Rīgā svinīgi atklās muzeju krātuvi

10.12.2019 06:06 | Latvija

Foto: Kultūras ministrija

Autors: VAS Valsts nekustamie īpašumi
Avots: Kultūras ministrija

2019. gada 11. decembrī pulksten 13.00 Rīgā, Pulka ielā 8, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kopā ar Kultūras ministriju un četriem ēkas lietotājiem – Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM), Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM), LKA Rīgas Kino muzeju - atzīmēs Baltijā unikālas muzeju krātuves nodošanu ekspluatācijā.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kultūras ministrs Nauris Puntulis, LNVM direktors Arnis Radiņš, RMM direktore Iveta Ruskule, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja Ieva Andžāne, LNMM direktore Māra Lāce, VNĪ vadība, kā arī muzeju darbinieki, Latvijas un Baltijas valstu kultūras nozares eksperti.

Reklāma

"Vairāk nekā 30 tūkstošu kvadrātmetru lielā krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet - aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Projekts precīzi atklāj valsts stratēģiju kultūras mantojuma saglabāšanas jomā un tā ilgtspējas nodrošināšanā. Krātuve nodrošinās četru valsts muzeju specifiskās vajadzības Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai XXI gs. atbilstošos apstākļos.

Pasākuma laikā klātesošajiem būs iespēja doties ekskursijā pa unikālo muzeju krātuvi, aplūkot īpaši aprīkotās telpas, restaurācijas darbnīcas un virkni speciālu iekārtu, kas paredzētas darbam ar muzeju eksponātiem.

Ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, vizuāli nenodalot atsevišķus muzejus, tomēr tehniski tā ir sadalīta trīs muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu. Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Vienlaikus visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam tiks nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas. Savukārt kopīgajā ieejas zonā, kompleksa centrā, muzeju krātuves darbiniekiem un apmeklētājiem paredzēta plaša ieejas zāle ar reģistrācijas galdu, izstāžu zāles, lasītavas un citas apmeklētāju telpas.

Ēka ir būvēta no saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, tai ir trīs stāvi, tehniskais bēniņu stāvs un viens pagrabstāvs tehniskajām telpām. Ēkas krātuvju telpās griestu augstums un plašās durvis pieļauj lielizmēra krājumu izvietošanu. Mazāka izmēra krājumiem ir izbūvētas divlīmeņu krātuves, tādējādi ievērojami palielinot krātuvju lietderīgo platību. Krājumu drošību krātuvēs un restaurācijas telpās nodrošina Baltijā vērienīgākā automatizētā gāzes dzēšanas sistēma. Biroju un darba telpās ir augsti un plaši logi ar skatu uz blakus esošo Dzegužkalnu, kā arī bagātīgi apzaļumoto, labiekārtoto un apmeklētājiem brīvi pieejamo ēkas teritoriju.

Restaurāciju telpas ir aprīkotas atbilstoši restauratoru izvirzītajām prasībām, tajā skaitā ar specifisku aprīkojumu un īpašām putekļu un gāzu nosūces sistēmām. Ēkā ir arī telpas ar īpašām klimata prasībām un aukstuma kameras. Tajās tiks veiktas tehnoloģiskas darbības ar krājumiem, kā arī to uzglabāšana. Te tiks glabāti, piemēram, kino krājumi. Pirms muzeju krājumu pārvešanas, sadarbojoties ar muzejiem, krātuves jau ir nodrošinātas ar stacionāro aprīkojumu, bīdāmo un nekustīgo plauktu sistēmām un izvelkamiem gleznu sietiem. Sekojot aktuālajām tendencēm, ēkas būvdarbu laikā ir palielināts velosipēdu novietņu skaits, sakārtots Pulka ielas asfalta segums un apgaismojums, kā arī izgaismota labiekārtotā teritorija. Muzeju krātuves teritorijā ir darbinieku un publiskā autostāvvieta, ir nodrošināta vides pieejamība.

Jaunuzceltā muzeju krātuve atrodas līdzās vēsturiskajai Dzirciema apbūvei – XIX gadsimta beigās pilsētplānā iezīmētajā Pulka ielā. Netālu no objekta atrodas vairākas nozīmīgas apkaimes vietzīmes: Dzegužkalns - augstākais Rīgas dabiskais paugurs, 1939.gadā uzstādītais piemineklis 1. bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem. Paredzams, ka labiekārtotā krātuve veicinās Dzegužkalna apkārtnes attīstību.

Projekta arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" (arhitekte Renāte Truševska), kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "RERE MEISTARI 1". Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Attīstības jomā šogad pabeigta ēka Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras struktūrvienību vajadzībām, pabeigti telpu Lomonosova ielā 9, Rīgā pielāgošanas darbi Valsts probācijas dienestam, Kultūras ministrijas mājvietas – ēku kompleksa atjaunošana K. Valdemāra ielā 11A, Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Silene" modernizācija, kā arī nule ekspluatācijā nodota vērienīgā muzeju krātuve Pulka ielā. Turpinās nozīmīgi projekti, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi un jaunās piebūves "Nākotnes nams" būvniecība un centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pārbūve.

Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta "Ilgtspējas indeksa" vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID "Baltā saraksta" zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu "ļoti labi". Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.