Lieldienu Tradīciju piekritēji tā vien nevar sagaidīt, kad bērni zem krūmājiem meklēs Lieldienu zaķa noliktās olas, kad ar pūpolu pērienu tiks vēlēta veselība un kad ģimenes sēdīsies pie krāsainu olu galda. Šīs ir Lieldienu tradīcijas Latvijā. Bet kādas interesantas paražas veic somi, poļi, franči, spāņi, grieķi – ieskaties!
SOMIJA
Reklāma
Bērni Skandināvijas valstīs, aptinuši šalli ap galvu, apsmērējuši melnu seju un nodrošinājušies ar vītolu zariem, dodas uz ielām ubagot. Tikmēr citos Somijas reģionos Lieldienu svētdienā kurina ugunskuru, jo tradīcijas vēsta, ka uguns atvaira raganas, kuras starp Lielo piektdienu un Lieldienu svētdienu lidinās uz savām slotām.
POLIJA
Poļu Lieldienu tradīcijas saucas Smingus-Dyngus. Atrakcija ir viena otra aplaistīšana ar ūdeni. Lieldienu pirmdienā poļu puiši ar ūdens spaiņiem un šļūtenēm ķeras klāt laistīšanai. Leģenda vēsta, ka meitene, kura tiks izmērcēta gada laikā apprecēsies.
FRANCIJA
Lieldienās Francijā tiek gatavota milzu omlete, kuru kopā ēšanas nolūkos novieto Francijas dienvidu pilsētas Haux galvenajā laukumā. Milzu omletes pagatavošanā izmanto 4500 olas. Ar milzu omleti var pabarot 1000 cilvēkus. Omletes stāsts aizsākās Napoleona laikā, kad viņš un viņa armija ceļoja cauri Francijai, kur apstājās pilsētā Haux. Tur Napoleons mielojās ar omleti. Napoleonam tā tik ļoti iegaršojās, ka viņš palūdza ļaudis, lai savāc visas pilsētas olas un pagatavo milzīgu omleti.
GRIEĶIJA
Lieldienu rītā Grieķijas salas Korfu iedzīvotāji no saviem logiem un balkoniem met ārā māla podus, pannas un citus māla traukus. Daži stāsti vēsta, ka šī tradīcija aizgūta no venēciešiem, kas šādi rīkojas vecgada vakarā, lai atbrīvotos no vecām lietām. Citi uzskata, ka māla poda izsviešana simbolizē pavasari – jaunu ražu.
NORVĒĢIJA
Lieldienas norvēģiem ir populārs laiks, lai lasītu detektīvromānus. Izdevēji pat nāk klajā ar speciāliem Lieldienu trilleriem jeb Paaskekrimmen. Tradīcija esot aizsākusies 1923.gadā, kad tieši Lieldienu dienā iznācis kāds detektīvromāns, kas nokļuvis avīžu pirmajās lapas pusēs. Norvēģijas iedzīvotāji ''uzķērās'', jo Paaskekrimmen bija reklāmas triks, nevis īsts Lieldienu leģendu detektīva stāsts.
SPĀNIJA
Zaļajā ceturtdienā Spānijas viduslaiku pilsētā Verges edzīvotāji pārģērbjas par skeletiem un tiek veikta "Nāves dejas". Baismās dejas sākas pusnaktī un ilgst trīs stundas.
ČEHIJA UN SLOVĀKIJA
Lieldienu pirmdienā, tradīciju ietvaros, iedzīvotāji dodas gājienā, kura laikā vīrieši pliķē sievietes ar paštaisītām pātagām. Pātagas izgatavotas no vītolu zariem un dekorētas ar krāsainām lentēm. Leģenda vēsta, ka vītoli ir pirmais ziedošais koks pavasarī, tāpēc ar pātagas palīdzību sievietēm tiek nodota auglība un vitalitāte. Tas ir jautrs pavadīšanas laiks, kas nebūt nav ar domu nodarīt sāpes.
VĀCIJA
Lieldienas ir visu iemīļoti svētki, kur galvenais varonis ir zaķis, kurš atnes krāsainas Lieldienu olas. Bērni arī aktīvi piedalās svētku sagatavošanā. Viņi bērnudārzā un skolā veido speciālus Lieldienu groziņus. Vecāki svētku priekšvakarā šādā groziņā liek krāsotas olas, dažādus saldumus, rotaļlietas un tradicionālo šokolādes zaķi. Šo groziņu parasti paslēpj dārzā, bet bērni agri no rīta, kad pamostas, iet to meklēt. Pieaugušie šajos svētkos arī viens otru apdāvina.
ISLANDE
Šajā valstī ļoti saudzīgi un uzmanīgi izturas pret tradīcijām - krāsotām olām, kuru galā ir dzeltens cālis. Cālis islandiešiem simbolizē jaunu dzīvi. Kopā ar olām dāvina atklātnītes, kurās ir kāda speciāli piemeklēta spārnota frāze, kas dāvanu saņēmēju vai nu uzjautrinātu, vai dāvātu cerību, vai arī liktu aizdomāties par svarīgām lietām.
KRIEVIJA
Lieldienu svētkus uzskata par ģimenes svētkiem, tāpēc cenšas tos atzīmēt bērnu, vecāku un citu tuvinieku vidū. Galdu klāj ievērojot senās tradīcijas - obligāti ar krāsotām olām, svaigi ceptu kuliču un biezpiena pastu.
LIELBRITĀNIJA
Lieldienas bieži vien ir daudz svarīgāki svētki par Ziemassvētkiem. Skolas tiek slēgtas uz divām nedēļām. Daudzi iedzīvotāji dodas uz vakara dievkalpojumu, kas beidzas pusnaktī. Pēc dievkalpojuma visi sveic viens otru ar gavēņa beigām un ar jaunas dzīves sākumu. Daudzas baznīcas tiek izrotātas ar koku zariem ar nobriedušiem pumpuriem, narcisēm un košām olām. Pēc baznīcas visi atgriežas mājās un ēd svētku kliņģeri.
AUSTRĀLIJA
Lieldienas ir četras brīvdienas, kuras sākas piektdien un beidzas pirmdien. Šādas brīvdienas ir lieliska iespēja mini atvaļinājumam vai ģimenes izbraukumam. Lieldienas Austrālijā ir ļoti populārs laiks lieliem ģimenes pasākumiem – kāzām, kristībām, jubilejas vakariem. Gluži kā citur pasaulē, arī Australijā ir ļoti populāras Lieldienu olas – no šokolādes vai cukura. Tomēr tur šo svētku simbols nav tradicionāls trusis, bet vietējais dzīvnieciņš bilbi. Galvenokārt tāpēc, ka truši posta fermeru ražu. Lieldienu ēdienkarte sastāv no ceptas jēra, liellopu vai vistas gaļas ar ceptiem dārzeņiem. Desertā pasniedz Austrālijas tradicionālu Lieldienu saldo ēdienu – bizē torti ar augļiem: kivi, zemenēm, ananāsiem un mandarīniem. Ļoti populāras ir saldās bulciņas, kuras austrālieši ēd brokastīs Lieldienu rītā pirms baznīcas apmeklējuma.
FILIPĪNAS
Pavisam šaušalīgas Lieldienu tradīcijas joprojām tiek piekoptas Filipīnās – tur fanātiski ticīgie savu kristietību apliecina ar asiņainu grēku nožēlošanu, kuras laikā paši sevi sit ar pātagām. It kā ar to vēl nebūtu gana, pēc tam arī trīs brīvprātīgie tiek sisti krustā.
KARĪBU SALAS Lieldienu laikā debesīs redzami daudzi un dažādi koši pūķi. Katrs pūķis sevī nes laimes vēlējumus. Izrādās, šī tradīcija radās no kāda svētdienskolas skolotāja, kurš bērniem šādi atgādināja par Kristus augšāmcelšanos.
KOLUMBIJA
Pavisam neparasta ir tradīcija, kas Lieldienu laikā
novērojama Kolumbijā. Bruņurupucis, iguāna (zaļā ķirzaka) un pasaules
lielākais grauzējs kapibara nav zooloģiskā dārza iemītnieki, bet
gan Kolumbijas iedzīvotāju Lieldienu maltīte! Kolumbieši, kas dzīvo
laukos, Lieldienās šos eksotiskos dzīvniekus ved saviem radiniekiem
uz lielpilsētām. Ģimenes sanāk kopā un gatavo klasiskos Lieldienu ēdienus –
bruņurupuču olu omleti, iguānas zupu un bruņurupuča sautējumu, ko
pasniedz ar kokosriekstu rīsiem. Kā stāsta paši kolumbieši, Lieldienu
laikā bieži gadās, ka autobusos atrod izbēgušas iguānas, ko lauku
iedzīvotāji centušies nogādāt pilsētās, lai apēstu ar radiniekiem vai
pārdotu melnajā tirgū. Kapibaras izmērs var sasniegt līdz pat
1.3 metru garumu un 79 kg smagumu. Kapibaras gaļa pēc izskata un garšas
atgādina cūkgaļu, bet jau 16. gadsimtā priesteri kapibaru klasificēja kā
zivi, tādēļ katoļu baznīca kapibaras
gaļu pasludinājusi par lietojamu pārtikā arī gavēņa laikā – 40 dienu
periodā līdz Lieldienām.
ASV
Amerikāņi Lieldienas parasti
atzīmē ģimenes lokā. Tiek apmeklēti dievkalpojumi, kuros draudzes dzied
slavas dziesmas par godu Kristus atdzimšanai. Pārnākot mājās, galdā
tiek likts tradicionālais Lieldienu šķiņķis ar ananāsiem. Bērni saņem
groziņus ar krāsotām olām un daudz konfektēm. Tāpat kā Latvijā,
arī Amerikā ir populāra olu krāsošana un ripināšana pa nokalnīti.
Vislielākā šāda veida pulcēšanās notiek Vašingtonā, netālu no Baltā nama –
mauriņā, kur pats misters prezidents kopā ar simtiem bērnu piedalās olu
ripināšanas sacensībās. Ņujorkā savukārt norit tradicionālā Lieldienu
parāde, kur ziediem rotātu mašīnu kolonnas virzās pa 5. avēniju un
ļaudis ekstravagantos kostīmos maršē pa Manhetenas ielām.
RUMĀNIJA
Rumāņiem šie ir nozīmīgākie
reliģiskie svētki. Tomēr arī šajā valstī Lieldienas saistās ar pavasara
atmodu un dvēseles attīrīšanos no grēkiem. Tiek koptas mājas, bet pirms
došanās uz baznīcu ļaudis peras pirtī un ietērpjas jaunās drānās.
Kristus augšāmcelšanās naktī ļaudis ar svecēm rokās pulcējas pie
baznīcām, lai tieši pusnaktī iesauktos: "Jēzus Kristus ir cēlies no
mirušajiem." Rumāņi dedzina Lieldienu ugunskurus un krāso olas. Ar īpašu
aizrautību svētkus gaida bērni, lai piedalītos olu meklēšanā, kuras ir
noslēptas jaunajā zālītē.
BULGĀRIJA
Bulgāri, tāpat kā
latvieši un krievi, mēdz "sisties ar olām". To krāsošana parasti notiek
Zaļajā ceturtdienā. Pēc dievkalpojuma olu aprok vīna dārzā, lai Dievs
pasargātu stādījumus no neražas. Lielajā piektdienā notiek
tirdziņi. Pasludināšanas dienā, dažos novados stāda ķirbjus,
jo šajā dienā stādītie esot īpaši saldi. Senāk saimnieces Lieldienās
dāvinājušas pa sarkanai olai katram viesim, bet tagad tās saņem tikai
bērni.
ITĀLIJA
Romā Lielajā piektdienā notiek
tradicionālais Krusta ceļa gājiens. Lieldienu kulminācija ir svētdienās,
kad aptuveni 400 000 cilvēku pulcējas Svētā Pētera laukumā, lai saņemtu
pāvesta svētību un noklausītos tradicionālo uzrunu "Urbi et Orbi". Mēdz
sacīt: "Natale con i tuoi, Pasqua con chi vuoi!" (Ziemassvētkus svini
ģimenē, bet Lieldienas, ar ko pats gribi). Tomēr arī šie ir visīstākie
ģimenes svētki. Galdā tiek likta jēra gaļa vai cepts kazlēns (kas
skaitās īsta kulinārijas klasika). Populārs ir neapoliešu pīrāgs ar
olām, sieru un desu. Galvenās Lieldienu dāvanas, protams, ir olas, kuras
dāvina bērniem. Tās gatavo no šokolādes, un katras oliņas iekšpusē paslēpta maza
dāvaniņa. Otrajās Lieldienās itāļi organizē piknikus ar barbekjū.
ŠVEICE
Lieldienas
te sauc par "Ostern". Vēsturnieki spriež, ka šis nosaukums nācis no
sendienām, kad tikuši svinēti pavasara svētki, par godu auglības
dievietei. Neatņemama Lieldienu sastāvdaļa ir šokolādes zaķi un
krāsotas olas. Cīrihē, kopš seniem laikiem, ir populāra spēle, kura tiek dēvēta par
"divdesmitnieciņu". To spēlē šādi: bērns pastiepj pretī pieaugušajam
krāsotu olu, kuram uz tās jāuzmet 20 rapenu monētiņa (turklāt tā, lai
ieurbtos čaumalā). Ja monēta nokrīt zemē, tad tā pieder bērnam.
Populārakie piedāvājumi
