Vidzemes plānošanas reģions līdz 2017. gada beigām izstrādās Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030. Tā mērķis ir uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi pilsētu centriem un transporta mezgliem, stiprināt Vidzemes kā tranzītreģiona lomu Ziemeļjūras - Baltijas transporta koridorā, tādējādi veicinot visa Vidzemes reģiona ekonomisko izaugsmi. Ekspertu apvienība - SIA “Ardenis”, “Konsorts”, “AC Konsultācijas” un “Reģionālie projekti” šī gada pirmajā pusē veica esošās situācijas analīzi transporta jomā Vidzemē.
Esošās situācijas analīze ir daļa no Mobilitātes plāna. Tajā apkopota aktuālākā kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija par pasažieru un kravas pārvadājumiem, kā arī transporta infrastruktūru Vidzemes reģionā. Kvantitatīvie dati galvenokārt iegūti, izmantojot publiski pieejamos datu avotus, kas saistīti ar ceļu segumu kvalitāti, autoceļu noslodzi, kravu pārvadājumu intensitāti, satiksmes drošību un pasažieru pārvadājumu apjomiem. Savukārt kvalitatīvie dati iegūti, intervējot vairāk nekā 50 nozares speciālistus, uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus. Veiktās intervijas parāda esošo situāciju transporta un mobilitātes jomā, sniedzot ieskatu par Vidzemes reģiona pašvaldību, ekspertu un uzņēmēju redzējumu, kā arī iespējamajiem risinājumiem, lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti un uzņēmumu piekļuves iespējas pilsētu centriem, vietējiem un starptautiskiem transporta tīkliem. Apkopojot un analizējot interviju rezultātus, skaidri izkristalizējās reģiona stiprās puses transporta jomā, kuras ir būtiski turpināt nostiprināt:
blīvais ceļu tīkls, pietiekamais pasažieru pieturu skaits, laba Rīgas sasniedzamība no lielajām pilsētām, pietiekami augsts komforta līmenis sabiedriskajos pārvadājumos, adekvāta biļešu cena, reisu izpildes ātruma pieaugums, kā arī pozitīvā tendence arvien biežāk izmantot velotransportu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli.
Kā arī vājās puses, kuras būtu jānovērš:
sliktais ceļu stāvoklis, ceļazīmju un norāžu trūkums pilsētu viesiem, stāvlaukumu trūkums, sliktais sabiedriskā transporta savienojums starp pagastiem, autobusu un vilcienu kustību grafiku nepilnvērtīga sasaiste, nepietiekams pieejamās informācijas apjoms pieturvietās, pilsētu infrastruktūra nav pielāgota riteņbraucējiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
30.jūnijā tika organizēta apaļā galda tikšanās, kurā konsultanti iepazīstināja ar līdz šim paveikto 25 pašvaldību speciālistus un uzņēmējus. Esošās situācijas analīze ar tajā iekļautajiem svaigākajiem statistikas datiem bija kārtējais skaudrais atgādinājums par Vidzemes reģionā tik sāpīgo ceļu jautājumu un sagaidāmajām sekām, ja arī turpmāk transporta jomas sakārtošana nekļūs par prioritāti valsts dienaskārtībā. Par piemēru var minēt tendenci katru gadu aptuveni par vienu metru palielināties ceļa garumam, kas vidēji jāuztur vienam iedzīvotājam (šobrīd tie ir 60 reģiona autoceļa metri) dēļ negatīvās demogrāfiskās situācijas reģionā un lielā autoceļu blīvuma un kopgaruma. Ņemot vērā augstās autoceļu uzturēšanas izmaksas, šis ir būtisks slogs turpmākajai reģiona ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai.
Sanāksmes dalībnieku viedokļi parādīja to, ka katrā pašvaldībā ir savas specifikās vajadzības un problēmas. Transporta jautājumu risināšana šobrīd ir ļoti centralizēta un vispārināta, neņemot vērā krasās ekonomiskās un demogrāfiskās atšķirības, kas novērojamas dažādos valsts reģionos un novados. Diskusijā vairākkārt tika minēts, ka daudzas pašvaldības jau ir atradušas iespējamos risinājumus, taču to testēšanu un ieviešanu kavē elastīgas pieejas trūkums un vēlme atrast vienu vienīgu universālu risinājumu valsts līmenī.
Diskusijas ar pašvaldību speciālistiem, uzņēmējiem un citām ieinteresētajām pusēm tiks organizētas arī turpmāk, lai informētu par plāna izstrādes gaitu, analizētu esošos rezultātus, pārrunātu transporta jomas aktualitātes reģionā, kā arī diskutētu par to, kādu mēs redzam Vidzemes reģiona transporta infrastruktūras un transporta sistēmas lomu plašākā Eiropas ceļu tīkla kopainā šobrīd un nākotnē.
Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāna 2030 izstrāde noris Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 TENTacle projekta (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) ietvaros.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
