5.aprīlī, Valsts prezidents, Latvijas valsts simtgades patrons Raimonds Vējonis tikās ar Latvijas valsts simtgades norišu veidotājiem. Rīgas pilī uz svinīgu darba tikšanos bija pulcējušies vairāk nekā 300 simtgades svētku organizatori no visas Latvijas, pārrunājot jau paveiktos priekšdarbus un lielākos 2017.gadā gaidāmos simtgades notikumus.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents izteica pateicību simtgades norišu rīkotājiem par līdz šim padarīto darbu un aicināja arī turpmāk iesaistīt svētku organizēšanā pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju: „Simtgades svētkus veidosim mēs paši ar saviem sapņiem, savu enerģiju un idejām. Šī būs lieliska iespēja parādīt citiem, ko mēs esam sasnieguši un ko vēl plānojam paveikt. Tas, kā noritēs svētki, būs atkarīgs no mums pašiem – vai spēsim simtgadi izveidot par visas tautas svētkiem, vai spēsim aizraut pārējos,” teica Raimonds Vējonis.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde izstāstīja par simtgades programmas veidošanu un pateicās ikvienam no vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, kuri pielikuši roku tās tapšanā. Viņa norādīja, ka simtgades virsuzdevums ir savienot laikus – pilnvērtīgi izstāstīt valsts veidošanās stāstu, svinēt brīvību un simtgadu jubileju, kā arī veikt investīcijas Latvijas nākotnē. Vēlot ikvienam iesaistītajam stipru gribu un spēku, gatavojot valstij nozīmīgo jubileju, ministre atgādināja Raiņa vārdus „Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba”.
Ikvienā no Latvijas novadiem norisinās gatavošanās Latvijas valsts simtgadei, vienotā stāstā saaužot vēstījumus, kas stāsta par Latvijas vēsturi cauri gadsimtiem, iesaistoy iedzīvotājus svētku sagatavošanā un liekot pamatus stiprākai Latvijai tās nākamajā gadu simtā. Liepājas jaunieši sagatavojuši radošus izaicinājumus citiem novadiem, Jelgavas un Ozolnieku jaunieši iepazīst Latvijas nacionālos dārgumus, Carnikavā iedzīvotāji auž lielāko balto galdautu, Krāslavas jaunās māmiņas rūpējas, lai valsts simtgadē jaunieši lietderīgi pavadītu brīvo laiku. Latgale gatavojas Latgales kongresa simtgadei un ierakstījuši jaunu mūzikas disku, kurā piedalījušies daudzi mūziķi un pirmo reizi latgaliski mūziku iedziedājuši mūziķi Renārs Kaupers, Jānis Aišpurs. Šie ir tikai daži piemēri vietējām iniciatīvām.
Pasākumā sirsnīgs paldies tika teikts ikvienam, kas iesaistījies simtgades norišu sagatavošanā. Kā akcentēja Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta, simtgades norišu centrā ir cilvēks - vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas iesaistījās simtgades sagatavošanas ideju talkās un diskusijās, cilvēki, kas veido simtgades programmu, dāvina Latvijai savas idejas un darbus, kas stiprinājuši Latviju pagātnē un veido tās nākotni. Biedrības „Sadarbības platforma” vadītāja Lauma Celma pastāstīja par plašo dažādo tautu pienesumu Latvijas valsts simtgades stāsta veidošanā, Latvijas kultūras vēstnešu tīklu, kas aktīvi iesaistījušies simtgades programmā. Rīgas Skeitborda skolas vadītājs Kaspars Pizāns un vienpadsmit gadīgais skeitbordists Dāvis Melnis klātesošos iedvesmoja ar savu pieredzes stāstu, kā, apceļojot Latviju un popularizējot savu hobiju, jaunieši stāsta par brīvību kā cilvēka un valsts lielāko vērtību.
Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana notiks 2017.gada 4.maijā, Latvijas otrajā dzimšanas dienā. Gaidāma plaša tautas akcija „Apskauj Latviju”, ap visu Latvijas robežu veidojot simbolisku Latvijas garīguma sardzi un pierobežas novados stādot ozolus. Papildus plaša norišu programma izgaismos vēsturiskā Latgales kongresa nozīmi, Latvijā un pasaulē tiks svinēta Latvijas valsts simtgades biroja pērn aizsāktā tradīcija - Baltā galdauta svētki.
Unikāls notikums būs Latvijas Radio kora veidotais koncertcikls „Latvijas Gredzens”, kas aizsāksies jau aprīlī, lai divu gadu laikā katram Latvijas vēsturiskajam novadam veltītu uzvedumu. Sigvarda Kļavas vadībā apvienotas izcilas, radošas personības, aicinot drosmīgi izmantot dažādus mākslas veidus, lai atklātu katra novada savdabību un īpašo lomu Latvijā.
Latvijas kopienas pasaulē turpina apceļot Latvijas simtgades karogs un vēstījumu grāmata, kurā ikviens Latvijai piederīgs cilvēks aicināts ierakstīt vēlējumu valstij simtgadē. Jauniešu iniciatīva „Latvijas karoga ceļš” aizsākās pērn Austrālijā, šobrīd simtgades karogu sirsnīgi uzņem tautieši Kanādā. Jau šogad gaidāmas būtiskas simtgades norises Latvijas diasporā – Eslingenā (Vācijā), Baltimorā (ASV). Nozīmīga diasporas tikšanās gaidāma arī Rīgā, jūlijā Eiropas latviešu apvienības kongresā.
Asociācija „Lauku ceļotājs” sagatavojuši jaunus tūrisma maršrutus Latvijas apceļošanai, lai cilvēki varētu iepazīt valstiskuma veidošanās ceļus un nozīmīgās vietas, viesoties vietējo uzņēmēju saimniecībās. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar izstādi „Hiperreālisms” aizsākts simtgades izstāžu cikls un skatāma mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvana Latvijas valsts simtgadē – pasaulslavena izstāde „Prado 12 raksturi”.
Gada otrajā pusgadā pirmizrādes gaidāmas vairākām simtgades filmām, decembrī starptautiskā programma Valkā izcels Latviešu Pagaidu nacionālās padomes devumu valsts izveidē. Ar simtgades kalendāru ikviens aicināts iepazīties digitālajā platformā www.lv100.lv, kur iespējams arī kalendāram pievienot savas iniciatīvas simtgadei.
Latvijas valsts simtgade ir mūsu iespēja godam un cienīgi, lepni un priecīgi svinēt valsts simto dzimšanas dienu, izstāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju. Latvijas valsts simtgades programma veidota, pamatojoties uz vēsturiskajiem notikumiem, kas bija pamatā valsts izveidošanā, varonīgajām Brīvības cīņām, nacionālo institūciju izveidei un citiem priekšdarbiem, kas noslēdzās ar valsts starptautisko atzīšanu de iure.
Programmas kodolu veido teju tūkstotis privāto, uzņēmēju, pašvaldību iniciatīvas un nacionālā mēroga notikumi. Latvijas apaļā jubileja tālu atbalsosies pasaulē, gan popularizējot Latvijas devumu pasaulē, gan iesaistot Latvijas cilvēkus pasaulē.
Latvijas valsts simtgades svinības aizsāk tādas nozīmīgas ilgtermiņa aktivitātes, kā „Latvijas skolas soma”, norisinās darbs pie Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveides, top vēstures un zinātnes pētījumi, jaundarbi un jaunrade, Latvijas simtgadei veltīta filmu programma, jauni televīzijas un radio produkti, gaidāma kultūrvides un infrastruktūras sakārtošana, jaunu tūrisma maršrutu izveide, starptautiskā programma Latvijas redzamības un konkurētspējas celšanai un citas norises, kuru viena no galvenajām iezīmēm ir cilvēku iesaiste un līdzdalība.
Latvijas valsts simtgades programma tapusi, līdzdarbojoties valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību sadarbības partneriem, dažādām institūcijām, nevalstiskām organizācijām un plašai sabiedrībai gan Latvijas valsts simtgades Rīcības komitejā, Radošajā padomē, Jauniešu rīcības komitejā un citās darba grupās, kā arī regulāri tiekoties ar organizācijām un iestādēm reģionos un sadarbībā ar tautiešiem ārvalstīs.
