Janvāra beigās, viesnīcā “Grand Hotel Kempinski Riga” notika “Balttour 2018” biznesa forums, kas tika veltīts mūsdienu globalizācijas un digitalizācijas mestajiem izaicinājumiem Latvijas tūrisma uzņēmējiem. Diskutēt par tūrisma uzņēmumu gatavību uz šiem izaicinājumiem atbildēt un saprast, kāda ir uzņēmuma vieta tirgū, aicināja biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs, SIA “Balticvision Riga” izpilddirektors Ēriks Lingebērziņš, kas prezentēja gada nogalē veiktā pētījuma “Latvijas tūrisma uzņēmumu attīstības tendences jeb kā būt soli priekšā gudrajam klientam?” rezultātus.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot kāds ir mūsdienu tūrisma uzņēmums Latvijā, digitalizācijas laikmetā, kādus produktus tie piedāvā, vai uzņēmumi ir atvērti attīstībai un ir gatavi pilnveidoties. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 220 faktiski strādājoši tūrisma uzņēmumi no kuriem 55, 3% ir deviņus vai mazāk gadus veci, 30,3% ir mazāk kā piecus gadus veci un 22,3% tūrisma uzņēmumu ir vecāki par 15 gadiem.
Reklāma
Tūrisma uzņēmumi lielākoties ir specializējušies un strādā vienlaikus dažādos segmentos. Maz ir tādu uzņēmumu, kas strādā tikai izejošā tūrisma vai ienākošā tūrisma grupā un tikai ar individuālajiem ceļotājiem, vai tikai korporatīvajiem klientiem. Lielākoties uzņēmuma produktu pīrāgs sastāv no dažādiem segmentiem. Ja skatāmies populārāko tūrisma uzņēmumu darbības segmentu, tad šobrīd tie ir tieši atpūtas ceļojumi individuāliem ceļotājiem, izejošajā tūrismā.
Lielākoties tūrisma uzņēmumi pārdod vietējo vai ārvalstu operatoru piedāvājumus
Lielākoties tūrisma uzņēmumi nevis rada, bet pārdod vietējo vai ārvalstu operatoru piedāvājumus. Mums ir ārkārtīgi vispārēja izpratne par to, kas ir operators un kas ir aģentūra. Pēc definīcijas vajadzētu būt, ka operators ir tas, kas saliek kopā piedāvājumu, un aģents ir tas, kas to pārdod.
19,7% uzņēmumu sevi identificē kā tūrisma operatoru, tomēr 72% šo uzņēmumu norāda, ka pārdod arī citu, tai skaitā arī ārvalstu uzņēmumu sagatavotus pakalpojumus, 28% gadījumu tiek norādīts, ka tiek pārdoti vairāk kā 10 ārvalstu operatoru piedāvājumi. Visprecīzāk tradicionālajām tūrisma operatora jēdzienam atbilst 5 - 14 gadu vecs uzņēmums, kurā strādā 5 - 10 darbinieki un kuru galvenais darbības segments ir ienākošā tūrisma grupas. Izejošajā tūrisma grupā tie ir tikai pāris uzņēmumi. Būtībā trešdaļa tūrisma uzņēmumu strādā jauktā modelī, kur vienlaikus viņi ir gan aģenti, gan operatori.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc mēs paši neradām piedāvājumu, uzņēmumi norāda, ka operatori piedāvā ļoti izdevīgus piedāvājumus, līdz ar to nav vēlme pašiem veidot savu produktu, kā arī kopējais tirgus nav tik liels, kas liecina par stabilām esošo tūrisma operatoru pozīcijām tirgū.
No kopējā tūrisma uzņēmumu skaita 85% nosedz 25 lielākie turisma uzņēmumi
Ja skatāmies uz to, kā tūrisma uzņēmumi raugās nākotnē, tad vidēja vecuma uzņēmumi (5-10 gadi) uzskata, ka tūrisma operatori var būt drošāki par savām pozīcijām, savukārt nesen dibināti uzņēmumi ir pārliecinātāki, ka tūrisma aģentūras atrodas stabilākās pozīcijās. Vidēji lieli uzņēmumi ir pārliecināti, ka tūrisma aģentūras atrodas stabilākās pozīcijās, nekā tūrisma operatori.
Šobrīd no kopējā tūrisma uzņēmumu skaita 85% nosedz 25 lielākie turisma uzņēmumi un manuprāt pie mums notiks tas, kas notiek daudzviet Eiropā - mazās aģentūras apvienosies. Ņemot vērā, ka no 730 TATO datu bāzē reģistrētiem tūrisma uzņēmumiem šobrīd darbojās vairs tikai 220, tad apvienošanās būtu vienīgais veids, kā turpināt darboties sājā nozarē un mazinās risku iekļūt likvidēto uzņēmumu sarakstā.
Neinteresantie segmenti – izejošais tūrisms MICE, tiešsaistes pārdošana
Jautāti par mūsdienu globalizācijas un digitalizācijas mestajiem izaicinājumiem, lielākoties aģentūras uzskata, ka nākotnē svarīgs būs tiešsaistes pārdošanas segments, savukārt jautājumā - vai produkta pārdošana tiešsaistes vidē būs drauds vai iespēja, lielākoties uzņēmumi atzīmēja, ka tas būs drauds. Lielākie uzņēmumi nozīmīgāk vērtē e komercijas nozīmi nākotnē. Mazākie tūrisma uzņēmumi cer, ka tas uz viņiem neattieksies.
Turisma uzņēmumu skats nākotnē ir piesardzīgi pozitīvs
Šobrīd, uzņēmumi vēl neapzinās, e komercijas nozīmi, kas nākotnē mainīs ierasto darba kārtību. Piemēram, jautājumā par to, kā jūs vērtējat lidostas darbību, tad pozitīvs vērtējums tika saņemts tikai no lielajiem turisma uzņēmumiem, savukārt tūrisma aģentūras, kurām svarīgs darbības segments ir izejošais tūrisms daudz biežāk RIX attīstību vērtē neitrālāk vai negatīvāk. Šī aģentūras ir pirmās, kas cieš no tā, ka aviokompāniju mājas lapās var ērti un salīdzinoši vienkārši iegādāties aviobiļetes un, jo vienkāršāks šis process kļūst, jo vairāk aģentūras klientu izvēlēsies paši iegādāties biļeti paši.
Lai gan MICE (darījumi, konferences, motivējošie ceļojumi) tiek uzskatīta par vienu no visperspektīvākajiem segmentiem tūrismā, šobrīd pēc aptaujas datiem šis pakalpojums tiek ievietots pie neinteresantajiem segmentiem, interese par to ir vēl samērā maza. Skaidrojums varētu būt salīdzinoši lielākas izmaksas, uzsākot darbu šajā segmentā.
Galvenie secinājumi, ir tādi, ka turisma uzņēmumu skats nākotnē ir piesardzīgi pozitīvs, uzņēmumi apzinās, ka tehnoloģiju attīstība būs viens no galvenajiem ietekmēšanas faktoriem, tomēr vismaz pagaidām tūrisma uzņēmumi tikai apzinās tehnoloģiju ietekmi nākotnē, bet vēl nav gatavi rīkoties proaktīvi, pārvēršot izaicinājumus iespējās.