Foto: Zemgales Plānošanas reģions
Autors: Juris Kālis
Avots: Zemgales Plānošanas reģions
Lai izstrādātu dabas teritoriju ilgtspējīgu vides pārvaldības sistēmu, ierobežotu iespējamos riskus un mazinātu ārkārtas situāciju radītos zaudējumus un sekas, Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) kā vadošais partneris sācis Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstītā projekta ENI-LLB-1-135 “Ilgtspējīgas vides pārvaldības sistēmas attīstība Zemgales reģiona dabas teritorijās un Braslavas Nacionālajā dabas parkā” (SECURE AREAS) ieviešanu.
No ZPR kā partneri projekta īstenošanā piedalās Jēkabpils un Krustpils novada pašvaldība, bet no kaimiņvalsts Baltkrievijas – nacionālās Zinātņu akadēmijas Bioloģisko resursu zinātniskais un praktiskais centrs un nacionālā parka “Braslavas ezeri” administrācija Vitebskas apgabalā. Partneru izvēle nav bijusi nejauša, jo visas vietas ir bagātas ar īpaši aizsargājamām teritorijām un unikāliem biotopiem. Krustpils novadā, piemēram, atrodas divu purvu un divu ezeru dabas liegumi, kā arī daļa no Teiču dabas rezervāta teritorijas, taču plašākai sabiedrībai vairāk zināms ir Laukezera dabas parks. Parka nelielajās platībās ir sastopamas daudzveidīgas ezeru, mežu un purvu dzīvotnes, bet paša Laukezera stāvās ar dabiskiem sausiem priežu mežiem apaugušās nogāzes pasargā ezeru no barības vielu ieplūšanas tajā, ļauj saglabāt dzidru un labi caurredzamu ūdeni.
Reklāma
Savukārt Jēkabpils novada vērtība ir Klaucānu un Priekulānu ezeru dabas liegums Kalna pagastā un Ābeļu dabas liegums Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastā, kas izceļas ar vērtīgiem mežu un purvu biotopiem, retām augu un dzīvnieku sugām. Sēlijai piederoši ir ar purvainām vietām piesātināti četri dabas liegumi Salas novadā, kā arī septiņi purvu dabas liegumi Viesītes novadā, kas sasaucas ar vienu no reģiona dominantēm – Latvijas Ainavu dārgumu krātuvē iekļauto Saukas dabas parku. Gandrīz visi minētie parki un liegumi atbilst Eiropas Savienības NATURA 2000 aizsargājamo dabas teritoriju statusam, taču, kopš šī tīkla un vietējo Dabas aizsardzības plānu izveides, dabā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas prasa dziļāku to izpēti un vides pārvaldības sistēmas koriģēšanu.
Arī kaimiņzemes – Baltkrievijas nacionālajā parkā “Braslavas ezeri”, kam ir gandrīz gadsimta ceturksni ilga vēsture, izveidotas vairākas funkcionālas zonas, kur norit unikālu dabas resursu izpēte, aizsardzība, reglamentēta meža, ūdeņu un lauksaimniecības zemju apsaimniekošana, atpūtas un tūrisma organizēšana, sabiedrības izglītošana. Parka teritorijā ir vairāk nekā 70 ezeru, bagātīgi zivju resursi, daudzveidīga augu un dzīvnieku valsts, bet meži klāj gandrīz pusi no parka teritorijas. Kā Latvijas tā Baltkrievijas pusē dabas sargiem pēdējā laikā visvairāk rūp globālo klimata pārmaiņu raisītu dažādu riska faktoru novērtēšana, izpēte un mazināšana, jo tie ir saistīti ar augu un dzīvnieku invazīvo sugu un parazītisko insektu izplatību, ar plūdu draudiem upju zemienēs, ar ugunsbīstamību sausu skujkoku mežos un kūdras purvos.
Jaunajā projektā, kas vērsts uz sadarbības stiprināšanu starp valsts un pašvaldību institūcijām, to veiktspējas uzlabošanu, projekta partneri, iesaistot kompetentu zinātnieku prātus, lūkos izveidot ilgtspējīgu vides resursu pārvaldības sistēmu iespējamo dabas katastrofu novēšanā. Tam kalpos pašreizējās situācijas novērtēšana, pieredzes apkopošana, vairāki pētījumi un to rezultātu popularizēšana, nepieciešamā aprīkojuma un tehnoloģiju iegāde, kas ļaus plaši izmantot kartogrāfiskos materiālus, ātri modelēt plūdu un ugunsgrēku rašanās un likvidēšanas dažādus scenārijus. Zemgalē sevišķi vērtīga būs baltkrievu zinātnieku pieredze cīņā ar parazītiskajām ūdens infekcijām, bet kaimiņiem noderēs latviešu prasmes un zināšanas meža ugunsnelaimju prognozēšanā un novēršanā, gudras efektīvas ugunsdrošības sistēmas izveidē. Savukārt Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novada pašvaldībās izstrādās kopīgu dabas resursu un ārkārtas situāciju vadības plānu, ietverot rīkus postošu apstākļu minimizēšanai vai novēršanai. Līdztekus tam paredzēts rīkot kopīgas ieinteresēto pušu mācības, kā arī izglītojošus seminārus iedzīvotājiem un skolu jaunatnei par klimata pārmaiņām un uzvedību dabā.
Projekta ieviešana ilgs divus gadus, un tā kopējais finansējums ir 443 862,42 eiro, tostarp Eiropas Savienības finansējums – 399 476,17 eiro.
Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Zemgales Plānošanas reģions un tas nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
