Neskaidrības par mikrouzņēmuma nodokļa likmi norāda uz to, ka valsts ar nodokļu sistēmu netiek galā, bet uzņēmējiem ir jātiek ar to galā. Problēma ir tāda, ka uzņēmējs šobrīd ir nostādīts ķīlnieka lomā, un tas vēlāk var atstāt negatīvas sekas uz kopējo uzņēmējdarbību norāda Biznesa augstskolas Turība docētāja Zane Driņķe.
Mikrouzņēmuma nodokļu izmaiņas plānotas jau 2015. gadāPirmkārt, runājot par mikrouzņēmuma nodokli, ja skatāmies pamatbūtību par sociālajām iemaksām un nodokļu diferencēšanu, kā arī pārmaiņām, ko valdība vēlas ieviest, izrādās, šāds lēmums ir pieņemts jau 2015. gada novembrī. Šķiet, ka mēs tomēr dzīvojam interesantā valstī no tāda viedokļa, ka līdz šim brīdim neviens par to nav runājis un pakāpeniski šī pāreja nav notikusi. Tagad ir sajūta, ka tas ir pieņemts pēkšņi. Turklāt šis projekts nav plānveida, ko pierāda tas, ka tagad, gada beigās, mēs nesaprotam, kas nākotnē īsti būs. Nupat mēs bijām piketā, aizstāvējām mikrouzņēmumu īpašnieku pozīcijas nodokli nepaaugstināt, savukārt tagad likumprojekts ir apstādināts, kad jau no 1. decembra daudzi uzņēmēji pārorganizēja savus uzņēmumus, atlaižot darbiniekus vai vispār likvidējot savus uzņēmumus. Tagad pēkšņi ir likumprojekta apstādināšana, kam seko pāreja no 9 uz 15 procentiem, savukārt par obligātajām sociālajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienests pasaka, ka nespēs tās administrēt. Un ko lai šajā brīdī dara uzņēmējs? Tā ir absurda situācija.
Nepopulāri lēmumi jāpieņem pakāpeniski un ilgtermiņāJa mēģinām uz to raudzīties bez emocijām, tad būtiski ir saprast pašus pamatus. Pirmkārt, lai arī ir lēmumi, kas nav populāri sabiedrībā, tos būtu jāpieņem pakāpeniski gada laikā, par to informējot iedzīvotājus un pakāpeniski izvērtējot sekas. Otrkārt, ja nu reiz ir pieņemts šis nepopulārais lēmums, tad es gribētu ticēt, ka tas ir pieņemts uz aprēķinu pamata. Treškārt, man ir bažas, ka šīs lietas, kas valstī tiek pieņemtas attiecībā uz uzņēmējiem, netiek pieņemtas ilgtermiņā. Šie ir īstermiņa risinājumi, kas vēlāk var atstāt būtiskas negatīvas sekas uz kopējo uzņēmējdarbību. Šīs ir trīs fundamentālas lietas – nepopulāri lēmumi, kas kādreiz ir jāpieņem, plāns, pie kura ir jāpieturas, un ilgtermiņš.
Mikrouzņēmumiem netiek piedāvāta alternatīvaRunājot par mikrouzņēmumu situāciju šobrīd, nav piedāvāta alternatīva, ko uzņēmējiem darīt. Šie uzņēmēji ne aiz labas dzīves ir izvēlējušies mikrouzņēmuma statusu. Ja uzņēmējs šo statusu ir izvēlējies, tas ir jārespektē un šobrīd valdībai viņam ir jāpiedāvā alternatīvas. Šajā kontekstā tiek runāts par jaunuzņēmumiem un inovatīviem uzņēmumiem, kam tiks dota iespēja darboties, bet tas ir projekta variantā. Uzņēmumiem pārejas posmā kaut kā ir jāizdzīvo.
Es varu piekrist tam, ka ne visi ir uzņēmēji un ne visi ir vadītāji, un ne visiem arī vajadzētu būt uzņēmējiem, bet skaidrs ir tas - ja cilvēks vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, viņš sāks ar mikrouzņēmuma statusu. Lietas, kas no valsts puses tiek definētas – radīt caurspīdīgumu, veicināt nodokļu iekasēšanu – ir pārspīlētas, jo mikrouzņēmējs tāpēc pēc savas būtības arī ir mikrouzņēmējs. Daudzi pētījumi liecina - ja būtu resursi, uzņēmējs nodokļus maksātu.
Mēs varam skatīties arī citu valstu pieredzi, piemēram, Vācijas nodokļu sistēmu – no tās var aizgūt elementus un pielāgot Latvijas situācijai. Nodokļu sistēma var būt arī komplicēta, bet tai jābūt spējīgai darboties.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
