Valmieras mūra pils restaurācija un saglabāšana, atklājot pils kultūrvides stāstus un vienlaicīgi ļaujot, tāpat kā Livonijas laikā, virs pagrabiem un pazemes ejām atkal atskanēt cilvēku soļiem – ir Valmieras kultūrvides centra galvenie mērķi. Tie paredz kultūrvēsturiskā mantojama saglabāšanu, aizsargāšanu un attīstīšanu, papildinot ar mūsdienīgu risinājumu, kas aicinās apmeklētājus līdzdarboties vēstures un kultūras mantojuma izzinošās norisēs.
Pirms vairāk nekā 700 gadiem uz paugura, ko no vienas puses sargā Gauja, bet otras – Rātsupītes dziļā grava, tika ielikti pirmie akmeņi topošās Valmieras pils mūrī. Šodien par tās varenību vēsta vien aizsargmūru drupas, pagrabu sienas, kā arī pilsētas ainavā – bastionu un vaļņu fragmenti. Ja aizsargmūra pakājē iekārtota brīvdabas estrāde un mūri iespējams apskatīt klātienē, tad arheoloģiskajos izrakumos atsegto pils ziemeļrietumu daļu un pagrabu sienas, domājot par vēstures liecības saglabāšanu un apmeklētāju drošību, jau vairākus gadus ieskauj nožogojums.
Kā piemērotākais risinājums Valmieras pils atsegto daļu saglabāšanai un nostiprināšanai, īstenojot Valmieras pils kultūrvides centra metu konkursu, kurā pieteicās trīs pretendenti, atzīts personu apvienības Antona Gondas, Viktora Zarakovska un Andra Tomsona piedāvājums. Tas paredz pilsdrupu ziemeļrietumu daļas atsegto pagrabu konservāciju, nostiprinot pagrabu tīklojuma virskārtu. Tāpat arī pils ziemeļu pusē paredzēts izveidot segtu, caurskatāma materiāla konstrukciju, kas daļēji pārklās ZR pagrabu daļu ar stikla segumu. Tādējādi virs atjaunotajiem mūra fragmentiem taps Valmieras pils kultūrvides centrs, kas gan pasargās saglabājušās pils substances, gan ļaus caur stikla grīdu tās izpētīt tuvāk. Tas būs tūrisma objekts ar jaunradītiem pakalpojumiem, izglītojoša vieta radošām darbībām, kur saistošā veidā apgūt pils vēsturi un citas zināšanas. Tiks nodrošināta arī iespēja pils ZR apjomus aplūkot ikvienam interesentam, neapmeklējot pils kultūrvides centru.
Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma: “Pils akmens mūra konstrukcijas bez kompleksas aizsardzības (jumti, ūdens novadīšanas sistēmas) jau trīs gadu simtus ir pakļautas erozijai, saules, lietus, sniega, sala, vēja un cilvēku darbības ietekmei. Tāpēc pils kultūrvides centra izbūves gaitā svarīga pēctecība, vispirms veicot Valmieras mūra pils ZR daļas substanču restaurāciju un ilgtermiņa saglabāšanas pasākumus. Tehniskais stāvoklis prasa nekavējošu vēsturisko un arheoloģisko būvju restaurācijas speciālistu iejaukšanos kritiskākajās vietās. Centra izveidošana dos risinājumus visa objekta ilglaicīgai saglabāšanai un vienlaicīgi muzeja piedāvājuma attīstībai, sniedzot iespēju stāstīt Valmieras pils un pilsētas stāstu.”
Risinājumu atbalsta arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, nosakot, ka galvenais uzdevums ir veikt Valmieras viduslaiku pils ziemeļrietumu sienas un arheoloģiskajos izrakumos atsegto pagrabu mūru konservāciju un saglabāšanu. Tāpat jaunā ēka jāveido kvalitatīvā mūsdienu arhitektūras valodā, neaizsedzot vēsturiskās konstrukcijas un netraucējot uztvert saglabājušās liecības par pils plānojumu. Pašvaldībai jāparedz arheoloģiskās izpētes darbi, kurus tā iecerējusi uzsākt jau šajā vasarā.
Valmieras pils kultūrvides centrā plānotas vides, virtuālas, interaktīvas izstādes, eksponātu izveide, vairākās tematiskās sadaļas, piemēram, pils vēsturiskais veidols, Hanzas laiki un tirgošanās, pils panorāma, sadzīves atspoguļojums u.c. Ēka arī diennakts tumšajā laikā būs interesants apskates objekts.
“Meklējām piemērotāko risinājumu, lai paaugstinātu Valmieras senpilsētas teritorijas kultūrvēsturisko nozīmi, ņemot vērā to, ka pilsētas vēsturiskā telpiskā struktūra ir zaudēta, bet viduslaiku un vēlāko laiku plānojuma paliekas visā senpilsētas teritorijā apslēptas arheoloģiskajā slānī. Tāpat caurskatāmā materiāla konstrukcija nepārsniegs vēsturisko būvapjomu, dodot iespēju redzēt vēsturiskos pils mūrus, kā arī nodrošinot esošo pilsdrupu ziemeļu daļas vizuālu integrāciju jaunizveidotajā ēkā,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja Jolanta Brūniņa.
2017.gadā turpināsies darbi pie Valmieras pils kultūrvides centra būvprojekta izstrādes un finansējuma piesaistes.
Valmieras pils kultūrvides centram ir paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1,1 miljona EUR apjomā, papildus ieguldot valsts un pašvaldības līdzfinansējumu un finansējumu.
Valmieras viduslaiku pils daļas atjaunošanas laikā plānots nodrošināt tās konservāciju ilgtermiņā, respektējot kultūrvēsturiskās vērtības, panākt aktīvu iekļaušanu vietējā, un starptautiskā tūrisma piedāvājumā, iesaistīt iedzīvotājus vēstures procesa izziņā un sniegt iespējas aktīvi līdzdarboties. Kultūrvides centru iekļaus kopējā muzeja kompleksā, izmantojot vēsturisko centru atjaunošanas pieredzi un veidojot pils vidi – pilsēttelpu par apskates objektu ar kultūrvēsturisku interpretāciju.
Gan tehniskā projekta izstrāde, gan būvniecības darbi notiks ciešā sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, godinot un saudzējot vēsturisko mantojumu un to iekļaušanu jaunā veidolā.
Valmieras kultūrvides centrs tiks īstenots projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” SAM 5.5.1 specifiskā atbalsta ietvaros, kura mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.
Pamati Livonijas ordeņa pilij tika likti 1224.gadā, kad misionāru un krustnešu būvniecība lokalizējās pie lielākajām upēm, tostarp Gaujas. 14. un 15.gadsimtā pils pārtapa par nocietinātu aizsargbūvi – mūra pils tika paplašināta ar apkārtmūriem, priekšpili, ūdens grāvjiem, piebūvēm un tika kardināli pārbūvēta. Valmieras pils kļuva par lielu celtņu kompleksu. Līdz mūsdienām no Valmieras pils saglabājusies salīdzinoši neliela pils kompleksa daļa – no laukakmeņiem mūrēti aizsardzības joslu fragmenti, kuru iekšpusē tika piebūvētas dzīvojamās un saimniecības ēkas. Pils aizsargsienai ir saglabājušās šaujamlūkas, savukārt Zviedru laikā būvēto nocietinājumu atliekas redzamas joprojām – Zilais bastions, Stārķu ligzda, Valterkalniņš – veidojot priekšstatu par senpilsētas izmēru.
