Autors: Inese Šīmane
Avots: Tukumamuzejs.lv
Vēl tikai līdz 26. jūnijam Durbes pilī (M. Parka ielā 7, Tukumā) apskatāma krāšņā Tukuma novada tautastērpu kolekcija, kas eksponēta Tukuma muzeja 85 gadu jubilejas izstādē “ARTEFACTUM”. Tukuma muzeja tautastērpu kolekcija, ko darinājušas Tautas lietišķās mākslas studijas “Durbe” meistares, atspoguļo 19. gadsimta apģērbu daudzveidību Tukuma novadā, akcentējot katrai vietai tipiskākās un raksturīgākās ornamentu, krāsu kombinācijas un etnogrāfiskās tradīcijas visā krāšņumā, tā reprezentējot Dziesmusvētku tradīcijas vitalitāti.
Apmeklētājiem apskatāms 21 tērps no Tukuma, Kandavas, Jaunpils, Engures, Džūkstes, Grenču, Irlavas, Aizupes, Matkules, Smārdes, Sēmes un Struteles. Ņemot vērā to, ka Tukuma novadā tikpat kā nav saglabājušies 19. gadsimta vēsturiskie apģērbi pilnā komplektācijā, TLMS “Durbe” audējas ir apzinājušas tērpus un to piederumus Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja, citu muzeju un privātajos krājumos. Radošās diskusijās un konsultējoties ar vadošajiem Latvijas ekspertiem, audējas ir veidojušas savu skatījumu par tautastērpu komplektāciju un tā rezultātā šobrīd iespējams jau runāt par jaunā Tukuma novada identitāti.
Reklāma
Pateicoties studijas audēju, tostarp Tautas daiļamata meistaru, entuziasmam daudzu gadu garumā, pašvaldības programmas “Tukuma novads ceļā uz Latvijas valsts simtgadi” (2015-2021) un VKKF projekta “Radošā stipendija Tukuma novada 19. gadsimta vidum atbilstošā sieviešu tautastērpa sastāvdaļu izgatavošanai Tukuma muzeja krājumam” finansējumam, kā arī Tukuma muzeja darbinieku ieguldījumam pētniecībā, izgatavoti vairāk nekā 200 etnogrāfiski precīzi priekšmeti.
Tās tautastērpu sastāvdaļas, ko audējas nevar izgatavot, ir darinājuši citu arodu meistari – rotkaļi, cepurnieki, kurpnieki, ādas apdares meistari u.c. Īpaša vieta Tukuma muzeja tautastērpu kolekcijā ir diviem vainagiem, ko pēc Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas kolekcijas paraugiem – Džūkstes un Jaunpils 17. gadsimta sākuma skārda lentes cizelēto vainagu fragmentiem – izgatavoja Latvijā pazīstamais metālmākslinieks, Tautas daiļamata meistars un Latvijas Amatniecības kameras Juveliera amata meistars, TLMS “Cilnis” vadītājs Longins Švirēvičs. Nākotnē studijas “Durbe” dalībnieces iecerējušas padziļināt pētniecību un strādāt pie 17. gadsimta tērpu vizualizāciju izgatavošanas. Šī perioda tērpu fragmenti ir ļoti liels retums, arī rakstīto avotu ziņas ir ļoti skopas, tādēļ studija turpinās sadarbību ar vadošajiem Latvijas etnogrāfiem. Ņemot vērā to, ka Tukuma muzejs, pie kura darbojas studija, jau daudzus gadus piedāvā saviem apmeklētajiem programmas “Ceļojums laikā”, tērpi noteikti noderēs Kurzemes un Zemgales hercogistes laika aktivitāšu organizēšanā.
Tukuma muzeja tautastērpu kolekcijas papildināšanā lielu ieguldījumu devušas Tautas Daiļamata meistares: Dzidra Erca, Ilga Bērziņa, Ausma Jansone, Alma Arne, Helena Korotka un audējas: Ruta Švampe, Agita Pumpure, Agrita Kunkulberga, Ausma Pētersone, Dina Zīriņa, Marita Dubiniauska, Maija Smilga, Mudīte Rudaus-Rudovska, Aija Neilande, Ieva Kārkliņa, Ingrīda Ķimene, Zane Neilande-Sieradzka, Zaiga Reimane, Daiga Eglīte, Dzintra Kātiņa u.c.
Par izstādi “ARTEFACTUM”
Tukuma muzeja 85 gadu jubilejas izstāde “ARTEFACTUM” ir ieskats muzeja kolekciju daudzveidībā, izceļot trīs nozīmīgākās: tēlotājas, lietišķi dekoratīvās un tautas mākslas, ko saista nacionālais kolorīts. Izstādē eksponēti daudzveidīgi keramikas priekšmeti, kas ataino keramikas tradīcijas attīstību Tukumā, kam impulsu deva izcilais keramiķis Jānis Krievs, digitāli skatāms 191 mākslas darbs no Tukuma mākslas muzeja vērtīgās kolekcijas, arheoloģiskie priekšmeti un Tukuma novada tautastērpu kolekcija. Cilvēka darinātie priekšmeti un muzeja kolekcijas ar īpašu – māksliniecisku, vēsturisku, zinātnisku vai simbolisku – vērtību, kas sniedz ieskatu Ziemeļaustrumkurzemes kultūrvides savdabībā.
Izstāde Durbes pilī skatāma līdz 2023. gadam.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
