Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Lsm.lv
Covid-19 pandēmijai un ar to saistītajiem ierobežojumiem samazinoties, tūrisma un viesmīlības nozare ar lielām cerībām gaidīja vasaras sezonu, taču Krievijas sāktais karš Ukrainā ir radījis jaunu neskaidrību. Īpaši satraukti par situāciju ir Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu tūrisma nozares pārstāvji, jo tūristi atceļ plānotos ceļojumus uz valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Ukrainu, vēsta Latvijas Radio.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste Latvijas Radio sacīja, ka saskaņā ar aplēsēm viesnīcu rezervācijas ir atceltas aptuveni 60% apmērā. Pašlaik rezervāciju atcelšana ir apstājusies. Tuvāki un tālāki galamērķi skatoties uz Latviju ļoti piesardzīgi, un šādu situāciju varot prognozēt līdz aptuveni maija vidum.
Reklāma
Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Egle Ližaitīte Latvijas Radio sacīja, ka Lietuvā ir līdzīga situācija kā Latvijā, jo liela daļa viesnīcu rezervācijas ir atceltas. Tās lielākoties esot bijušas grupu rezervācijas no Vācijas, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm un Āzijas. Viņa situāciju raksturo kā ļoti sliktu, un tūrisma nozares pārstāvji dzīvojot ar domu tikai par nākamo nedēļu. Sagaidāms, ka viesnīcu nozarē šogad izaugsme nebūs tik strauja kā 2021. gadā, iespējams, tā saglabāsies vairāk vai mazāk pagājušā gada līmenī. Daudzi cilvēki uzskata, ka Lietuva ir tuvu kara frontei.
Arī Igaunijā marta sākumā viesnīcas saskārās ar to, ka daudzi ārvalstnieki atcēla rezervācijas, taču pašlaik situācija ir nedaudz stabilizējusies. Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Killu Maidla Latvijas Radio atzina, ka vairumā gadījumu atceltas grupu rezervācijas. “Bet izskatās, ka mums labi sokas ar individuālajām rezervācijām, piemēram, pēdējā brīža rezervācijām. Šī tendence drīzāk pieaug, tāpēc mums ir pamats zināmam optimismam. Mēs domājam, ka Tallinā šī vasara būs daudz labāka, salīdzinot ar pagājušo vasaru,” optimistiski Latvijas Radio pauda Killu Maidla.
Viņa uzskata, ka šis būtu īstais laiks, lai rīkotu plašu kampaņu par to, ka Igaunija ir drošs galamērķis. “Mēs starptautiski reklamējam šos pasākumus, piemēram, festivālus. Tādējādi ceram, ka par Igauniju runās kā par drošu ceļojumu mērķi. Mēs neuzskatām, ka ir pareizi atcelt ceļojumu baiļu, nevis reālu draudu dēļ. Mums nevajadzētu sodīt sevi par to, ko Krievija dara Ukrainā,” norādīja Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore.
Somijas Tūrisma nozares asociācijas izpilddirektore Heli Meki-Frenti Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmajās dienās pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā arī Somija daudziem ārzemniekiem vairs nešķita pievilcīgs ceļojuma galamērķis. Pašlaik situācija uzlabojoties.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bija pazīmes, ka šis varētu būt labākais gads Eiropas Savienības (ES) tūrisma sektoram kopš Covid-19 pandēmijas sākuma 2020. gadā. Taču pašreizējā ģeopolitiskā situācija Eiropā rada daudz neskaidrību par nākotni. No tiešām prognozēm pagaidām atturas arī par tūrismu atbildīgā Eiropas Komisijas ierēdne Valentīna Superti, kura norāda, ka karam ir tieša ietekme, piemēram, zaudētais Krievijas tirgus, kas daudziem Eiropas tūrisma galapunktiem ir nozīmīgs ienākumu avots.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
