Aptauja: Tikai 55% viesmīlības nozares uzņēmumu ir pieteikušies valsts atbalstam

Autors: lrb.lv
Avots: lrb.lv

Vairāk nekā puse Latvijas viesmīlības nozares uzņēmumu (55%) ir pieteikušies kādam no valsts atbalsta mehānismiem, kaut arī ievērojami liels skaits uzņēmēju (45%) to nav izdarījuši, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) sadarbībā ar Latvijas Restorānu biedrību (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) īstenotā aptauja. Galvenie šķēršļi pabalstu pieteikšanai un saņemšanai ir bijuši valsts izvirzītie kritēriji, neskaidrie noteikumi un birokrātija.

“Uzņēmēju aptauja parāda, ka lēmumpieņēmējiem ir steidzami jāpārskata pašreizējie valsts atbalsta kritēriji un jāpielāgo tos nozares specifikai, piemēram, iekļaujot 2019. un 2020. gadā dibinātus uzņēmumus. Nepieciešams arī būtiski uzlabot komunikāciju starp VID un uzņēmējiem, paātrināt pieteikumu izskatīšanu un pielietot individuālo pieeju katra konkrēta uzņēmuma situācijas izvērtēšanai,” uzsver ViA Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols.

Reklāma

Dīkstāves pabalsti (62%) un nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums (55%) ir vispopulārākie atbalsta mehānismi, kurus izmantojuši aptaujātie uzņēmumi. 39% no respondentiem pieteicās un saņēma apgrozāmo līdzekļu grantu, tomēr ievērojama daļa 61% nav pieteikušies, vai ir pieteikušies, bet nav saņēmuši grantu, norādot uz galvenajām problēmām: neskaidri noteikumi, atbildes gaidīšanas laiks, birokrātija, nepareizie kritēriji, VID darbinieku neprofesionālisms.

“Lēmumpieņēmējiem ir jāsaprot, ka dīkstāves pabalsts pēc savas būtības ir atbalsts darba ņēmējam, ne uzņēmējam. Tas mazina slogu uz valsts sociālo budžetu, bet pēc būtības neko nepalīdz uzņēmumam. Tāpēc valstis izmanto grantu programmas un “helikoptera naudu”, kuras izmērs nav piesaistīts pēdējā gada nodokļu nomaksai, bet gan uzņēmuma un nozares kopējam pienesumam valsts ekonomikā ilgākā laika posmā. Piemēram, Latvijas viesmīlības nozare tikai 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksāja 147 miljonus eiro. Pašlaik vairums Eiropas valstis pielietot komplekso pieeju nodokļu slogiem, piemēram, Vācija ir paziņojusi, ka PVN ēdināšanai līdz 2022. gada būs 7%,” norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

Neraugoties uz Covid-19 ierobežojumiem, apgrozījuma kritumu un lielo neskaidrību par nākotni, 72% no respondentiem ir gatavi turpināt strādāt nozarē, tikai 5% atbildēja kategoriski «nē», bet 23 % ir pārdomās.

LVRA prezidents Jānis Naglis: ”Kopš novembra, kad Latvijā tika ieviesta ārkārtējā situācija, ir izstrādāti vairāki atbalsta mehānismi gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Vērtēsim, cik efektīvi un pieejami tie ir, taču, mūsuprāt, labākais risinājums būtu definēt pasākumus jeb „drošības protokolu”, lai nozare pakāpeniski un cik drīz iespējams, atsāktu strādāt. No uzņēmēju aptaujas mēs redzam, ka tikpat svarīgi kā izstrādāt atbalsta pasākumus, ir turpināt sadarbību ar valdību un VID, lai mazinātu birokrātiju un veicinātu savstarpēju uzticību starp uzņēmējiem un VID, VID speciālistu izpratni par nozares specifiku un iespēju pieņemt lēmumu pēc būtības, ne tikai „likuma burta””

Aptaujas “Valsts atbalsta mehānismu izmantošana ēdināšanas uzņēmumos», kas tika īstenota 2021. gada janvārī, mērķis bija noskaidrot, cik lielā apmēra ēdināšanas uzņēmēji izmanto valsts atbalsta mehānismu COVID19 krīzes pārvarēšanai. Kopā aptaujā piedalījās 170 uzņēmumi, no tiek 38% - restorāni, 34% - kafejnīcas, 13% - izbraukumu banketu nodrošinātāji, 8% - ātrās ēdināšanas uzņēmumi, bet 7% - citi. Gandrīz puse – 47% no apjautātajiem uzņēmumiem darbojas Rīgā, bet 34% citās Latvijas pilsētās, 11% uzņēmējdarbību vienlaikus veic gan Rīgā un citās pilsētās, bet 8% ārpus pilsētu robežām lauku teritorijā.

Respondentiem bija jāsniedz atbildes uz 17 jautājumiem: astoņiem atvērtiem jautājumiem un deviņiem slēgtiem. Datu vākšanai un apstrādei tika izmantotas programmas: VisiDati, Excel, MAXQDA. Pētījuma autoru ir ViA doktorante un pētniece Gaļina Bukovska un vadošā pētniece Agita Liviņa, kā arī Tūrisma un atpūtas virziena direktors Ilgvars Ābols.

Par viesmīlības nozari

Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni  30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati. LRB analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi. Saskaņā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Latvijas Universitātes 2018. gadā veikto pētījumu, gastronomijas tūrisms ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārvalstu viesi izvēlas apmeklēt Latviju. 

Vairāk par biedrību www.lrb.lv

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Preses relīze

Citi raksti par šo tēmu:

13. aprīlis vēsturē: Nodibina Daugavpils Latviešu biedrību (12.04.2022)

Madonas un Gulbenes novados gaidāms aizraujošs autofotoorientēšanās brauciens - tūrisma rallijs (07.04.2025)

Gulbenes novads: Dodies vīru piedzīvojumā! (07.04.2025)

9. aprīlis vēsturē: Mežaparkā sezonu sāk Lunaparks (08.04.2025)

Liepājas vasaras Operas galā skanēs skaistākās Bizē, Verdi un Pučīni melodijas (08.04.2025)