Par iecienītu tradīciju Latvijā kļuvusi akcija „Mājas kafejnīcu dienas”, kad parasti atturīgie latvieši aicina viesos dažādās valsts malās, atverot savu saimniecību durvis un sirdis, sagaidot tuvus un tālus ciemiņus un cienājot gan ar tradicionāliem, gan moderniem ēdieniem. Dodoties uz mājas kafejnīcu, pa ceļam var arī atklāt daudz burvīgas apskates vietas: gan aktīvai, gan laiskākai atpūtai.
Ilze Dobele, brīvdienu māju „Spilves” un mājas kafejnīcas saimniece, kopā ar vīru Andreju saimnieko Jēkabpils novada Variešu pagastā meža ielokā esošajā saimniecībā, un jau trešo reizi, kopš notiek „Mājas kafejnīcu dienas”, uzņem viesus.
Reklāma
Viņai ļoti tuva ir vegānā virtuve, tāpēc viesiem mājas kafejnīcā visas dienas garumā piedāvājums veidots, apvienojot saimniecības unikālo pieredzi. Šogad apmeklētāji tika cienāti ar gardu un veselīgu trīs kārtu maltīti tikai no augu valsts produktiem jeb kā pati Ilze saka – ar „unikālu maltīti unikālā vietā”. Kur gan vēl varētu nogaršot, piemēram, vegāno pastēti, vegānās konfektes ar bagātīgu ajūrvēdisko tēju vai arī „Spilves” īpašo pesto?
Akciju „Mājas kafejnīcu dienas” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar Latvijas Lauku tūrisma asociāciju „Lauku ceļotājs” šogad īsteno jau trešo reizi un tās Latvijā notiek no 14. jūlija līdz 17. septembrim. Tā ir iespēja iepazīt Latvijas krāsainos reģionu dārgumus caur gastronomiju.
„Mājas kafejnīcu dienās” lauku saimniecību, vietējo kopienas entuziastu un uzņēmēju pagalmi, sētas un citas vietas kļūs par mājas kafejnīcām. Apmeklētājiem tā ir iespēja izzināt un baudīt vietējos ēdienus – gūt jaunu garšas pieredzi, kā arī ļauties interesantai kultūras programmai. Ik gadu kafejnīcu skaits pieaug, apliecinot, ka pieprasījums pēc atpūtas laukos ir augsts. Šogad „Mājas kafejnīcu dienas” Latvijā notiek kopumā 42 galamērķos. Vairāk var uzzināt mājaslapā https://majaskafejnicas.lv/
Ar unikālu un individuālu piedāvājumu
Ilze Dobele atzīst, ka pasākuma „pēcgarša” ir ļoti laba. „Šī pieredze dod pozitīvu pienesumu, jo jau zini, kā visu labāk saplānot, ko piedāvāt, zini, pie kā vairāk jāpiestrādā un kam jāgatavojas. Mums gan Mājas kafejnīcu dienas rīts sākās ar interesantu izaicinājumu: no rīta pieceļoties pamanījām, ka nav elektrības. Mums ir ģenerators, tāpēc maltīte tapa ar ģeneratora jaudu, jo elektrības padevi atjaunoja tikai četros dienā, kad jau lielākie darbi bija padarīti,” stāsta Ilze.
Šogad viesu neesot bijis daudz un daudzi no tiem jau bijuši zināmi no iepriekšējām akciju dienām. Tomēr „Spilves” saimnieki ir apmierināti ar šādu viesu skaitu, jo bija iespējams katru viesi īpaši „apčubināt” un tur slēpjas šīs akcijas būtība un šarms. „Mūsu šī gada piedāvājums nebija domāts ļoti lielam viesu skaitam, drīzāk – individuāla pieeja. Piedāvājums ir arī pietiekami specifisks, jo ne visi izvēlas vegānu dzīvesveidu. Šī nebija tikai maltītes baudīšana, bet arī izzināšana, kā jauna mācīšanās. Viesi varēja pārliecināties, ka var ēdienu gatavot citādāk, piedāvājot interesantas garšas. Visus ēdienus paši esam pārbaudījuši un atzinuši par labu esam,” skaidro Ilze.
Viņa piebilst, ka daudzi interesējušies, kā var pagatavot konkrēto ēdienu, kā iegūst to garšu. „Ja apmeklētāju būtu bijis ļoti daudz, mēs nespētu ar katru parunāt, pabūt kopā. Tad viesi paliktu neziņā: jā, bija garšīgi, bet – kas tas bija?” piebilst viņa.
Iespēja sadzirdēt sevi
Viesiem bija arī iespēja iepazīties ar saimnieka Andreja sirdsdarbu – vīnogu audzēšanu: kopā izstaigāja vīnogu dārzu, uzzinot, kā tās aug, kas kurai vīnogu šķirnei labāk patīk, kā tās ražo, atklājot arī nianses, kuras ir tā saucamās galda vīnogas, kuras šķirnes būtu jāaudzē siltumnīcā, lai mūsu bargās ziemas tās neapskādē, kuras vīnogas labāk audzēt uz lauka, kuras der vīna gatavošanai utt. Viņš arī darbojas Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā, piedalījies gan konkursos, gan ikgadējās Latvijas vīnogu izstādēs.
Ilze ir ar pieredzi sabiedriskajā ēdināšanā, un patīk viesus cienāt ar gardumiem un pašceptu maizi. Viņa ir arī sertificēta ājurvēdas masāžu speciāliste, dažādas unikālās masāžas praktizē jau sesto gadu un ieguvusi arī sertifikātu aromterapijā. Dobeļiem būtisks tuvums ar dabu, tāpēc „Spilves” lolotas un veidotas kā vieta, kur ikvienam ir iespēja izbaudīt neskarto dabu, meža un ziedu smaržu, putnu dziesmas, bišu zumēšanu, klusumu un mieru, sajust vēja pieskārienus – vienkāršas, bet vienlaikus pamatīgas lietas, kas ir kapitāls pilnvērtīgai atpūtai no ikdienas kņadas un steigas. „Dabas miera ieskautiem šeit ir iespēja sadzirdēt sevi,” piebilst Ilze.
Mājas kafejnīcā „Spilvēs” viesiem bija iespēja arī meditēt ar Ingu Āriņu un Diānu Bogorodi, kas gan nebija tradicionāla meditācija, bet gan meditēšana, izmantojot krāsu un formu. Ilze ir mācījusies sakrālo ģeometriju, tāpēc bija vēlme dalīties zinībās, un viesi varēja veidot gan savu unikālu punktiņmandalu, gan arī krāsot Šrī jantru, kopā ar Diānu. „Tā ir tāda ģeometriska figūra, kurai ir dziļa doma, un tās krāsošana ir kā meditācija. Tās izveidei jāvelta laiks, to nevar paveikt 20 minūtēs, ir arī priekšnosacījumi: Šrī jantru veidojot nav pieļaujama alkohola lietošana un vēlams uzturā nelietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Mūsu pasniegtā maltīte un aktivitātes, ko piedāvājām, viena otru papildināja, un viesi atzina: pat nepamanīja, cik ātri paskrēja laiks,” stāsta Ilze.
Atver vārtus uz sirdi
Tos saimniekus, kuri apsver, vai piedalīties „Māju kafejnīcu dienās” Ilze iedrošina, sakot, ka nevajag baidīties, jo akcija sniedz pamatīgu devu pozitīvisma, tiekoties un iepazīstot jaunus cilvēkus, kā arī ir iespēja katram parādīt savu unikalitāti. „Akcijā „Mājas kafejnīcu dienas” latviešiem ir iespēja parādīt, kas notiek katrā sētā vai saimniecībā un to, cik mēs visi esam dažādi. Tā apliecina: latvieši var paveikt un izdarīt ļoti daudz. Turklāt šī akcija ir arī ļoti labs atgādinājums par valsti, jo gan pašmāju, gan ārvalstu viesiem ir iespēja baudīt dažādus tradicionālus un mūsdienīgus gardumus, kā arī iepazīt daudz apvidu un lauku sētu,” saka Ilze. Viņa iesaka, gatavojoties mājas kafejnīcas atvēršanai, ņemt talkā arī radus, draugus. Tāpat piekodina, ka savu sētu jārāda, kāda tā ir – bez pārspīlējumiem un samākslojumiem, izceļot savu unikalitāti, jo dzīvē vienkāršākās lietas ir pašas labākās. „Atverot savas sētas vārtus viesiem, mēs tiem atveram arī savu sirdi, un to cilvēki jūt un novērtē,” nobeidz Ilze.
