Autors: Dabas aizsardzības pārvalde
Avots: www.daba.gov.lv
Jau 2018. gadā uzsākta projekta “No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas-Koivas upju baseina apgabalā” (Est-Lat 62, GroundEco) pilotteritoriju izpēte Latvijā un Igaunijā. Pētījumi pilnā apmērā turpinājās 2019. gadā.
Projektā veikti avotu ūdeņu pētījumi, mērot ūdens līmeņus un vairākus ķīmiskus un fizikālus parametrus, kā arī notikusi biotopu, veģetācijas un bezmugurkaulnieku izpēte Kazu gravā Gaujas Nacionālajā parkā. Igaunijā šāda paša rakstura pētījumi noritējuši Matsi avotu purvā netālu no Latvijas robežas. Pašlaik eksperti strādā pie datu interpetācijas, kā arī turpina ūdens līmeņu, ķīmisko un citu parametru novērojumus. Latvijā pētījumus pilotteritorijā īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde (biotopi, veģetācija, bezmugurkaulnieki) un Latvijas Universitāte (pazemes un virszemes ūdeņi).
Reklāma
Kazu gravai raksturīgie dabas veidojumi – avotkaļķi izgulsnējoši avoksnāji un avotu purvi – Latvijā sastopami ļoti reti, un tās ir nozīmīgas dabas vērtības. Kazu gravā sastopamās pazemes ūdeņu barotās mitrāju ekosistēmas pagājušā gadsimta laikā būtiski pārveidojusi avotkaļķu un kūdras ieguve. Laika gaitā noris degradēto no pazemes ūdeņiem atkarīgo ekosistēmu pašatjaunošanās, taču avotu biotopu un purvu gadījumā tā acīmredzami ir lēna. Apmēram 70 un vairāk gadus pēc derīgo izrakteņu ieguves pārtraukšanas joprojām ir manāmas cilvēka radītās “pēdas”. Tomēr pētījuma pirmie rezultāti liek arī pārvērtēt sekundāras izcelsmes ekosistēmu vērtību – arī tās, ja vien saglabājusies pašatjaunošanās iespēja, var būt ļoti savdabīgas un kalpot kā nozīmīgu sugu mājvieta. Kopš 20. gs. otrās puses derīgo izrakteņu ieguve vairs nenotiek, taču mūsdienās daļu teritorijas skar apmeklētāju radīts izmīdījums, izplatās invazīvas augu sugas.
Pirmie hidroģeoloģiskās izpētes rezultāti no izpētes Kazu gravā diemžēl liecina, ka avotu ūdeņus piesārņo apkārtējā lauksaimiecība. Pagaidām nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par avotu ekosistēmu degradāciju piesārņojuma dēļ. Visticamāk, piesārņojuma attīrīšanā būtiska loma ir avotu purvam ielejas gultnē, kas darbojas kā dabisks filtrs.
Plašāka informācija par pētījumiem lasāma šeit, bet pētījumu rezultāti būs pieejami nākamā gada pirmajā pusē, tostarp tie tiks prezentēti Latvijas Universitātes 78. konferencē. Pētījumu rezultāti tiks izmantoti Igaunijas un Latvijas no pazemes ūdeņiem atkarīgo sauszemes ekosistēmu identificēšanas metodikas izstrādē.
Projekta ietvaros veiktie pētījumie ir svarīgi ne tikai informācijas ieguvē, bet arī metožu attīstībā un iesaistīto institūciju sadarbības veicināšanā. Tas ir veids, kā dažāda profila speciālistu komandā veikt daudzpusīgu dabas teritoriju izpēti, kas vienai institūcijai nav pa spēkam.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.