Jaunu, mazu un vidēji dārgu elektromobiļu vilnis ir izraisījis diskusiju par to, kādam būtu jāizskatās mūsdienīgam kompaktklases pilsētas automobilim. Pavērojot jauno auto tirgu, šķiet, ka ražotāji pakāpeniski cenšas aizstāt pilsētniekiem domātos iekšdedzes transportlīdzekļus ar elektromobiļiem – tajos tiek integrētas dārgākos modeļos izmantotās tehnoloģijas, izmantota gudra cenu politika un nodrošināta iespēja braukt lētāk, turklāt bez kaitīgajiem izmešiem. Bet vai autobraucēji Latvijā ir gatavi pāriet uz šādiem automobiļiem?
Pilsētnieku vajadzības
Reklāma
Vispirms tirgū parādījās "Fiat 500e", "Peugeot e-208" un "Dacia Spring", vēlāk klāstu papildināja "Citroën ë-C3" un atdzimušais "Fiat Grande Panda", bet tagad Latvijā nonācis arī drosmīgais "Hyundai Inster". Šo pulku gan šogad, gan turpmākos gadus Baltijas tirgū papildinās vēl prāvs skaits mazo elektroauto, pielāgojoties autovadītāju vajadzībām pilsētvidē.
Ražotāju pētījumi liecina, ka vidējais Eiropas autobraucējs ikdienā nenobrauc vairāk par 60 km. Tādējādi uzlādes punktu meklēšana nav starp viņa ikdienas problēmām. Ja vien katru dienu nav jābrauc garākas distances, tad ar moderna elektroauto akumulatora enerģijas krājumiem pietiks teju nedēļai. Piemēram, "Inster" ar 49 kWh akumulatoru var nobraukt līdz 370 km bez apstāšanās (saskaņā ar WLTP standartu), savukārt "ë-C3" ar 44 kWh akumulatoru spēs veikt līdz 320 km.
Latvijā "ë-C3" cena sākas no 25 290 eiro, bet "Inster" pieejams no 25 999 eiro. Iespējams, lētākais šajā segmentā ir "Spring", kura cena sākas no 18 990 eiro, taču tas ir arī visvienkāršākais elektromobilis. Tam ir 25 kWh akumulators, kas pēc pilnas uzlādes ļauj nobraukt līdz 230 km. Baterijas maksimālā uzlādes jauda sasniedz 34 kW, bet uz priekšu kompakto elektroauto dzen 48 kW elektromotors.
Privātpersonas, kas Latvijā vēlējās iegādāties jaunu elektromobili, līdz šim varēja saņemt no 4500 līdz pat 9000 eiro subsīdiju, tādējādi pat visai dārgi elektrisko automobiļi kļuva pieejamāki. Šobrīd gan EKII atbalsta līdzekļi ir izsmelti, taču kuluāros runā, ka nākamā gada sākumā subsīdijas atkal būs pieejamas.
Nepieciešama praktiska izvēle
Latvijas Gada auto konkursa žūrijas eksperts un portāla iauto.lv žurnālists Viesturs Leitholds norāda, ka ievērojama daļa autovadītāju Latvijā tradicionāli izvēlas salīdzinoši lielus un jaudīgus auto ar bagātīgu aprīkojumu. Pēc viņa domām, šāda izvēle bieži tiek uzskatīta par praktisku, jo lielākā automašīnā ir vairāk vietas pasažieriem, tajā var ietilpināt vairāk mantu, un tā ir piemērota ne tikai ikdienas lietošanai, bet arī garākiem braucieniem.
"Jaudīgāks dzinējs dažiem kalpo arī kā statusa atribūts, un ikvienam patīk labs komforta aprīkojums. Tomēr, ja pavērojam reālo situāciju, tad kļūst skaidrs, ka vairumā gadījumu automašīnas salonā sēž viens vai divi cilvēki. Tātad tiem, kam nav kupla ģimene, liela automašīna parasti nav uzskatāma par vajadzību. Tā drīzāk ir iegriba," uzsver V. Leitholds.
Pēc viņa domām, tieši tāpēc mazie automobiļi ir īpaši populāri Rietumeiropā. Tur autovadītāji rīkojas pretēji – viņi izvēlas mazākus modeļus, kas ir vieglāk manevrējami un novietojami pat visšaurākajās vietās. Šie spēkrati maksā mazāk, ir lētāki uzturēšanā un vadītājam neuzliek pienākumu vadāt līdzi plašu neizmantoto salona tilpumu. Ja ģimenei tomēr nepieciešams lielāks automobilis, esošais spēkrats vienkārši tiek aizstāts ar vajadzībām atbilstošāku modeli.
Kā ir Latvijā? Aplūkojot jauno auto tirgus aktualitātes, redzams, ka starp pārdotākajiem auto ir arī tādi modeļi kā "Toyota Yaris" un "Škoda Fabia". Tas nozīmē, ka latvieši no mazajiem pilsētas auto nebūt nav atteikušies.
"Par to var pavisam vienkārši pārliecināties – paskatieties, kādus automobiļus piedāvā auto koplietošanas platformas. Visbiežāk tie ir nelieli, bet autobraucēju vidū populāri modeļi, jo tos ir ērti lietot pilsētā. Es redzu, ka arī pie mums autovadītāji sāk rūpīgi izvērtēt savas vajadzības un vairs nebaidās izvēlēties mazākus automobiļus. It īpaši tagad, kad tie nodrošina jaunākās drošības un komforta tehnoloģijas," norāda V. Leitholds.
Pieprasījums pēc elektromobiļiem pastāvīgi pieaug
Bet vai elektromobiļi var iekarot autovadītāju sirdis? Statistika rāda, ka arvien vairāk auto pircēju mūsu valstī izvēlas elektrisko piedziņu. CSDD dati liecina, ka elektroauto reģistrācijas apjoms šī gada pirmajā pusē ir pieaudzis par 27,5% un to īpatsvars jauno auto tirgū ir 6,62%.
"Pilsētā elektromobilis ir viena no labākajām izvēlēm, it īpaši, ja ir pieejama adekvāta uzlādes infrastruktūra. Tāpēc ekspertu vidū tieši mazie elektromobiļi bieži vien tiek dēvēti par visdaudzsološāko segmentu. Jaunās paaudzes pilsētas elektroauto var būt ļoti efektīvi – pateicoties mazākam akumulatoram, tie sver mazāk un autovadītājus iepriecina to spriganais paātrinājums. Turklāt daži modeļi pat piedāvā jaunākās tehnoloģijas, ko iepriekš varējām iegūt tikai augstākās klases elektromobiļos. Un tas viss par mazāk nekā 30 000 eiro," par segmenta potenciālu rezumē V. Leitholds.
Pēc speciālista domām, kompakto elektromobiļu akumulatoru jauda ir pietiekama, lai apmierinātu tās vajadzības, kādas ir lielai daļai autovadītāju. Tiem, kuri vēlas būt droši par nemainīgi augstu sniedzamību arī ziemas apstākļos, ieteicams izvēlēties modeli ar siltumsūkni. Piemēram, "Inster" modelī šī iekārta ir uzstādīta kā standarta aprīkojums, un kopā ar akumulatora sildīšanas funkciju nodrošina, ka aukstuma radītie zudumi tiek samazināti līdz minimumam.
Turklāt gan "Inster", gan "ë-C3" akumulatoru no 10 līdz 80 procentiem ātrās uzlādes stacijā var uzlādēt aptuveni pusstundas laikā. Korejiešu modeļa praktiskumu vēl vairāk uzlabo integrētā Vehicle-to-Load (V2L) funkcija, kas ar gaitas akumulatoru ļauj darbināt dažādas ārējās elektroierīces, piemēram, datoru, kafijas aparātu vai televizoru.
Tāpat ražotāji sekmīgi izmanto elektromobiļu konstrukcijas priekšrocības, lai padarītu tos maksimāli ietilpīgus. Salīdzinot ar iekšdedzes modeļiem, elektromobiļiem ir mazāk lielu kustīgu detaļu, tādēļ pat kompaktā virsbūvē iespējams iegūt vairāk vietas pasažieriem un viņu bagāžai.
Piemēram, "Inster" virsbūves garums ir tikai 3825 mm, taču tā riteņu bāze ir 2580 mm. Aizmugurējie sēdekļi, kas pabīdāmi 160 mm diapazonā, ļauj bagāžnieka tilpumu palielināt no 280 līdz 351 litram. Un tā jau ir augstāka segmenta modeļu teritorija. Salīdzinājumam – 3701 mm garajam "Dacia Spring" ir 308 litru bagāžnieks, bet 4015 mm garajam "Citroën ë-C3" – līdz 310 litriem.
