Vitenbergs: Nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst kļūt par papildu slogu uzņēmējiem

Autors: Ekonomikas ministrija
Avots: Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm ir jābūt prognozējamām. Plānojot izmaiņas jāņem vērā, kāds ir NĪN mērķis un kā šīs izmaiņas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas nākotnē, mājokļu pieejamību kopumā, investīcijas nekustamā īpašuma tirgū, kā arī Latvijas konkurētspēju, salīdzot ar tuvākajām kaimiņvalstīm.

“Nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst kļūt par papildu slogu uzņēmējiem, īpaši tādēļ, ka vīrusa Covid-19 izraisītā krīze ir mazinājusi uzņēmumu ieņēmumus. Papildu nodokļu sloga uzlikšana komersantiem tiešā veidā mazinās gan darba vietu skaitu, gan darbinieku atalgojumu,” norāda Vitenbergs.

Reklāma

Ekonomikas ministrija prognozē, ka atkopšanās no Covid-19 vīrusa pandēmijas aizņems aptuveni divus gadus, līdz ar to atkopšanās sekmēšanai šajā laika periodā nav pieļaujamas nodokļu izmaiņas. Atbilstoši prognozēm, NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.*

“Uzņēmējiem, kas pašlaik cīnās ar ievērojamiem zaudējumiem Covid-19 krīzes ietekmē, jaunie NĪN noteikumi radīs papildu zaudējumus. Tādējādi tiks celtas cenas, eksportētāji zaudēs starptautisko konkurētspēju, jo nebūs cenu noteicēji globālajā tirgū, kā rezultātā notiks darbinieku atlaišana, tiks sekmēts bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana, kā rezultātā cietīs mājsaimniecību patēriņš, bremzēsies investīcijas nekustamā īpašuma tirgū un radīsies papildu slogs eksportētājiem,” prognozē ekonomikas ministrs.

Šī brīža aplēses liecina, ka NĪN izmaiņas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm. Jau pašlaik Rīga ievērojami atpaliek no Viļņas un Tallinas jaunu dzīvokļu un biroju ēku būvniecībā, kas samazina arī investīciju ieplūdi valstī un jaunu darba vietu radīšanu. Jau pašlaik Latvijā NĪN ir ievērojami augstāks kā Lietuvā un Igaunijā. Paaugstinot to vēl vairāk, Latvija kļūs arvien nekonkurētspējīgāka, kā rezultātā ārvalstu investori saviem projektiem vēl vairāk izvēlēsies Viļņu un Tallinu.

*Pielikumā: Prognozējamās kadastrālo vērtību izmaiņas (Avots: Ekonomikas ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija)

Prognozējamās kadastrālo vērtību izmaiņas:

Avots: Ekonomikas ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

23. novembris vēsturē: Dibina Ainažu jūrskolu (20.11.2020)

23. novembris vēsturē: Tilts savieno Latgali un Zemgali (21.11.2021)

23. novembris vēsturē: Jelgavā rodas pirmā zinātņu biedrība Latvijā (22.11.2023)

«Pavāru klubs» atklāj «Bocuse dor» jauno akadēmijas virtuvi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā - Foto (21.11.2024)