Jāņa bērni satecēja
Zaļas birzes maliņā.
Reklāma
Te uguņi, tur uguņi,
Jāņa taure atskanēja
/Latviešu tautasdziesma/
Vasaras saulgriežos, kad pēc gada garākās dienas seko gada īsākā nakts, latviešu tauta svin tradīcijām bagātos svētkus – Jāņus. Latvijā Līgo un Jāņi ir svinēti jau kopš seniem laikiem, un, lai arī nomainījušās neskaitāmas paaudzes, tie vēl joprojām ir vieni no populārākajiem svētkiem.
Līgo svētkos mēs vairāk kā jebkad apjaušam to, ka esam latvieši ar stiprām saknēm un nemainīgām tradīcijām. Kopš Līgo svētku pirmsākumiem ir pagājis laiks, tomēr mēs vēl joprojām Jāņos steidzam pamest pilsētu bruģētās, putekļainās ielas un ar saviem mīļajiem pulcējamies meijām rotātās lauku sētās un reibinoši smaržojošās ziedu pļavās, lai pašu dziedātu dziesmu pavadībā baudītu pašu sietu ķimeņu sieru, māla krūkās ielietu alu, iekurtu visgaišāko ugunskuru, meklētu papardes ziedu un ar trejdeviņu zāļu vainagiem galvā visā pilnībā izbaudītu gada īsāko nakti, dabas varenību un savas tautas ciešo saikni ar to.
Lai arī patiesībā gada īsākā nakts ir starp 21. un 22. jūniju, liela daļa saulgriežus sāk svinēt 23. jūnija vakarā un turpina to darīt arī vēl 24. jūnijā. Šo svētku būtība ir daudzināt auglību, ražīgumu, dzīvību, brīdi, kad saule ir visaugstāk debesīs un dot svētību sev pašiem un visam, kas apkārt. Kopš senču laikiem mēs priecājamies par brīdi, kad dzīvība ir tās visaugstākajā punktā, bet mēs paši esam tik tuvu dabai, ka caur augiem, dzīvniekiem un visa, kas mums ir apkārt, burtiski varam sajust tās enerģiju plūstam arī savās dzīslās.
Līgo svētki nav tikai alus dzeršana vai sēdēšana pie ugunskura – ikviens latvietis zina, ka tie ietver daudz tradīciju, kuras izkopuši jau mūsu senči, un kuras cauri laiku griežiem saglabājušās arī mūsdienās. Piedāvājam tradīciju sarakstu, lai svētkos pagūtu atjaunot savas zināšanas un pilnvērtīgi piedalīties vasaras saulgriežu un dzīvības cildināšanā:
Jāņu mielasts
Līgo svētkos nekādi neiztikt bez ķimeņu siera un alus. Agrāk ticēja, ka tad, ja saimniece pati nesies sieru, viņas govis piemeklēs kāda slimība, bet ja saimnieks nebrūvēs alu, viņam būs nabadzīga miežu raža. Jāņu siers, kuram ir jābūt apļa formā, simbolizē sauli, savukārt alus liecina par ražību.
Jāņuzāļu lasīšana
Kā ticēja senie latvieši, Līgo vakarā plūktām zālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas spējas, un tās nodrošina cilvēku, mājlopu un lauku auglību.
Par Jāņu zālēm sauc visus lakstaugus, taču īpaši tiek izceltas madaras, āboliņš, papardes, magones, rudzupuķes, margrietiņas, vībotne. Jāņu zāles pin vainagos, kā arī ar tām izrotā istabas, sētu un pagalmu.
No kokiem rotāšanai derīgas ir bērza meijas un ozola zari.
Jāņu vainagu vīšana
Līgo svētku vakarā meitas un sievas dodas pļavās, lai lasītu zāles, ko iepīt vainagā. Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns, simbolizē sauli, bet pats vainags, ko jātur galvā visu līgošanas laiku, ir dabas svētības, skaistuma, spēka un mūžības simbols.
Vainagu sievietēm un meitenēm ir jāpin no trejdeviņām puķēm un zālēm, jo tad tas atvairīšot nelabvēļus, kā arī pasargāšot no nelaimēm un slimībām, savukārt vīriem un puišiem vainagu jāveido no varenā ozola zariem.
Jāņu vainagu ir ieteicams pīt pašam, nevis pirkt no kāda cita, jo tikai tad tam piemitīs maģiskais spēks, kam ticējuši senie latvieši. Vainagu pīšanas laikā ir jāklusē un jādomā labas domas gan par sevi, gan par mīļajiem cilvēkiem, gan valsti, kurā dzīvo, jo tad vainagā iepītās vēlmes materializēsies.
Pirts kurināšana
Vēl viena Līgo svētku tradīcija ir pirts kurināšana, jo mūsu senči ticēja, ka tādējādi cilvēks attīra savas domas, sagatavojas svētkiem. Pirts tiek kurināta, ka visi lielie darbi ir pabeigti un atliek tikai nomazgāties.
Pirtiņu ir jārotā ar zālītēm un meijām, tāpat ir būtiski, kādu slotiņu izvēlas pēršanai. Piemēram, bērzu slotiņa atpūtinot miesu, dod spēku, kadiķu slotiņa atbrīvo no visa nevēlamā, bet ozola slotiņa dara skaidrākas domas.
Ugunskurs
Jāņi nav iedomājami bez ugunskura dedzināšanas – no laiku gala Līgo ugunis degtas gan kalnu galos, gan uz zemes, gan uz ūdeņiem. Pēc tradīcijām, ugunkuru, kas arī ir saules simbols, būtu jāaizdedzina tad, kad norietējusi saule. Kad saule lec, tam būtu jau jādziest.
Ugunskurā Jāņu naktī tiek mesti pagājušajā gadā pītie vainagi, pēc kuru degšanas stipruma tiek lēsts, cik labs iepriekšējā gada garumā bijis cilvēks, kam vainadziņš piederējis. Tāpat tajā met dažādas zālītes, tā ugunij dodot spēku un svētību.
Līgošana jeb Jāņu dziesmu dziedāšana
Viens no Līgo svētku nozīmīgākajiem rituāliem ir apdziedāšana jeb aplīgošana. Jāņu bērni Līgo svētkos aplīgo cits citu, tā simboliski veicinot auglības rašanos, atjaunojot dzīvības spēkus un uzliekot aizsardzību sētai vai mājai, kurā tiek līgots. Senākos laikos ticēja, ka ar līgo dziesmu dziedāšanu latvietis attīra sevi, no savas dvēseles izskalojot visu nevajadzīgo, tajā skaitā, arī ikdienas rūpes un raizes.
Līgošana parasti tiek iesākta pēc saimes vakariņām un turpinās visas Jāņu nakts garumā līdz pat saules lēktam. Apdziedāšana var izpausties dažādos veidos. Piemēram, līgotāju priekšgalā var būt viena noteikta persona, kura zina visvairāk līgo dziesmu, uzņemas vadību un rituālā iesaista arī pārējos līgotājus, tāpat līgotāji var rīkot savā starpā dziesmu karus, sacenšoties dziesmu zināšanā un atjautībā. Meitas var aplīgot puišus, puiši meitas, ciemiņi saimniekus un otrādi – līgošanā ļauts iesaistīties ikvienam.
Papardes zieda meklēšana
Kā vēsta ticējumi, Jāņu naktī ar krāšņiem ziediem zied papardes. Līgotājam, kuram šo brīnumu izdodas atrast un ieraudzīt, tiek dota iespēja izzināt gan pagātnes, gan nākotnes noslēpumus, kā arī atrast laimi, jo piepildoties visas vēlēšanās.
Papardes ziedu var doties meklēt gan vienatnē, gan divatā ar kādu. Ja līgotājs dodas viens, tad, kā vēsta ticējumi, vispirms viņam būs jātiek galā ar dažādiem traucēkļiem no ļauno garu puses, un tikai tad, ja cilvēks būs drošs, tad ziedu varēšot ieraudzīt. Savukārt, ja papardes ziedu meklē divatā, jārunā par pavisam citu Jāņu nakts burvību – kā vēsta latviešu tradīcijas, auglības veicināšanas labad Jāņos tika atraisīta seksuālā enerģija, un latviešu šajā maģiskajā naktī ļāvās mīlas priekiem ne vien baudas dēļ, bet arī tādēļ, ka ticēja, ka ta veicinās visa apkārtējā auglību. Mūsdienās papardes zieda meklēšana visvairāk tieši saistās ar divu cilvēku kopīgiem laimes meklējumiem, ne tik daudz vairs seno ticējumu par papardes ziedēšanu.
Zīlēšana
Viens no izplatītākajiem veidiem, kā Jāņos tiek zīlēts, ir izmantojot uzpītos vainagus. Piemēram, lai noskaidrotu, cik gadu jāgaida līdz precībām, neprecētās meitas meta vainagu ozolā – cik reižu tas krīt lejā, tik gadi vēl jāgaida līdz kāzām. To, vai būs kāzas, var noskaidrot arī laižot pa straumi divus vainagus – ja tie saskaras, tad meita šogad izies par sievu. Savukārt, ja meita vainagu nopinusi no trejdeviņām zālēm, viņa sapņos redzēs savu nākamo vīru.
Mazgāšanās rīta rasā
Senie latvieši ticēja, ka Jāņu rītā rasai piemīt dziedinošs spēks, tāpēc pa to gan brida basām kājām (ticot, ka tad būs pastalās nauda), gan tajā vārtījās, lai iemantotu skaistumu. Kā vēsta ticējumi, tie, kuri Jāņu naktī kaili rasā mazgājas, tiem visa gada garumā piemitīšot stiprums, skaistums un spēks.
Saules lēkta sagaidīšana
Līgo lielā mērā ir saulei veltīts rituāls, tāpēc ir ļoti svarīgi līgot līdz pat brīdim, kad aust saule. Jāņu nakts ir vasaras saulgriežu kulminācija, tādēļ šajā naktī nekādi nedrīkstot gulēt – kas gulēšot Jāņu nakti, gulēšot arī visu atlikušo gadu, turklāt, tas attiecas uz pilnīgi visiem.
Līgo svētki ir pilni misticisma, un ikviens zina, ka šajos saules un dzīvības godināšanas svētkos jāmeklē paparde, jāmazgā rasā seju un jāapdzied vienam otru. Piedāvājam iepazīties ar vēl dažiem Līgo svētku ticējumiem, ko ievērot, lai vēl vairāk izjustu maģiskās Jāņu nakts spēku:
Jāņu naktī vajag nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un
iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad
neizved.
Jāņu vakarā laukā, kur aug kāposti sprauž liepu zarus, lai mīksti kāposti izaugtu, bet rudzos - ozolzarus, lai cieti zari. Pie vārtiem liek pīlādzi, lai sātans netiek iekšā, bet pie kūts - mežrozes, lai raganas netiek govis slaukt. Savukārt, ēkas dekorē ar pīlādža zariem, lai pērkons nespertu.
Ja grib visu zināt, kas pasaulē notiek, Jāņu naktī jāsargā papardes
zieds, kad tas pusnaktī uzzied, tas jānorauj, ar nazi jāiegriež rokā un
rētā jāieliek zieds, pēc kam vaina jāaizdziedē; tad visu mūžu zinās, kas
pasaulē notiek.
Uz slotas kāta Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz
zemes. Tajā laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to
izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes
pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.
Tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv sveic svētkos un vēl katram no jums, dārgie lasītāji un sadarbības partneri, savu mīļoto cilvēku lokā sajust gada īsākās nakts maģiju! Pieskandināsim visus Latvijas nostūrus ar Līgo dziesmām un padarīsim šo vasaras nakti vēl gaišāku, sadedzot varenus ugunskurus! Līgo, līgo!
Populārakie piedāvājumi
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
