Līdz 2014. gadam Rīgā visnotaļ regulāri tika rīkots svarīgs pasākums – velosipēdistu skaitīšana uz tiltiem un citos nozīmīgos punktos. To rīkoja Latvijas Riteņbraucēju apvienība , bet diemžēl pēdējo šādu skaitīšanu apvienība rīkoja 2015. gada februārī, skaitot ziemas velobraucējus. Šāda skaitīšana ir svarīga, lai saprastu velobraucēju skaita izmaiņas un pateiktu priekšā pilsētas vadībai, kur pieprasījums pēc drošas veloinfrastruktūras ir vislielākais. Ja Rīgas saimniekiem pašiem būtu vēlme saprast, kur un kā mainās velosipēdistu skaits, viņi pilsētā uzstādītu automatizētus velosipēdistu skaitītājus, kuri nodrošinātu precīzu velosipēdistu uzskaiti 24 stundas diennaktī. Rīgas mērs Nils Ušakovs šādu skaitītāju uz Vanšu tilta solīja uzstādīt jau tālajā 2012. gadā, bet, kā jau ar mēra solījumiem ierasts, tas netika izpildīts.
Tā kā Latvijas Riteņbraucēju apvienība jau vairākus gadus vairs neveic riteņbraucēju skaitīšanu, to nolēmām veikt mēs kopā ar brīvprātīgiem mūsu lasītājiem. Skaitīšana notika tieši septembrī, lai iegūtos datus objektīvi varētu salīdzināt ar iepriekšējām skaitīšanas reizēm, kas notika tieši septembra mēnesī. Skaitīti tika 26 punkti un mūsu skaitītājus Rīgas ielās varēja pamanīt ar planšetēm vai burtnīcām rokās, cītīgi pierakstot katru garām braukušo velosipēdistu. Acīgākie velobraucēji paguva mūsu skaitītājus arī iemūžināt.
Reklāma
Lai gan skaitīšanas rīts bija visnotaļ dzestrs (gaisa temperatūra nokritusies zem +9° C), tomēr, kā jau zināms, laikapstākļi nav šķērslis, lai ikdienā pārvietotos ar velosipēdu, tādēļ daudzi skaitīšanas punkti bija pilni ar velobraucējiem:
Tendences
Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc tiek veiktas skaitīšanas ir velosipēdistu skaita tendenču noteikšana. To iespējams noteikt, salīdzinot aktuālās skaitīšanas rezultātus ar iepriekšējo skaitīšanu rezultātiem. Šoreiz 9 punktu skaitīšanas rezultātus varam salīdzināt ar iepriekšējās septembra skaitīšanas rezultātiem, kas notika 2014. gadā. Tie ir tilti pār Daugavu, dzelzceļu pārvadi uz Rīgas centru un divi atsevišķi krustojumi.
Velosipēdistu skaits uz Rīgas tiltiem
Četru gadu laikā velosipēdistu skaits uz Rīgas tiltiem pieaudzis par 40%, kas nozīmē, ka vidēji ik gadu velosipēdistu skaits pieaug par gandrīz 9%. Šāda tendence vērtējama kā pārsteidzoši laba, ņemot vērā to, ka uz neviena tilta, pretēji Rīgas mēra solījumiem, tā arī nav ierīkota veloinfrastruktūra. Veloinfrastruktūras neizveidošana un velosipēdistu skaita arvien lielākais pieaugums nozīmē arvien bīstamāku un nedrošāku situāciju uz tiltu ietvēm, pa kurām lielākoties pārvietojas velosipēdisti. Tas spilgti redzams šajā videoklipā no VEF tilta, kur rīta un vakara sastrēgumas daudziem velobraucējiem ir īsts pārbaudījums. Nemaz nerunājot par gājējiem, kuriem mierīga rīta pastaiga pār tiltiem nu pārvērtusies nemitīgā galvas grozīšanā uz atpakaļu.
Uz tiltiem, kur velosipēdistiem iespējams izvēlēties braukt pa brauktuvi vai ietvi, absolūti lielākā daļa velosipēdistu izvēlas braukt pa ietvi (97,9%), tikai paši drosmīgākie uz tiltiem izvēlas braukt pa brauktuvi (2,1%). Kā izņēmums starp tiltiem ir Zemitāna tilts, kur 80,8% braucēju izvēlas braukt tikai pa brauktuvi, nevis pa ietvi. Tas tā ir tādēļ, ka Zemitāna tiltam jau pirms vairākiem gadiem ir slēgtas centra puses ietves, tādēļ velosipēdistiem nekas cits neatliek kā vai nu braukt pa sabiedriskā transporta joslu, vai arī stiept augšā/lejā velosipēdu pa tilta kāpnēm.
Tā kā sieviešu, kas ikdienā brauc ar velosipēdu, jau iepriekšējās skaitīšanās bija ievērojami mazāks, nekā vīriešu skaits, tad ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka sieviešu skaita īpatsvars pa četriem gadiem ir palielinājies straujāk par vīriešu skaita īpatsvaru. Sieviešu skaits pieaudzis gandrīz uz pusi – par 48,9%, kamēr vīriešu skaits pieaudzis par 35,1 %.
Līderis – Vanšu tilts
Starp tiltiem un pārvadiem līderis velosipēdistu skaita ziņā jau kopš seniem laikiem ir Vanšu tilts. Šis ir arī tilts, par kura velosipēdistu skaitu ir pieejami dati, sākot ar 2008. gadu, tādēļ šī tilta statistika kalpo par labu indikatoru kopējām velosipēdistu skaita tendencēm. Desmit gadu laikā kopš skaitīšanas uzsākšanas, uz Vanšu tilta velosipēdistu skaits ir teju pieckāršojies:
Velosipēdistu skaits uz Vanšu tilta septembra mēnesī
Velosipēdistu skaits stundā ir jau gandrīz pārsniedzis 600 cilvēku atzīmi, kas nozīmē, ka plānotās Vanšu tilta rekonstrukcijas projektētājiem būs nopietni jādomā par LVS standartiem atbilstoša platuma veloceļu ierīkošanu, jo šāda satiksmes intensitāte pieprasa platākus veloceļus par līdz šim Rīgā veidotajiem veloceļiem.
Bērnu pārvadāšana – aizvien izplatītāka
2014. gada skaitīšanā skaitīšanas punktos tika saskaitīti 28 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem, savukārt šogad identiskos punktos tika saskaitīti 57 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem, kas ir pieaugums vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka no kopējā velosipēdistu skaita 2,6% ar velosipēdu pārvadā bērnus. Ielās tika manīti arī atsevišķi kravas velosipēdi, kas ir ārkārtīgi populārs bērnu pārvietošanas risinājums Dānijā. Izlasi mūsu interviju ar vienu no šādiem vecākiem, kas bērnu pārvadā ar kravas velosipēdu visu gadu:
Statistika 2018
Sievietes pret vīriešiem
Analizējot saskaitīto velobraucēju skaitu visos šogad skaitītajos punktos, jāsecina, ka joprojām sievietes, kas brauc ar velosipēdu, ir mazākumā. Tas ir savdabīgs indikators tam, ka Rīgas ielas nav gana drošas braukšanai ar velosipēdu. Autocentriskajā ASV sievietes sastāda tikai 24,7% no kopējā velosipēdistu skaita, kamēr Nīderlandē, kura ir viena no pasaulē drošākajām valstīm braukšanai ar velosipēdu, sievietes, kas brauc ar velosipēdu, ir pat vairākumā (55%).
Rīgā sieviešu īpatsvars, lai arī nav tik zems kā ASV, tomēr krietni iepaliek no optimālā 50 pret 50:
Vīrieši - 63 %
Sievietes - 37 %
Uz vai prom no centra?
Velosatiksme īpaši neatšķiras (izņemot to, ka velosipēdistiem nav jāsēž sastrēgumos) no autosatiksmes – no rītiem lielākā daļa cilvēku brauc uz centru. Tas skaidrojams ar lielo darba/mācību vietu īpatsvaru pilsētas centrā. Tiesa, netrūkst arī cilvēku, kas no centra dodas uz citām apkaimēm – visvairāk no centra izbrauc Sarkandaugavas virzienā pa Duntes ielu (72%), vismazāk – Purvciema virzienā pa Deglava tiltu (17%).
Uz centru - 65,6%
Prom no centra - 34,4%
Brauktuve vai ietve?
Ja uz tiltiem, kā iepriekš rakstījām, tikai ļoti maza daļa velosipēdistu brauc pa brauktuvi, tad pilsētas centrā situācija ir ļoti dažāda. Vietās, kur uz brauktuves radīti gana droši apstākļi, lai brauktu ar velosipēdu vai iezīmētas velojoslas, pa ietvi pārvietojas ļoti maza daļa velosipēdistu. Bet jo brauktuve ir nedrošāka, jo vairāk velosipēdisti izvēlas pārvietoties pa ietvi, nevis brauktuvi. Apskati tabulā uzskaitītos punktus secīgi sākot no vietām, kur pa ietvēm brauc vismazāk, beidzot ar vietām, kur pa ietvēm brauc visvairāk velosipēdistu.
Velosipēdistu braukšana pa ietvēm būtu pakāpeniski jāsamazina, ierīkojot veloinfrastruktūru un nomierinot autosatiksmi vietējas nozīmes ieliņās, atgriežot ietves pilnīgā gājēju rīcībā. Šā brīža situācija, kad gājējiem pa ietvēm nav iespējams droši un ērti pārvietoties, nav pieņemama Eiropas valsts galvaspilsētai. Braukšana pa ietvēm ir bīstama ne vien no gājēju skatpunkta, bet gan arī velosipēdistu skatpunkta, jo ietves nav paredzētas braukšanai ne ar kādu transportlīdzekli.
Visīpatnējākā situācija ir Brīvības ielā, kur pēc šī gada remonta Rīgas mēra apsolītās veloinfrastruktūras vietā parādījās piektā autojosla – sabiedriskā transporta josla. Atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, šādā situācijā velosipēdistiem ir aizliegts braukt pa brauktuves malu, tā vietā jābrauc vai nu pa 2. joslu vai arī ietvi. Skaitīšanā konstatēts, ka virzienā uz Juglu velosipēdisti brauc gan pa 2. joslu (5 gab.), gan pa sabiedriskā transporta joslu (12 gab.), gan pa ietvi (32 gab.). Tā vietā, lai Brīvības ielas satiksmes organizāciju remonta laikā sakārtotu, Rīgas dome satiksmes organizāciju ir vēl vairāk sajaukusi…
Alternatīvie “velosipēdi”
Segveji, skūteri, skrejriteņi un tamlīdzīgi elektriski braucamrīki, ar ko lielākoties tiek braukts pa ietvēm, šobrīd likuma ietvaros atrodas pelēkajā zonā. CSDD tos neuzskata par transportlīdzekļiem, bet gan sporta un atpūtas inventāru un atbilstoši CSN 8. punktam, ar tiem ir aizliegts braukt pa brauktuvi un velojoslām. Reālajā dzīvē gan tā nenotiek un, piemēram, Kr. Barona ielā jau šobrīd ar šiem transportlīdzekļiem daudzi cilvēki pārvietojas arī pa brauktuvi, kopā ar lielo velobraucēju masu. Arī mūsuprāt šiem visiem transportlīdzekļiem būtu jābrauc pa lēnsatiksmes transportam paredzēto infrastruktūru, nevis jābrauc pa ietvēm, apdraudot gājējus. Lai turpmāk saprastu šo braucamrīku popularitātes tendences, šiem lēnsatiksmes transportlīdzekļiem veicām atsevišķu uzskaiti:
Velosipēdi - 96,1%
Skūteri utt. - 3,9%
Kr. Barona ielas tendences – velo vairāk par auto?
Citā skaitīšanā, kas notika pievakares sastrēgumstundā no plkst. 17.00-18.00, tika skaitīti gan velosipēdisti, gan automašīnas, kas brauc pa Kr. Barona ielu (posmā starp Matīsa un Artilērijas ielu). Identiska skaitīšana notika arī 2017. gadā, tādēļ iegūtos datus iespējams salīdzināt un saprast tendences. Ja līdzīgs velosipēdistu skaita pieaugums Kr. Barona ielā turpināsies arī turpmāk, tad varam sagaidīt, ka jau nākamgad Kr. Barona ielu stundas laikā izbrauks vairāk velosipēdistu nekā automašīnas.
Noslēgumā piedāvājam ikkatram mūsu lasītājam iepazīties ar datu kopsavilkumu excel formātā, kur pirmajā lapā atrodami dati no visiem šogad skaitītajiem punktiem, bet otrajā lapā atrodami salīdzināmi dati no 9 vietām, kur skaitīšana notika arī 2014. gada septembrī.
