Autors: Evija Ansonska
Avots: lrb.lv
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības, lai aicinātu nekavējoties lemt par valsts atbalsta pasākumiem ēdināšanas nozares uzņēmumiem, kas vēl pirms atkārtotas ārkārtas situācijas izsludināšanas jau cieta smagus zaudējumus, bet tagad ir nolemti iznīcībai. LRB arī pieprasa finanšu ministru Jāni Reiru atvainoties nozarē strādājošajiem par publiski pausto, ka viesmīlībā un ēdināšanā nodarbinātos cilvēkus sagaida pārkvalifikācija - “ātrāk varēs atrast labākās darbvietas”.
“Finanšu ministra līdzšinējā attieksme pret ēdināšanas nozari ir bijusi nepieņemama un politiķa necienīga, publiski aizskarot 30 tūkstošus nozarē strādājošos cilvēkus un demotivējot jauniešus izvēlēties darbu viesmīlībā. Mēs runājam par nozari, kas pat Covid-19 krīzē valstij nodokļos samaksāja vairāk, nekā saņēma valsts atbalstu, nemaz nerunājot par pirmspandēmijas laiku, kad nodokļos katru gadu tika samaksāti 150 miljoni eiro,” uzsver LRB valdes loceklis, šefpavārs Ēriks Dreiblants.
Reklāma
LRB ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam un finanšu ministram Jānim Reiram, norādot, ka valsts atbalsts uzņēmējiem ir kritiski svarīgs, un tas ir jāsniedz tūlīt, ņemot vērā visas iepriekšējā perioda mācības un jau iepriekš izstrādātos atbalsta mehānismus.
“Pretējā gadījumā mēs riskējam neatgriezeniski iznīcināt tūrismam tik svarīgo viesmīlības nozari, jo uzņēmēji un darbinieki, kas tajā pašlaik vēl darbojas, pēc aiziešanas vairs neatgriezīsies. Valsts atbalsts ir jāsniedz gan ēdināšanas uzņēmumiem, gan to darbiniekiem, jo, ja neglābsim uzņēmumus, tad nebūs arī darbavietu, kur atgriezties pēc krīzes! Nozare zaudēs konkurētspēju un sāksies masveida emigrācijas vilnis, jo pavāri un viesmīļi nekļūs par IT speciālistiem, bet dosies, piemēram, uz Ziemeļvalstīm, kurā pavāra likme ir no 19 līdz 23 eiro/h,” norāda LRB viceprezidents Lauris Aleksejevs.
LRB uzskata, ka uzņēmumu atbalstam vissvarīgākie ir divi valsts atbalsta instrumenti: apgrozāmo līdzekļu grants un nodokļu parādu atmaksas pagarināšanas (gan iepriekšējā periodā, gan pašlaik uzkrāto). Savukārt darba vietu saglabāšanai un darbinieku noturēšanai nozarē ir nepieciešams piešķirt algu subsīdijas un dīkstāves pabalstus. Visi šie atbalsta instrumenti ir jāiedarbina nekavējoties, jo visi kritēriji un normatīvā bāze jau ir iepriekš izstrādāta!
Apgrozījuma kritumu nozarē ietekmējis gan straujais tūristu skaita samazinājums, gan fakts, ka tikai nepilna puse no Latvijas iedzīvotājiem ir vakcinēti un var apmeklēt ēdināšanas iestādes iekštelpās, kā arī absurdais regulējums, ka bērni līdz 12 gadu vecumam nevar apmeklēt kafejnīcas un restorānus “zaļajā” režīmā, neraugoties uz to, ka abiem vecākiem ir Covid-19 sertifikāts. Un tagad šiem ierobežojumiem klāt nāks arī citi, kas vēl vairāk samazinās uzņēmēju iespēju nodrošināt ēdināšanas uzņēmumu darbību.
Par LRB un Latvijas viesmīlības nozari
Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro. Arī Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā nozare nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 100 miljonu eiro, vairāk nekā saņēma valsts atbalstu veidā, liecina LDDK dati par 2020. gadu. Vairāk par biedrību www.lrb.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
