kokteilis Mr.Vējonis, kas ir par godu mūsu Valsts prezidentam un viņa slavenajiem pirmajiem vārdiem, kļūstot par prezidentu - Laikam no sākuma jāierauj.
Latviešu iecienītākie dzērieni – klasiskie kokteiļi, karstais balzams, alusLatviešu dzērienu izvēle ir atkarīga no gadalaika un diennakts laika. Pie vakariņām vairāk iecienīti ir dažādi dzirkstošie kokteiļi, kas ir Aperol Spritz vai Prosecco kā aperitīvi pirms ēdiena, vakariņu laikā iecienīti ir dažādi vīni. Karstā vasaras sestdienā visbiežāk izvēlas Mojito un citus klasiskos kokteiļus, un, protams, alus, bez kā latvietis nevar. Ziemā iecienīts ir karstais balzams. Savukārt piektdienu vakaros cilvēki nāk atpūsties un ir vairāk gatavi eksperimentiem un labprāt izmēģina kaut ko jaunu, bet pēc tam pāriet jau uz savu iemīļoto dzērienu. Latvieši ļoti neaizraujas ar eksperimentiem, latvieši izvēlas klasiku. No bezalkoholiskajiem dzērieni populāri ir dažādi augļu punši, kas ir līdzīgi karstajam balzamam, un karstie dzērieni ar ingveru, arī tējas.
Sasildīties ar mēruNelielos daudzumos sasildīties ar alkoholiskajiem dzērieniem var. Jebkurš alkohols lielās devās ir slikts, tāpēc galvenais ir atcerēties mēra sajūtu. Ja tomēr gadās, ka kāds viesis ir iedzēris nedaudz par daudz un ārā ir auksts laiks, mēs nelaižam viņu vienkārši tāpat prom. Parasti lūdzam sazināties vai paši sazināmies ar kādu viņa draugu un lūdzam atbraukt pakaļ vai vismaz noskaidrojam adresi un izsaucam taksi, kas nogādā cilvēku mājās, siltumā. Uzskatu, ka par viesiem ir jārūpējas, tas neprasa lielas pūles, tikai vēlmi, nedrīkst izturēties nevērīgi.
Bārmenis – arī psihologsDaudz kas ir atkarīgs no tā, kādā vietā tu esi bārmenis, piemēram, naktsklubā tik ļoti daudz nenākas uzklausīt dažādus dzīvesstāstu, bet pie mums bārā citreiz izstāsta, kā klājies, un mēs arī uzklausām. Cilvēks zina - to, ko bārmenis bārā uzklausa, tas turpat arī paliks. Lielākā daļa kautrējas stāstīt, tas tomēr vairāk ir stereotips no filmām, latvieši nav tik atvērti. Bārmenim arī ir jājūt - grib runāt vai negrib. Citreiz jūti, ka viņam ir kaut kas iekšā, bet viņš neuzdrošinās spert pirmo soli, tad ir jāpajautā. Ja tas ir pazīstams vai pastāvīgs viesis, tad to izdarīt ir vieglāk. Ja tas ir ārzemju viesis vai tāds, kurš pirmo reizi atnācis, ir jāatrod pieeja. Ja to atrodi, klients ir laimīgs un bārmenis ir laimīgs. Bet to iemācīt nevar, tas pašam ir jāsajūt. Aiz bāra – tā ir cita pasaule, to ir grūti izstāstīt. Bārmenis ir arī kā psihologs.
Bāros strādāju jau 15 gadus un, protams, ka ir izveidojies savs, pat varētu teikt, draugu loks. Daudzi nāk uz Balzambāru, jo viņam šeit patīk un varbūt arī tāpēc, ka es šeit esmu. Protams, pie manis un kolēģiem nāk draugi, tomēr lielākā daļa nāk neatkarīgi no tā, kurš tajā laikā strādā, jo viņi nāk baudīt atmosfēru. Maza, omulīga vietiņa, mēs šeit viens otru zinām. Mēs pat zinām, cikos kurš nāks. Piemēram, ir kāds klients, kurš gadu nāk vienā un tajā pašā laikā un, kad vienreiz neatnāca, mēs jau sākām uztraukties.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
