Katru gadu, noslēdzoties tūrisma sezonai, tiek veikta tās analīze un apkopots paveiktais darbs. Tūrisma nozarē strādājošie zina, ka veiksmīga sezona ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp tādiem, kurus ietekmēt nav iespējams. Ja citkārt šeit varēja minēt laika apstākļus, kas, nenoliedzami, ir ļoti būtiski tūrisma attīstībā, tad šogad ikdienas kārtību pasaulē noteica ārkārtas stāvoklis cīņā ar koronavīrsa Covid-19 izplatību. Ierobežota un pilnībā pārtraukta ceļošana ir atstājusi graujošas sekas pasaules tūrisma nozarē. Ir slēgtas neskaitāmas viesnīcas, restorāni, kūrorti. Arī Latvijā tūrisma nozare ir piedzīvojusi ļoti lielus zaudējumus, sevišķi tie, kuru darbs tika vērsts uz ārvalstu ceļotāju apkalpošanu. Šogad pilnīgā dīkstāvē nonāca kultūras tūrisms jeb tā tūrisma daļa, kas sevī ietver dažāda veida pasākumus. Tūrisma firmas nonākušas uz bankrota robežas. Tik skumjš un drūms šis gads iekrāsojās 2020. gada martā, kad viltīgais vīruss sasniedza arī Latviju. Tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Tuvojās vasara, uz kuru tika liktas lielas cerības. Taču pārvietošanās no valsts uz valsti netika atbalstīta, ierobežojumi ceļošanai saglabājās, tas neveicināja ārvalstu ceļotāju pieplūdumu. Viesnīcas un restorāni, it īpaši lielajās pilsētās, turpināja zaudēt peļņu. Taču vietējais tūrisms reģionos piedzīvoja diezgan labu tūrisma sezonu. Latvijas iedzīvotāji sāka apceļot savu valsti, atklādami sev aizvien jaunus galamērķus un gūdami ļoti daudz pozitīvu iespaidu. Arī Krāslavas novads bija daudzu Latvijas ceļotāju brīvdienu pavadīšanas vieta, tādējādi tā bija iespēja tūrisma uzņēmējiem strādāt un sniegt savus pakalpojumus.
Reklāma
Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju statistika
Apkopojot Krāslavas novada tūrisma objektu apmeklētāju statistiku, var secināt, ka sezona ir bijusi darbīga un pietiekami veiksmīga. Vērtējot iegūtos datus, ir jāņem vērā, ka aktīva iedzīvotāju ceļošana sākās tikai 9. jūnijā, kad tika atcelta ārkārtas situācija, kas bija saistīta ar vīrusa Covid-19 izplatību. No 13. marta līdz 9. jūnijam daudzi objekti bija slēgti, tajā skaitā arī Krāslavas novada TIC. Tūristu mītnes, ievērojot visus drošības noteikumus, varēja uzņemt tikai konkrētu skaitu nakšņotāju.
Apkopojot Krāslavas novada izmitināšanas iestāžu (41), amatnieku darbnīcu (6), muzeju (4), apskates saimniecību (7), aktīvās atpūtas pakalpojumu sniedzēju (6) statistiku, var secināt, ka 2020. gadā kopējais tūristu skaits Krāslavas novadā bija aptuveni 42704 apmeklētāji. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, ir vērojams tūristu skaita palielinājums 2,3 % apmērā. Vērtējot kopējo situāciju valstī, var secināt, ka rādītājs ir ļoti labs.
Salīdzinot ar 2019. gada statistikas datiem, šogad ir vērojams 13,4% apmeklētāju skaita palielinājums tūrisma mītnēs (kopā 18987 apmeklētāji). Tas ir diezgan augsts rādītājs, un it īpaši ņemot vērā to, ka visa gada griezumā naktsmītnes nevarēja sniegt savus pakalpojumus pilnā apmērā, vairāki uzņēmēji pavasara mēnešos pārtrauca savu darbību, baidoties par savu un ģimenes locekļu veselību. Analizējot naktsmītņu sniegtos datus, ir novērota būtiska nianse. Krāslavas novada TIC lūdz iesniegt ziņas par naktsmītnēs palikušajiem cilvēkiem, nosaucot viņu skaitu, taču te svarīgi ir tas, cik ilgi šie cilvēki ir uzturējušies konkrētā naktsmītnē. Šosezon novērots, ka cilvēki vienā naktsmītnē ir palikuši vairākas naktis, citi pat nedēļu vai vēl ilgāk. Tas liecina par to, ka naktsmītņu noslodze novadā ir bijusi daudz lielāka nekā citus gadus.
Kopējo tūrisma mītņu statistiku ietekmēja arī tas, ka novadā ir atklātas vairākas jaunas naktsmītnes: “Pazust Latgalē”, “Sonāte”, “Ritas”, “Patmalas”, “Klajumu Krasti” un divi namiņi sporta atrakciju parkā “Starp debesīm un zemi”.
Par 7% ir palielinājies apmeklētāju skaits amatnieku darbnīcās (kopā 2472 apmeklētāji). Tas izskaidrojams ar to, ka ceļotāji izvēlas vietas, kur var iegādāties vietējas izcelsmes suvenīrus, attiecīgajā vietā ražotas lietas. Būtiski ir tas, ka cilvēki joprojām meklē vietas, kur pašiem radoši padarboties, sevišķi ģimenes ar bērniem.
Toties liels samazinājums ir vērojams vēstures muzeju apmeklētāju skaitā un Krāslavas Romas katoļu baznīcā, kuru šogad apmeklēja par 52% tūristu mazāk nekā pērn. Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, neskatoties uz jaunu ekspozīciju ierīkošanu, šogad apkalpojis 4840 cilvēku, kas ir par 31% mazāk nekā 2019. gadā. Samazinājums vērojams arī Kalniešu pagasta muzeja istabā (-35 %) un Piedrujas pagasta muzejā (-39%). Šie dati liecina, ka šogad cilvēki izvēlējušies mazāk laika pavadīt telpās, kā arī izvēlās objektus, kas sniedz vēl nebijušas sajūtas. Starp Krāslavas novada muzejiem izņēmums ir Laimes muzejs Indrā, to apmeklējuši 3859 cilvēki, kas ir par 38% vairāk nekā 2019.gadā. Tas ir viens no jaunākajiem tūrisma objektiem mūsu novadā, ar ļoti interesantu, daudzveidīgu un unikālu piedāvājumu, tāpēc tā popularitāte ir tik augsta.
Neliels samazinājums (7%) ir interesantu saimniecību apmeklējumā (kopā 5182 cilvēku). Praktiski nemainīgs apmeklējums bijis mini zoodārzā “Akati”, zirgu sēta “Klajumi”, palielinājies apmeklējums – z/s “Cīruļi” un Olgas Gribules porcelāna leļļu kolekcijā. Daudz mazāk cilvēki devušies uz z/s “Guntiņi”, z/s “Kurmīši” un z/s “Brieži”.
Šogad cilvēki vislabprātāk izvēlējās būt laukos, pie dabas, atpūsties aktīvi. To apstiprina arī aktīvās atpūtas sniedzēju iesniegtās ziņas. Cilvēki izvēlējušies šos pakalpojumus par 67 % vairāk nekā 2019. gadā (kopā 5356 cilvēki). Pieaugums vērojams pilnīgi visos aktīvās atpūtas veidos. Sevišķi pieprasīta ir bijusi laivu noma, ko mūsu novadā piedāvā trīs pakalpojuma sniedzēji, joprojām aktuālas ir zirgu izjādes un sporta atrakciju parka “Starp debesīm un zemi” piedāvājums.
Krāslavas novadu šogad apmeklēja galvenokārt vietējie ceļotāji. Ceļošanai nelabvēlīgie apstākļi radīja ārvalstu ceļotāju skaita samazinājumu Krāslavas novada tūrisma mītnēs un tūrisma objektos. Kopējais ārvalstu ceļotāju skaits šogad ir tikai 3,5 % no kopējā ceļotāju skaita (2019.g. tie bija 10 %).
Balstoties uz statistikas datiem, TOP 10 valstis, no kurām ceļotāji devušies uz Krāslavas un novada objektiem, šajā sezonā ir Lietuva (484), Lielbritānija (260), Igaunija (179), Vācija (112), Polija (95), Krievija (26), Itālija (21), Ķīna (21), Šveice (15), Nīderlande (12). Lai gan lietuvieši šogad ir pirmajā pozīcijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, viņu skaits nav būtiski mainījies; igauņu skaits novada objektos ir samazinājies, poļu ceļotāju ir uz pusi mazāk, vāciešu – 8 reizes mazāk, Lielbritānijas un Īrijas ceļotāju – nedaudz palielinājies. Valstu TOP 10 vidū iekļuvusi Ķīna.
Krāslavas novada tūrisma informācijas centra statistika
Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) ārkārtas situācijas laikā, no 13. marta līdz 9.jūnijam, strādāja attālināti, neapkalpojot apmeklētājus klātienē. Taču vasaras sezona pagāja ļoti darbīgi un aizraujoši.
2020. gada tūrisma sezonas laikā Krāslavas novada TIC apmeklēja vairāk par 11000 apmeklētājiem, no tiem 10346 Latvijas jeb vietējie tūristi un 661 ārvalstu tūrists. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apkalpoto tūristu skaits ir samazinājies, taču te ir jāizvērtē vairāki faktori: 1) TIC Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas laikā (3 mēnešus) apmeklētājus nepieņēma; 2) ārvalstu ceļotājiem tika ierobežota ceļošana; 3) ik gadu TIC kolektīvs rīko dažādus pasākumus (Lielais plosts, kulinārā mantojuma festivāls, pasākumi “Izgaismo Latviju” un “Leģendu nakts” u.c.), kā arī iesaistās dažādās akcijās tūristu piesaistei, kas būtiski palielina apmeklētāju skaitu Krāslavas pils kompleksā, t.sk. Krāslavas novada TICā, bet šogad šie pasākumi, diemžēl, netika rīkoti.
Ārvalstu tūristu īpatsvars ir 6% no kopējā apmeklētāju skaita. TICu ir apmeklējuši tūristi no 21 valsts. Visvairāk tūristu TICā bija no Lietuvas (422), Polijas (65), Igaunijas (54), Vācijas (44) un Lielbritānijas (14). Šogad gandrīz nebija ceļotāju no Baltkrievijas un Krievijas. Trīs reizes samazinājies vāciešu skaits un uz pusi mazāk, salīdzinoši ar 2019.gadu, bija poļu. Toties ceļotāju skaits no Lietuvas pieauga par 50%, gandrīz uz pusi palielinājies tūristu skaits no Igaunijas.
Krāslavas novada TIC sniedz informāciju tūristiem gan klātienē, gan telefoniski un elektroniski. Šogad ievērojami daudz bija ceļotāju no Kurzemes. Ir samazinājies tūristu grupu skaits. Šīs sezonas ceļotāji pārsvarā bija ģimenes ar bērniem un nelielas draugu kompānijas. Daudzi atzina, ka Krāslavā ir pirmo reizi, tikpat daudzi godīgi atzinās, ka uz Krāslavu atbraukuši esošās situācijas spiesti, ja nebūtu ar Covid-19 izplatības apturēšanu saistīto ierobežojumu, viņi savu atvaļinājumu pavadītu ārvalstīs. Patiess prieks bija dzirdēt, ka šo cilvēku atvaļinājumi Krāslavas novadā ir bijuši tikpat piesātināti kā ārzemju ceļojumi. Tas nozīmē, ka pie mums ir ko darīt, ir ko redzēt un ir ko baudīt.
Liela interese bija par aktīvās atpūtas iespējām un dabas objektiem: laivu nomu, kājām gājēju maršrutiem un dabas takām. Runājot par sakoptām dabas takām, jāatzīmē, šajā jomā mums vēl ir kur augt. Uz doto brīdi Krāslavā ir tikai Adamovas dabas taka, kas šajā sezonā, diemžēl, bija slēgta apmeklētājiem labiekārtošanas darbu nepieciešamības dēļ.
Diezgan liels pieprasījums šogad bija pēc Krāslavas novada velomaršrutiem: reģionālā velomaršruta Nr.35 “Daugavas loki” un jaunā vietēja mēroga velomaršruta Nr. 789 “Krāslava – Piedruja”, kura popularizēšanai Krāslavas novada TIC šogad sarīkoja divus publiskus pasākumus. Vasaras vidū tika rīkots velomaršuta Nr. 789 “Krāslava-Piedruja” atklāšanas pasākums - velobrauciens, bet rudenī pirmais pārgājiens tajā pašā maršrutā.
Visiem Latgales iedzīvotājiem novēlam izturību, iekšēju mieru, saticību un, lai, neskatoties uz ierobežojumiem, kas saistīti ar Covid-19, neparedzētiem apstākļiem un cita veida sarežģījumiem, 2021. gads ienes daudz pozitīvu emociju katrā dzīvē. Mācīsimies pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem un baudīsim neaizmirstamus mirkļus kopā ar mūsu ģimenēm. Lai spēks un stipra veselība katram no mums!
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
