Foto: Arheologubiedriba.lv
Autors: Eduards Plankājs
Avots: Arheologubiedriba.lv
Lai pievērstu uzmanību Latvijas arheoloģiskā un dabas mantojuma aizsardzībai un aizsargājamo objektu dažādībai, Latvijas Arheologu biedrība par 2023. gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies valsts nozīmes kultūras pieminekli “Svētupes lībiešu upurala – kulta vieta” (Nr. 1476), kas 2001. gadā iekļauta arī aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sarakstā.
Šīs gads īpašs ne vien ar to, ka tieši pirms 50 gadiem tika veikta Svētupes upuralas arheoloģiskā izpēte arheologa Jura Urtāna vadībā (1973), bet arī tādēļ, ka 2023. gads ticis izvēlēts par Lībiešu mantojuma gadu, kas turpina pagājušā gada nogalē aizsākto pasākumu virkni, kas veltīta ANO izsludinātajai Starptautiskajai pirmiedzīvotāju valodu desmitgadei (2022-2032). Lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanas ziņā būtiski atzīmēt, ka Latvijā t.s. upuralas līdzšim konstatētas vienīgi lībiešu apdzīvotajās teritorijās – Svētupes, Salacas, Gaujas un Īģes upes krastos - un ir unikāla liecība par seno sakralitāti lībiešu kultūrtelpā.
Reklāma
Tieši ar Svētupes upuralas izpēti 1971. gadā Guntis Eniņš uzsāka sistemātisku Latvijas alu izpēti un pirmoreiz Latvijā atklāja petroglifus – alu vai klinšu sienās iegrebtas zīmes. Jāatzīmē, ka Svētupes upuralā konstatēts Latvijā lielākais ar gadskaitli datēto 17.-18.gs. petroglifu skaits. 1971. gada vasarā G. Eniņš veica alas uzmērīšanu un izstrādāja saglabājušo (neiegruvušo) atzarojumu plānus. 1972. gadā Svētupes upuralu izpētei pievienojās Viktors Grāvītis, kas ekspedīcijas laikā ar hofromonitora palīdzību ieskaloja Svētupē augsni no alas priekštelpas aizgruvuma (sk 1. att.), kura atsegšana ar lāpstām tika uzsākta jau iepriekšājā gadā. Savukārt 1973. un 2013. gadā Jura Urtāna vadībā Svētupes lībiešu upuralās tika veikti arheoloģiskie izrakumi (sk. 2. un 3. att.), kuru laikā tika iegūts bagātīgs arheoloģiskais materiāls. Starp atradumiem dominēja monētas, taču tika atrasti arī, piemēram, bronzas gredzeni un saktiņas, apģērba aizdares āķīši, pogas un zvārgulīši, dzelzs naglas, baltmāla pīpju fragmenti, kaula adata, bišu vaska gabaliņi, kā arī liecības par pārtikas ziedojumiem - zaķu, aitu, mencas un vistu kauli, un olu čaumalas. Ļoti iespējams, ka upuralā tika ziedota arī vilna un putnu spalvas, kas attiecīgi augsnē nebija saglabājušās, taču tās piemin rakstīto avotu liecības: 1839. gada 15. augustā, apzinot Latvijas arheoloģiskos pieminekļus, alas apmeklēja Tērbatas universitātes vēstures profesors Fridrihs Kruze, kurš alā novērojis krāsotas vilnas un gaiļa spalvu ziedojumu. Alas kultūrslānī atrastie artefakti datējami ar 14.-19. gs., taču atsevišķi priekšmeti (monētas, sveces, ziedi) tiek novietoti arī mūsdienās. Par alas kā svētvietas izmantošanu liecina ne vien arheoloģiskais materiāls, bet arī 17.-18.gs. rakstīto avotu liecības un bagātīgs folkloras materiāls.
Svētupes upurala atrodas Svētupes krastā pie Kuiķuļu mājām un veidojusies ūdenim pakāpeniski izskalojot ceļu devona perioda smilšakmens klintī. Savu īpašību dēļ (smilšakmens ir mīksts un nenoturīgs nogulumiezis) ala laika gaitā būtiski mainījusi savu veidolu. Tās dēdēšana turpinās arī mūsdienās. Spriežot pēc Fridriha Kruzes 1839. gada zīmējuma, 19. gs. alai vēl bijusi viena kopēja ieeja (sk. 4. att.). Diemžēl smilšakmens alas kā senatnē, tā mūsdienās nav pasargātas arī no cilvēku postījumiem. Apmeklējumu laikā uz alu sienām iegravētie unikālie petroglifi tiek iznīcināti gan neapzināti - ar apģērbu noberžot alu sienu virsmu, gan apzināti – līdzās vai virs senajiem petroglifiem ieskrāpējot vārdus un gadskaitļus. Turklāt nereti tiek aizmirsts, ka cilvēku klātbūtne traucē alās ziemojošos aizsargājamos dzīvniekus – sikspārņus.
Svētupes upurala nebūt nav vienīgā ala Latvijā, kurā konstatēti petroglifi un, iespējams, veiktas sakrālas darbības, tādēļ 2023. gada ietvaros plānots aktualizēt upuralas kā specifisku arheoloģisko un dabas pieminekļu grupu, kas sava nelielā skaita un trausluma dēļ pieprasa saudzējošu sabiedrības attieksmi un izpratni gan indivīda, gan pašvaldību un valsts līmenī, paplašinot uztveri par alām ne tikai kā tūrisma resursa, bet arī kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību izpratnē.
Tradicionāli Latvijas Arheologu biedrība mudina apmeklēt gada arheoloģijas pieminekli klātienē. Taču, lai samazinātu Svētupes upuralas un tās sienās iegravēto petroglifu bojājumus potenciālā tūristu pieplūduma un objektu saudzējošas tūrisma infrastruktūras trūkuma dēļ, šogad izņēmuma kārtā aicinām gada arheoloģijas pieminekli - Svētupes lībiešu upuralu - “izstaigāt” attālināti, ar 3D modeļa starpniecību.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
