Tūrisma speciālisti atzīst - attīstoties infrastruktūrai un tūrisma piedāvājumam, ar katru gadu Ogres novadā tūristu skaits pieaug.
Pēdējo gadu laikā Ogres novadā strauji pieaudzis tūristu skaits, arī interese par Ogri un novadu. Ogres novada tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja, tūrisma organizatore Velta Riekstiņa informē, ka 2016. gadā TIC apmeklēja 1863 cilvēki, 2017. gadā – 2328, no kuriem apmēram 10 % bija ārzemnieki – Vācijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Krievijas, Francijas, Ukrainas, Zviedrijas, Lietuvas, Spānijas, Polijas un citu valstu iedzīvotāji. Raksturojot tūrisma pieauguma tendenci Ogres novadā, V.Riekstiņa min vairākas pozitīvas iezīmes. “Pēdējo gadu laikā pašvaldība tūrismam ir devusi zaļo gaismu. Novadā ir paveikts tiešām daudz, lai tūrisms attīstītos – tiek sakārtota infrastruktūra, kas savukārt veicina jaunu tūrisma objektu atvēršanu un esošo attīstību,” saka V.Riekstiņa.
Attīstās pilsētas centrsOgrē pēdējo gadu laikā pavisam citu vizuālo tēlu ieguvis Ogres upes krasts - Krasta promenāde, kas pulcē daudz cilvēku, kuri tur atpūšas, apmeklē pasākumus, tas ir kļuvis iemīļots maršruts velobraucējiem. Velobraucēji savā maršrutā iekļauj arī jauno Norupītes aizsargdambi. Šogad ir jau uzsākti vecā aizsargdambja (Brīvības iela 60 līdz 80) izbūves darbi. Tos pabeidzot, ikvienam būs iespēja doties patiešām garā un kvalitatīvā velobraucienā. Velobraucēju ērtībām 2016. gadā tika izbūvēts veloceliņš gar autoceļu A6 posma Ogre – Ciemupe. Ērtībām un komfortam izbūvēts arī Krasta laukums, kur novietot automašīnas un aktīvi pavadīt laiku. Pagājušajā gadā tika uzsākta Brīvības ielas skvēra pārbūve. Ir atjaunota ēka “Pie Zelta liepas” un tiek attīstīta teritorija ap šo ēku - izbūvēts strūklaku komplekss, notiek skatuves būvniecība, teritorija tiks apzaļumota un labiekārtota.
Muzejā apmeklētāju skaits divkāršojiesPagājušajā gadā savas jaunās mājvietas durvis vēra Ogres Vēstures un mākslas muzejs. Tā vadītāja Evija Smiltniece informē, ka jaunās muzeja telpas Ogrē, Brīvības ielā 36, tika atklātas pagājušā gada 4. maijā, un statistikas dati liecina, ka apmeklētāju skaits muzejā pagājušajā gadā pieaudzis divas reizes. 2016. gadā muzeju apmeklēja 5014 cilvēki, no kuriem individuālie apmeklētāji bija 1829, apmeklētāji grupās – 1106, skolēni – 656, ārzemju viesi – 165 grupās un 78 individuāli. Savukārt 2017. gadā (no 4. maija) muzeju apmeklējuši 11 625 cilvēki, no kuriem individuālie apmeklētāji bija 5142, apmeklētāji grupās – 1083, skolēni – 807, ārzemju viesi – 122 grupās un 115 individuāli. Ārzemju apmeklētāju vidū ir viesi no Spānijas, Francijas, Itālijas, arī Turcijas, Japānas, Ķīnas un citām valstīm. “Esam novērojuši, ka tūristi samērā bieži sāk braukt ārpus Rīgas. Ogre nav tālu, ļoti ērta satiksme. Viena daļa atbrauc ciemos pie radiem vai paziņām, un tiek atvesti arī uz muzeju. Daudzus ārzemju viesus atved ogrēnieši, kuri studiju laikā iepazinušies ar studiju biedriem no citām valstīm,” novērojusi E.Smiltniece.
Domājot par to, kā piesaistīt dažādas iedzīvotāju grupas, muzejā ir iespējams aplūkot ne tikai pastāvīgo ekspozīciju un dažādas izstādes, bet notiek arī pasākumi, radošās darbnīcas, filmu seansi, koncerti, ceļojumu stāstu cikls “Ogrēnieši ceļo”. Skolēniem un grupām tiek piedāvātas muzejpedagoģiskās programmas, ekskursijas pa pilsētu, ir iespēja atzīmēt dzimšanas dienu. “Pēdējā laikā muzejā vairāk pieaudzis tieši individuālo apmeklētāju skaits, īpaši brīvdienās, jo strādājam arī sestdienās un svētdienās,” saka E.Smiltniece.
Cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes bauda Zilos kalnusArī dabas parks “Ogres Zilie kalni” pieņem straujus attīstības tempus. Pagājušajā gadā tika pabeigta slēpošanas trases apgaismojuma izbūve 4,5 km garumā, kas ogrēniešiem un viesiem ziemas laikā ļauj nodoties slēpošanas un pastaigu priekam līdz pat vēlai vakara stundai. Dabas parka 312 ha plašo teritoriju apsaimnieko Ogres un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra”. Aģentūras vadītāja Ieva Kraukle informē, ka pēdējā slēpošanas sezonā (apmēram 2,5 mēneši) parku apmeklēja ap 20 000 cilvēku no tuvākas un tālākas apkārtnes. Šis skaitlis, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, audzis vismaz par 5000, jo cilvēkiem bija iespējams slēpot līdz pat pulksten 22.00 vakarā, jo tieši tik ilgi, iestājoties krēslai, bija izgaismota slēpošanas trase. Pagājušajā gadā apgaismojums izbūvēts arī vairākās citās dabas parka takās – uz bērnu aktīvo atpūtas laukumu, gar Milžu taku. Vairākām taciņām gar Dubkalnu ūdenskrātuvi uzlabots segums, tā sniedzot iespēju pie ūdenskrātuves piekļūt velobraucējiem vai ar bērnu ratiņiem, taciņu segums uzlabots arī celiņam, kas ved gar Milžu taku un skatu torņa tuvumā. Gar Dubkalnu ūdenskrātuvi izbūvētas piecas jaunas kāpnes. Parka apmeklētāju priekam pagājušajā gadā dažādās parka vietās uzstādītas jaunas koka skulptūras – ezis, mednis, divas pīles, ola ar pupuķi. Šogad parkā plānots izbūvēt apgaismojumu 2,5 km garumā trases sākumā Ikšķilē. Veicamo darbu plānā ir uzlabot taciņu virsmu segumu ap Dubkalnu ūdenskrātuvi.
I.Kraukle norāda, ka bezsniega laikā cilvēki uz dabas parku dodas lai pastaigātos, aplūkotu apkārtni no skatu torņa vai skatu platformas, nodarbotos ar dažādiem sporta veidiem (skriešana, nūjošana, velobraukšana), atpūstos, izbrauktu suņu pajūgā, piedalītos dažādās sacensībās. “Pēdējā laikā Zilos kalnus iecienījuši jaunie pāri un vēlas šeit nofotografēties savā kāzu dienā,” saka I.Kraukle. Bijusi arī interese par laulību ceremonijas vadīšanu Zilajos kalnos. Pagājušajā gadā parādījusies tendence, ka dažādu apkārtējo novadu iedzīvotāji interesējušies par iespēju Zilajos kalnos organizēt uzņēmumu kolektīvu izbraukumus. Dabas parkā ierodas arī daudz ekskursantu grupas, kuras šo skaisto dabas brīnumu iekļauj savos maršrutos, bērnudārza vai sākumskolas vecuma bērni dodas pārgājienos uz bērnu aktīvās atpūtas laukumu.
Aģentūras vadītāja norāda, ka līdz šim dabas parkā nav veikta apmeklētāju statistika, tomēr ar šī gada maiju plānots to uzsākt. Arī apmeklētāju drošībai un kārtības uzraudzīšanai parka teritorijā maijā tikšot uzstādītas videonovērošanas kameras.
Tūrisms attīstās novada pagastosVairāki apskates objekti attīstās un atvērti arī novada pagastos. Aizvien vairāk apmeklētāju piesaista Ķeipenes komunikācijas centrs. Pagājušajā gadā tajā tika atklāts pavisam interesants objekts – "Potjomkina aka", kas konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2017” kategorijā “Publiskā ārtelpa” ieguva 3.vietu. Šobrīd notiek pašas stacijas ēkas renovācija. “Šis ir objekts, kas ar savu koncepciju piesaista inteliģento un radošo ceļotāju, un to apmeklē daudz ārzemnieku,” saka V.Riekstiņa.
Komunikācijas centra vadītāja Kristīne Antonova norāda, ka centra apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug. Statistikas dati liecina, ka 2016. gadā centru apmeklēja 1610 cilvēki, 2017. gadā apmeklētāju skaits pieaudzis par tūkstoti – 2700. Pēdējo divu gadu laikā Komunikācijas centru apmeklējuši ne tikai ceļotāji no Latvijas (Rīga, Ogre novads, Lielvārdes novads, Jelgava, Madona, Ventspils, Nītaure, Cēsis un citas pilsētas), bet arī ārzemēm – Krievijas, Francijas, Vācijas, Igaunijas, Slovākijas, Lietuvas, Austrālijas un citām valstīm. Centrā var ne tikai apskatīt interesantos vides objektus un ekspozīciju Ķeipenes stacijā, bet tiek organizēti dažādi pasākumi – Muzeju nakts pasākumi, izstādes, veselības veicināšanas speciālistu konsultācijas, tikšanās ar režisoriem un citi.
Jaunas apskates un atpūtas vietas novadāPagājušajā gadā Ogrē un novada pagastos tika atklāti vairāki jauni apskates objekti, atpūtas vietas. Ogrē tika atklāts bērnu izklaides centrs “Džungļu parks”. Plaužu ezera pludmalē tika ieviestas jaunas atpūtas un izklaides iespējas – attīstās bērnu rotaļu laukums, iespēja nomāt ne tikai laivas, bet arī katamarānus un SUP dēļus. Ķeipenes komunikācijas centrā tika atklāts jaunas vides objekts – “Potjomkina aka”, savukārt Šūpoļu parkā atvērta Šūpoļu parka pirts, kur tiek piedāvātas patiešām relaksējošas un veselību veicinošas pirts procedūras. Ķeipenē gada sākumā tika atvērta Ķeipenes piparkūku studija. Savukārt Suntažos, Upespilī, vecajā muižas klētī pagājušā gada vasarā sāka darboties alus darītava ar nosaukumu “IndieJānis”, kur var iegādāties uz vietas brūvētu alu, atpūsties, atzīmēt jubilejas. Madlienā attīstās pagastu ozolu birzs – pagājušā gada beigās tika īstenots projekts “Dabas un izziņu parka “Latvijas pagastu ozolu birzs” izveide”. Projekta ietvaros ozolu birzs parkā izbūvēts īpaša raksta bruģa un grants seguma celiņu tīkls.
Oktobrī dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā uz Meņģeles un Taurupes pagastu robežas tika atklāts vienīgais tuvākajā apkaimē publiski pieejamais koka skatu tornis, no kura paveras skats uz abiem Ogres novada pagastiem, kā arī Ogres upes ieleju.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: “Mēs turpināsim ieguldīt darbu un finanšu līdzekļus infrastruktūras attīstībā Ogres novadā, tostarp lauku pagastos. Turpināsim attīstīt Ogres upes ielejas dabas parku. Šogad Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā esam iesnieguši projektus par divu trošu tiltu izbūvi pār Ogres upi. Viens no tiltiem savienos Meņģeles pagastu ar Mazozolu pagastu, otrs tilts Mazozolu pagastu savienos ar Ērgļu novadu. Īstenojot projektu, tas radīs jaunas iespējas – tuvāki kļūst minēto pagastu ļaudis, tiks piesaistīti viesi un tūristi.”