Autors: Dabas aizsardzības pārvalde
Avots: www.daba.gov.lv
Šajā pavasarī Engures teritorijā, novērtējot piekrastes
piemērotību atpūtas projekta izveidei, Dabas aizsardzības pārvaldes
(DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas eksperti atklājuši ievērojamu
pļavas silpureņu atradni. Tā kā augs ir ļoti rets un līdz ar to īpaši
aizsargājams, šajā teritorijā diemžēl nevarēs īstenot plānotās ieceres,
taču Pārvalde aicina Engures iedzīvotājus un viesus neskumt, bet
priecāties un saudzēt nupat atklāto dabas retumu.
Daudzgadīgais gundegu dzimtas lakstaugs – pļavas silpurene – ir viena no
divām Latvijā sastopamajām silpureņu sugām. Atšķirībā no meža
silpurenes, kas galvenokārt sastopama Austrumlatvijā, šī suga
lielākoties koncentrējas Piejūrā un Rietumlatvijā. Plašākā mērogā tā ir
Austrumeiropas stepju suga, taču arī tur, savā īstajā areālā, piemēram,
Ungārijā un Rumānijā, tā tiek uzskatīta par apdraudētu. Latvijā tā ir
īpaši aizsargājama, jo ir reta un saistīta ar specifiskiem augšanas
apstākļiem.
Patlaban šis skaistais augs ir ierakstīts vairākos īpaši aizsargājamo
sugu sarakstos, tostarp Latvijas, kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā
grāmatā. Tas nozīmē, ka ir aizliegta tā lasīšana, noplūkšana un
izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana. Nav atļauta arī savvaļā ievāktu
silpureņu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana,
pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.
“
Zinātniski pierādīts, ka savvaļā augošas silpurenes pārstādīšana
dārza dobē parasti nevainagosies ar panākumiem. Augs nelabprāt
iedzīvojas jaunā vidē. Turklāt šāda auga iegūšana var maksāt bargu
naudas sodu. Šādiem mērķiem pieejamas kultivētās silpureņu šķirnes,
nevis savvaļā sastopamās. Tādēļ, dodoties baudīt laisku atpūtu Engures
pludmalē, ieteicams tikai ar acīm priecāties par šo reto augu, kas
daudzviet Latvijas teritorijā jau izzudis vai vienkārši nav sastopams,” uzsver Pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vecākais valsts vides inspektors Kārlis Lapiņš.
Augam ir nokareni, zvanveidīgi ziedi ar bāli violetām, retāk iesarkanām
vai iedzeltenām lapām. Tas zied aprīļa beigās un maijā. Patlaban –
jūnija sākumā – silpurene jau izveidojusi iegarenus augļus, kas klāti ar
bieziem matiņiem. Pļavas silpurenei nav vienalga, kur augt. Tai patīk
tikai gaišas, atklātas vietas – sausi, gaiši priežu meži, kāpas ar
skraju augāju, reti – sausas pļavas. Reizēm tā sastopama sausu priežu
mežu ceļmalās, jo tur ir gaišs, sauss un ir raksturīga barības vielām
nabadzīga augsne. Silpureni nomāc blīva augāja izveidošanās. Tad tā
izzūd, jo samazinās gaismas pieejamība.
Lai uzlabotu silpureņu augšanas apstākļus, Pārvalde rudenī Engurē plāno
organizēt pelēkās kāpas sakopšanas talku, kuras laikā silpureņu atradnes
teritorijā tiks ravētas mazās priedītes, kas varētu aizēnot šos
prasīgos augus, tādejādi tos pakļaujot iznīcībai. Talkā būs aicināti
piedalīties arī vietējie iedzīvotāji. Aicinot līdzdarboties dabas
saglabāšanas darbos, Pārvalde vēlas ikvienu mudināt novērtēt sev apkārt
sastopamās dabas vērtības. Senie latvieši dzīvoja saskaņā ar dabu,
mācēja to novērtēt un gana daudz no tās paņemt. Ne vienā vien
tautasdziesmā lasāms arī par estētisko baudījumu, ko latvietim sniegusi
daba. Aicinot rūpēties par strauji izzūdošu sugu saglabāšanu, Pārvalde
cer arī līdzcilvēkos raisīt pārdomas un ierosmi saglabāt bioloģisko
daudzveidību un līdz ar to skaistu Latvijas dabu nākamajām paaudzēm.
Zināmās pļavas silpurenes izplatības vietas Engures apkārtnē kartogrāfiski attēlotas
dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
