Autors: Una Griškeviča
Avots: Trio Carmine
19.decembrī plkst.15 Dobeles mūzikas skolas zālē «Zinta» un 21.decembrī plkst.19 Rīgā, Mazajā ģildē ar multimediālu kamermūzikas programmu “Mirdzums un kontrasti. Mijiedarbība” viesosies «Trio Carmine». Šajā košajā muzikālajā projektā apvienojušies trīs spilgti un radoši atvērti jaunās paaudzes mūziķi no Latvijas un Šveices: klarnetiste Anna Gāgane, vijolniece Magdalēna Geka un pianists Lūkass Loss. Visi trīs jaunieši ir pieredzējuši kamermūziķi un daudzu starptautisku konkursu laureāti.
Programmas divi «smagsvari» ir Bēlas Bartoka un Arama Hačaturjana «Trio vijolei, klarnetei un klavierēm». Abi skaņdarbi rakstīti pagājušā gadsimta 30.gados, komponistiem iedvesmojoties no tradicionālajām ungāru un romu tautas mūzikas melodijām, tomēr abi skaņraži traktējuši šo tēmu pavisam atšķirīgi. Koncertu ievadā skanēs Mocarta laikabiedra - čehu komponista Johana Baptista Vanhala – klasiskais «Trio Mibemol mažorā», kas ap 1780.gadu speciāli komponēts šādam mūziķu sastāvam vieglā un jaukā klasicisma stilā. Šā komponista mūzika tiek atskaņota diezgan reti, tāpēc ļoti iespējams, ka šis būs skaņdarba pirmatskaņojums Rīgā un Dobelē. Savukārt savdabīgu atmosfēru radīs smalkās latviešu komponistes Santas Ratnieces skaņdarbs «Mirdzums» (tā nosaukums angliski ir «In the snow white pearls are lost») ir dažādu nokrāsu un tekstūru pilns, kā jau ierasti muzikāli niansētās komponistes tipiskā valoda.
Reklāma
Koncertprogrammu papildinās īpaši šai programmai radīts videomākslinieka Mārtiņa Zuša darbs, kas tika radīts, strādājot un iedvesmojoties kopīgā radošajā rezidencē Susējā.
«Trio Carmine» darbībā nozīmīgu vietu ieņem ne tikai šim sastāvam veltīts klasiskais repertuārs, bet arī mūsdienu mūzika, īpaši jauno latviešu komponistu radītie darbi. Jaunie mūziķi vēlas izaicināt klasiskās dogmas un nojaukt robežas, kas atdala klasisko mūziku no citiem mākslas un radošās darbības veidiem, ko savā daiļradē īsteno, sadarbojoties ar video māksliniekiem un aktieriem.
Neparastais sastāvs – klarnete, vijole un klavieres – daudziem asociējas tieši ar ungāru komponista Bēlas Bartoka slaveno ciklu «Kontrasti». 1938.gadā divi publikas atzīti tā laika mūziķi – ungāru vijolnieks Jozefs Szigeti un amerikāņu džeza klarnetists (un «svinga karalis») Benijs Gudmens – pasūtināja Bartokam nelielu skaņdarbu ar kadenci katram instrumentam, taču komponists tā vietā radīja lielu trīsdaļīgu opusu, kas kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem 20.gadsimta kamermūzikas darbiem. Pirmajā daļā – «Verbunkos» jeb rekrutēšanas dejā – dzirdami džeza elementi, atsaucoties uz Gudmena pārstāvēto žanru. Otrā daļa «Piheno» jeb miers, ir ļoti atmosfēriska ar dažiem pēkšņiem dramaturģiskiem uzplaiksnījumiem. Savukārt trešā daļa «Sebes» jeb «ātrā deja» ir tipiska trakulīga lauku balles deja, kurā dzirdamas dažādas Transilvānijas zemju melodijas un savdabīgas ritmiskas figūras.
Dažus gadus iepriekš, 1932.gadā, slavenais armēņu komponists Arams Hačaturjans vēl bija tikai Maskavas konservatorijas students, taču pat tik agrīnā skaņdarbā skaidri dzirdams komponista individuālais, eksotiskais rokraksts. Pirmajā daļā hipnotizējošā atmosfērā dzirdama čigānisku improvizāciju parafrāze, bet otrā daļa šajā trio sākas kā jauks un maigs Scherzo, kas vēlāk pārvēršas nešpetnā dejā. Savukārt noslēdzošā daļa ir Hačaturjana versija par Austrumnieciskām variācijām.
Klarnetiste Anna Gāgane saņēmusi «Lielo mūzikas balvu 2018» kategorijā «Gada jaunais mākslinieks» un novērtēta ar Šveices valdības izcilības stipendiju. Anna ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistara vietniece, darbojas kā pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, regulāri koncertē Latvijā, Vācijā, Šveicē un citviet. Vijolniece Magdalēna Geka nominēta «Lielajai Mūzikas balvai 2020» kategorijā «Par izcilu interpretāciju», plaši koncertē visā Eiropā, uzstājoties Vigmora zālē Londonā un Parīzes Filharmonijā. Ieguvusi maģistra grādu Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā, kur šobrīd turpina studijas prestižajā «Mākslinieka diploma» programmā. Kā orķestra mūziķe spēlējusi «Kremerata Baltica», Francijas Radio Filharmoniskajā orķestrī un citos kolektīvos. Šveicē dzimušais pianists Lūkas Loss (Lukas Loss) ar izcilību absolvējis maģistra un bakalaura studijas Bāzeles augstskolā, kur iepazinies ar latviešu klarnetisti Annu Gāgani. Spēlējot kopā gan ar Bāzeles simfonisko orķestri, gan prestižiem koriem un senās mūzikas ansambļiem, pierādījis sevi plašā žanru klāstā – no akadēmiskās mūzikas līdz pat Džordža Gēršvina skaņdarbiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
