Kā veido valsti? Kas veido valsti? Kas ir valsts? Pēc definīcijas valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā. Tās trīs pamatpazīmes ir teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara. Tātad pārfrāzējot - valsts tie ir iedzīvotāji noteiktā teritorijā, kas izvēlējušies būt vienoti to pārvaldīt. Tātad – valsts – tie esam mēs – iedzīvotāji. Tie ir mūsu senči, kas izveidojuši šo valsti, izcīnot to kaujas laukā un diplomātijas frontē. Tie ir arī mūsu priekšgājēji, kas valsti veidojošu un attīstījuši gan ekonomiski, gan kulturāli.
Tukuma pilsētā novembrī - Patriotu mēnesī iespējams iepazīt vairākas izstādes, kuras varam nodēvēt par dažādiem valsts veidošanas stāstiem. Vienas stāsts būs par notikumiem 1919.gadā, sargājot tikko izveidoto valsti, otras – par atjaunotās valsts sargāšanu, trešā būs par kultūras vērtību stāstiem, bet ceturtā – par zemi, kādu to izveidojusi daba un kuru mēs mīlam.
Reklāma
“Par dzimteni un Latviju. 1918-1920”
Izstādē “Par dzimteni un Latviju. 1918-1920” Durbes pilī apskatāmi Latvijas Neatkarības kara notikumi Tukumā un novadā. Uzmanība tiek vērsta uz novadniekiem, kas piedalījās Latvijas pagaidu valdības veidošanā un pirmās Latvijas armijas daļu formēšanā, aplūkojami stāsti par varoņiem, kas cīnījās landesvēra rindās un krita, atbrīvojot Tukumu no lieliniekiem vai cīnoties pret bermontiešiem.
Izstādē var iepazīt arī Baltijas landesvēru karavīru un Durbes lazaretes žēlsirdīgo māsu stāstus, jo 1919. gada vasarā Durbes pilī atradās Baltijas landesvēra 1.lazarete, kuru pēc galvenā ārsta norādījumiem iekārtoja brīvprātīgā virsmāsa Elizabete fon Hiršheida, saukta par Lizi. Par viņu ir īpašs stāsts: jauno un enerģisko virsmāsu iemīlēja brīvprātīgais vācu ārsts Dr. Alfreds Trosts, kas šajā lazaretē strādāja. No tā laika saglabājusies tikai viena fotogrāfija, kas tapusi uz pils terases pie lauvām.
Durbes pils apmeklētājiem būs atvērta arī 18.novembrī.
Darba laiks: P. – slēgts, O.-Pk. 10.00-17.00, S.-Sv. 11.00-16.00 | Ieeja 2,50 EUR pieaugušajiem, 1,50 EUR skolēniem un pensionāriem, 5 EUR ģimenes biļete, Tukuma novada personām ar invaliditāti bez maksas
“Parole: 1991-42-51”
Izstāde “Parole: 1991-42-51” Tukuma pilsētas vēstures muzejā “Pils tornis” ir izveidota šī gada vasarā, sagaidot Zemessardzes dibināšanas trīsdesmitgadi, un veltīta 42. Tukuma Zemessardzes bataljona vīriem. Zemessargi ir mūsu valsts drošības garants, jo piedalījās kārtības sargāšanā, Krievijas Federācijas armijas novērošanā un izvešanā, valsts austrumu robežas veidošanā, kā arī ANO miera uzturēšanas misijās Bosnijā.
Latvijas Republikas Zemessardze dibināta 1991. gada 23. augustā. Tolaik to vadīja Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Tukuma rajonā pirmie zemessargi svinīgo zvērestu deva Kandavā 1991. gada 11. novembrī. Tukuma bataljonā drīz vien bija ap 750 vīru un tas bija viens no lielākajiem bataljoniem Latvijā. Kopš 1994. gada Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Ierindas zemessargiem ir dotas iespējas veidot militāro karjeru, iesaistoties NATO aktivitātēs Latvijā un pasaules “karstajos” punktos, ārrindas zemessargiem – piedalīties mācībās, bet veterāniem – sabiedrības patriotiskajā audzināšanā.
Muzejs apmeklētājiem būs atvērta arī 18.novembrī.
Darba laiks: P. – slēgts, O.-Pk. 10.00-17.00, S.-Sv. 11.00-16.00 | Ieeja 1,50 EUR pieaugušajiem, 1 EUR pensionāriem, skolēniem, studentiem un Tukuma novada personām ar invaliditāti bez maksas
“No valsts uz muzeju”
Izstāde “No valsts uz muzeju” Tukuma Mākslas muzejā ir atvērta tikko – 14.novembrī. Tajā apskatāmi valstiski nozīmīgi mākslas darbi, kas kā muzeja krājuma papildinājumi Tukuma muzeja krājumā nonākuši no 1936. līdz 2019. gadam ar valsts atbalstu.
Tukuma Mākslas muzejs pazīstams ar tā izcilo latviešu mākslas kolekciju, ko pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē sāka veidot mākslinieks Leonīds Āriņš. Muzeja krātuvē atrodas vecmeistaru Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Jēkaba Kazāka, Ģederta Eliasa, Voldemāra Tones, Konrāda Ubāna, Jāņa Tīdemaņa un citu mākslinieku darbi. Muzejs regulāri veido Latviešu mākslinieku darbu izstādes, bērniem un pieaugušajiem piedāvā īpašu programmu “Kopējam gleznas”. Apmeklētājiem pieejama virtuālā ekspozīcija “Tukuma muzejs cauri laikiem”, kur iespēja gūt ieskatu Mākslas muzeja vēsturē, apskatīt 110 mākslinieku vairāk nekā 250 gleznas no Tukuma Mākslas muzeja kolekcijas un no gleznu fragmentiem digitāli izveidot savu īpašo pastkarti.
Muzeja mākslas kolekcijas veidošanā liela nozīme ir bijusi valsts atbalstam gan 20.gadsimta 30.gados, gan pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 20.gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā.
1920. gada 18. novembrī tika nodibināts Kultūras fonds, kura mērķis bija “veicināt garīgo kultūru”, veicot nozares galvenā finansētāja funkcijas un tēlotājas mākslas nozarē atbalstot mākslinieciski augstvērtīgas idejas un radošas personības. Kultūras fonds iepirka darbus no māksliniekiem fonda rīkotajās izstādēs un tālāk tos nodeva muzejiem. Šo iespēju izmantoja arī 1935./36.gada mijā dibinātais Tukuma pilsētas mākslas muzejs un pēc pilsētas valdes lūguma no Kultūras fonda 1936. un 1937. gadā kopā saņēma 17 mākslas darbus – Jaņa Rozentāla, Kārļa Miesnieka, Ģederta Eliasa, Niklāva Strunkes, Johana Valtera un citu izcilu Latvijas mākslinieku darbus. 1936.gada 9.janvārī Tukuma pilsētas valdes vēstulē Kultūras fonda domei bija rakstīts: “Lai muzejs reprezentētu latvju mākslu pilnībā, būtu ļoti vēlams iegūt arī vecākās paaudzes mākslinieku darbus. Pēdējo iegāde pilsētai tomēr nav un arī turpmāk nebūs pa spēkam ierobežoto līdzekļu dēļ”.
Kultūras fonds beidza darbību 1940. gadā, bet tā tradīcijas turpinātājs ir 1998. gadā dibinātais Valsts kultūrkapitāla fonds. Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras programmas “Nacionālas nozīmes projekti akreditētajos muzejos” ietvaros Tukuma muzeja mākslas kolekcijā no 2002. līdz 2008. gadam tika iepirkti 15 mākslas darbi. Tolaik Tukuma muzeja galvenā fondu glabātāja Ināra Runkovska mērķtiecīgi izvēlējās kolekcijai nepieciešamos darbus un fonds šo izvēli vienmēr atbalstīja. Uzsvars tika likts uz Tukumam nozīmīgu autoru – Anša Artuma, Kārļa Neiļa, Leonīda Āriņa, Alberta Pauliņa – gleznu kolekcijas papildināšanu.
Ne mazāk būtiska ir Valsts kultūrkapitāla fonda loma muzeja funkciju atbalstīšanā mākslas krājuma restaurācijas jautājumos; finansēto projektu ietvaros sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas restauratoriem atjaunotas Leo Svempa, Konrāda Ubāna, Leonīda Āriņa, Ģederta Eliasa un citu nozīmīgu autoru gleznas. Jaunajā izstādē tad nu būs apskatāmi šie dažādu laiku jaunieguvumi, kas glabājas Tukuma muzejā.
Muzejs apmeklētājiem būs atvērta arī 18.novembrī.
Darba laiks: P. – slēgts, O.-Pk. 10.00-17.00, S.-Sv. 11.00-16.00 | Ieeja 1,50 EUR pieaugušajiem, 1 EUR pensionāriem, skolēniem, studentiem un Tukuma novada personām ar invaliditāti bez maksas
“TUKUMS. Dabas ritmi”
Izstāde “TUKUMS. Dabas ritmi” ir gaisa balonu pilota Gunāra Dukštes fotogrāfiju izstāde, kas apskatāma Tukuma pilsētas Kultūras nama foajē divos stāvos. Fotogrāfijas atšķiras no ierastajām aerofotogrāfijām; tās vairāk līdzinās gleznām, kur Daba ir māksliniece, bet fotogrāfs tikai tās ierāmējis.
Gunārs Dukšte par izstādē redzami stāsta tā: “Lidojumā debesis ir tik stipras, ka notur sevī vērotāju. Zeme tam pretī smalka kā cilvēka seja. Labi saskatāma katra grumbiņa, izcilnis, asinsvads, pūka, mats. Apjaušams arī acīm parasti netveramais – prāta gaisma, jūtu miglas, gara krāsas, laika faktūra. Vajadzīga distance un miers, lai ieraudzītu zemi, kas nav domāta izmantošanai, bet pastāv pati sev. Zeme kā trauslums, kam jāpieskaras kautri un saudzīgi.”
Darba laiks svētku nedēļā 18.11.-22.11. | 11.00-16.00 | Ieeja bez maksas.
