TŪRISMA BIZNESS | Pētījumi & Statistika

Turpina augt pieprasījums pēc augstvērtīgas maizes un jaunumiem

Latvijas maizes tirgus ir stabilizējies: turpina pieaugt pieprasījums pēc maizes ar augstu pievienoto vērtību, neliels pieaugums vērojams arī tradicionālajos maizes segmentos, izņemot saldskābmaizi, kur kritums ir bijis aptuveni 5%. Igaunijā un Lietuvā, tāpat kā Latvijā, pieprasījums pēc maizes ar augstāku pievienoto vērtību turpina pieaugt, savukārt pieprasījums pēc tradicionālās maizes, atšķirībā no Latvijas, ir samazinājies.   
Saskaņā ar tirgus analītiķu Nielsen datiem, kopumā Baltijas maizes tirgū vērojama neliela lejupslīde, aptuveni par 1%. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās, vienlaikus palielinoties viena cilvēka mājsaimniecību īpatsvaram. Mainās arī ēšanas paradumi – pircēji pievērš vairāk uzmanības kvalitātei un veselīgumam, izvēloties iegādāties mazāk, bet augstvērtīgāku maizi.
“Inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību. Latvijā pircēji novērtē inovācijas arī tradicionālajos maizes segmentos, piemēram, baltmaižu segmentā, kur pēc vairāku gadu lejupslīdes, redzam nelielu pieaugumu, aptuveni par 2%. Pētījums rāda, ka galvenais iemesls ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei - Kefīra baltmaizei. Kopumā nostabilizējies tirgus rāda, ka pircēji Latvijā novērtē augstu kvalitāti un uzturvērtību, kas ir svarīgāki argumenti par cenu”, komentē Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors Mindaugas Snarskis.
Visstraujāk audzis pieprasījums pēc maizes ar augstu pievienoto vērtību – pircēji arvien vairāk izvēlas maiznieku piedāvātās jaunās maizes – kviešu un rudzu maizes ar graudiem sēklām un citām veselīgām sastāvdaļām receptūrās, kā arī mazākus formātus. Nielsen pētījums parāda, ka, pašreiz aptuveni 36% no kopējā Latvijas maizes tirgus sastāda maize ar augstu pievienoto vērtību un tas ir pieaugums par 1%, salīdzinot ar iepriekšējos gadu. Visstraujākais kāpums ir bijis rudzu porciju maižu segmentā (+36%), pircējiem dodot priekšroku mazākam iepakojumam un augstvērtīgam sastāvam. Otrs lielākais pieaugums ir bijis kviešu formas maižu segmentā (+11%), kur, lielu pircēju atsaucību guvušas jaunas, mazākas formas maizes.
“Salīdzinot Baltijas valstu maizes tirgus redzam, ka, lai arī Latvijā pieprasījums maizei ar augstu pievienoto vērtību turpina augt, atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Tur maizes ar augstu pievienoto vērtību īpatsvars kopējā tirgū ir attiecīgi 54% un 40%, kamēr Latvijā - 36%. Vienlaikus jāatzīst, ka straujākā izaugsme pēdējā gada laikā šajos segmentos bijusi Latvijā”, atzīst Mindaugas Snarskis.
Saskaņā ar Nielsen datiem, pēdējo trīs analizēto mēnešu laikā (2017. gada marts, aprīlis, maijs) gandrīz puse jeb 49% no Baltijas valstīs pārdotajām jaunajām maizēm bija Fazer maizes. Līderpozīcijas Latvijā ieņēma trīs jaunās Fazer Dārzeņu maizes.
“Laiks kad pircējus varējām pārsteigt, pievienojot receptūrās citas sēklas vai graudus, ir pagātne. Šodiena un nākotne ir pilnīgi jauni risinājumi – formas un receptūras, kas atbalsta tādas tirgus tendences kā augsta uzturvērtība un ērtums. Mūsu mērķis ir turpināt strādāt šajā virzienā – to sagaida pircēji un tas ir maizes tirgus attīstības ceļš”, piebilst Mindaugas Snarskis.
Nielsen ievāktie tirgus dati ir par laika periodu no 2016. gada jūnija līdz 2017. gada maijam, salīdzinot ar datiem periodā 2015. gada jūnijs – 2016. gada maijs. Pētījumā ir apkopota informācija par pārdoto iepakoto svaigo maizi mazumtirdzniecības tīklu veikalos Baltijā.
Par Fazer
Fazer ir starptautisks ģimenes uzņēmums, kas specializējas maizes, saldumu un cepumu ražošanā, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums strādā astoņās valstīs, tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm. Fazer misija ir radīt garšas baudījumu. Jau kopš uzņēmuma dibināšanas 1891. gadā tā panākumu pamatā ir izcila produktu un pakalpojumu kvalitāte, spēcīgi zīmoli, kompetenti darbinieki, kā arī atbildīga pieeja it visā, kas tiek darīts.

Fazer Grupas neto apgrozījums 2016. gadā sasniedza gandrīz 1,6 miljardus eiro, uzņēmumā strādā 15 tūkstoši darbinieku. Fazer savā darbībā ievēro stingrus ētikas principus, kas balstās uz uzņēmuma vērtībām un ANO ilgtspējīgas uzņēmējdarbības nosacījumiem.

Fazer Latvija ir viens no maizes tirgus līderiem, kas strādā ar diviem zīmoliem – Fazer un Druva. Maize tiek cepta mūsdienīgā ražotnē Ogrē, kas ir viena no tradīcijām bagātākajām maizes ceptuvēm Latvijā. Fazer Kefīra baltmaize atzīta par veiksmīgāko produktu maizes kategorijā 2016. gadā Latvijā un šobrīd ir ceturtā pirktākā baltmaize. 2015. gadā Ogrē darbu sāka jauna, mūsdienīga kūku un konditorejas izstrādājumu ražotne. Fazer saldumi, no kuriem Latvijā populārākie ir šokolādes Karl Fazer un Geisha, tiek ražoti Somijā. 2016. gadā Fazer Latvija apgrozījums bija 24,23 milj. eiro. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 300 darbinieku, un tas ir lielākais darba devējs Ogrē.

Makes the world taste good.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC
Paredzētas draugiem, ģimenēm un skolas vecuma bērniem. Klašu eglīšu pasākumu vieta ar papildus aktivitātēm. | Skatīt vairāk
Latvija
Alūksnes pilsētas Ziemassvētku tirdziņš Alūksnes TIC
Ziemassvētku tirdziņš Alūksnē ik gadu pulcē daudz alūksniešu, pilsētas viesu, lai satiktos, baudītu Ziemassvētku noskaņu mūziku, iegādātu | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 22.11.2024 - 26.11.2024 27. novembrī Cesvainē Santjago ceļa stāsts Madonas TIC
„Ceļš ir ceļš un Ceļš..”. Ko tas nozīmē -noskaidrosim ceļojumu stāstu vakarā par Portugāles un Latvijas Santjago ceļos pieredzēto! | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 22.11.2024 - 24.11.2024 Muzikāla dzejas izrāde "MĪLESTĪBAS GADS" Tukuma TIC
Čaks. Matvejevs. Vilsons. "Mīlestība apciemo visnegaidītākajos brīžos. Tā rada iedvesmu iepretim ikdienišķajai pasaules realitātei. Nekautrīgi un | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::1.99335504sec.