Foto: Satiksmes ministrija
Autors: Rita Voronkova
Avots: Satiksmes ministrija
Rīgas kā Baltijas centrālā transporta mezgla īpašo statusu rosinās noteikt Nacionālās attīstības plānā nākamajam periodam un nozaru plānošanas dokumentos, izstrādājot arī priekšlikumus finansējuma piesaistei nākamajā plānošanas periodā. Uzbēruma norakšanas iespējas, velo satiksmes uzlabošana starp Daugavas labo un kreiso krastu, kā arī piekļuve Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai, labiekārtojot Stacijas laukumu – par to šodien, 9.februārī, diskutēja Rail Baltica projekta Rīga pārinstitucionālas koordinācijas padome.
Sēdi atklāja satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš uzsvēra, ka pašreiz ir būtiski identificēt projektus un noteikt iespējamos to realizēšanas laikus, lai Rail Baltica ieviešana sekmētu pilsētvides attīstību, kas atbilst Baltijas centrālā transporta mezgla pasažieru vajadzībām. Latvijas integrācija vienotā Eiropas dzelzceļa sistēmā nodrošinās iespēju izmantot dzelzceļa transportu kā līdzvērtīgu alternatīvu gaisa satiksmei, atgādināja satiksmes ministrs.
U. Augulis: “Esmu pārliecināts, ka pilsētas infrastruktūra jāsalāgo ar dzelceļa infrastruktūru, jo pasažieru plūsma palielināsies, bet mums jānodrošina komfortabla un moderna pārvietošanās. Prioritārs uzdevums joprojām Baltijas valstīm ir turpināt tālāk virzīties atbilstoši plānam un darbu grafikam”.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsvēra, ka ir atbalstāmi priekšlikumi par teritoriju piemērošanu transporta infrastruktūras salāgošanai, jo ar laiku ievērojami pieaugs satiksmes intensitāte un palielināsies pasažieru plūsma. Tāpēc pilsētas centrā būtu jāparedz un jānodrošina teritorijas nozīmīgu transporta infrastruktūras objektu izbūvei. Teritoriju izmantošanu nākotnē paredzēs lokālplānojums.
Sēdes laikā dalībnieki apsprieda konkrētus darbus harmoniskai pilsētvides attīstībai: modernizējot infrastruktūru ap Centrālo dzelzceļa staciju. Padome atbalstīja priekšlikumu, ka nākotnē arī posmā starp Elizabetes un Dzirnavu ielu būtu norokams uzbērums, tādejādi iegūstot papildus teritoriju starp Timoteja un Dzirnavu ielām Rīgā. Pagaidām tam nav finansējums. Šo teritoriju varētu izmantot multimodālā transporta mezgla izveidei. Ieceri nepieciešams iekļaut Nacionālajā attīstības plānā, ar iespēju piesaistīt papildus ES finansējumu nākamajā plānošanas periodā. Faktiskie darbi varētu notikt no 2021. līdz 2026.gadam.
Tāpat padome atbalstīja priekšlikumu velosipēdu satiksmi organizēt paralēli jaunbūvējamajam Rail Baltica dzelzceļa tiltam posmā no Jelgavas līdz Maskavas ielai, šķērsojot abas ielas, un paredzot 5 nobrauktuves, bet velosipēdu satiksme pēc nobraukšanas no tilta organizējama zemes līmenī. Rīgas dome apņēmās iekļaut risinājumus velo satiksmes attīstībai plānošanas dokumentos un kopējā velo infrastruktūras tīklā.
Rīgas Centrālās stacijas laukums neietilpst Rail Baltica Rīgas centrālās stacijas, uzbēruma un tilta projektēšanas un būvniecības teritorijā. Vienlaikus būtiski ir nodrošināt Rīgas Centrālās stacijas laukuma pielāgošanu multimodālā transporta mezgla vajadzībām. Sanāksmes dalībnieki vienojās izstrādāt detalizētu redzējumu par Rīgas Centrālās stacijas laukuma pielāgošanu multimodālā transporta mezgla vajadzībām.
Info uzziņai: Multimodālais transporta mezgls ietvertu reģionālo un starptautisko autobusu platformas, mikroautobusu platformas, automašīnu īres punktu, elektroauto un velosipēdu stāvvietas u.c. transporta risinājumus. Realizējot Rail Baltica, iedzīvotāji varēs izmantot 33 reģionālo un starptautisko autobusu platformas autoostā, 26 mikroautobusu platformas, 19 koplietošanas automašīnām paredzētās autostāvvietas, kā arī 38 īres automašīnu, 86 īslaicīgas maksas, 136 ilgstošas stāvēšanas, 96 elektroauto paredzētās, 12 taksometru, 40 ģimeņu un 16 autostāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat 146 īres velosipēdu un 1000 velosipēdu stāvvietas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.