Autors: Vineta Zelltkalne
Avots: Visitvilaka.lv
Nav iespējams apmeklēt Abrenes puses galvaspilsētu Viļaku un jau iztālēm nepamanīt Viļakas katoļu, pareizticīgo un luterāņu baznīcu torņus. Vēl vairāk – Romas katoļu baznīca ar diviem 46 metrus augstajiem diviem torņiem izteikti dominē pilsētas panorāmā. Šī majestātiskā Viļakas Romas katoļu baznīca ir tapusi pateicoties grāfu Lippe –Lipsku ģimenei, kura Marienhauzenas (Viļakas vēsturiskais nosaukums) muižā valdīja no 1824. līdz 1920. gada zemes reformai. Pirms 130 gadiem savu vārdu īpaši vēsturē ierakstīja atraitne grāfiene Alina Lippe-Lipska (dz. Rika), kura nolēma, ka nelielā koka baznīca Marienhauzenai ir par mazu, tāpēc jāuzceļ liela mūra baznīca, kas atrastos tuvāk Marienhauzenas muižai. Piemiņas plāksnē Viļakas katoļu baznīcā ir minēts, ka grāfiene Alina Lippe-Lipska baznīcu ir uzcēlusi lielākam Dieva godam, vīra, guberņas muižniecības maršala Jana Lippe-Lipskis, vīra tēva grāfa Ignata Lippe-Lipskis un meitu Marijas, Sofijas, Imeldas un Rafaelas piemiņai. “Celtniecības darbi sākās 1884. gadā un turpinājās sešus gadus. Baznīcas projektu bija izstrādājis toreizējais Rīgas Politehniskā institūta inženieris Florians Viganovskis. Tas bija viņa pirmais lielais pasūtījums, tāpēc pats arī vadīja būvdarbus un dzīvoja muižā. Baznīcu cēla gotikas stilā no sarkaniem ķieģeļiem, kurus meistars Ikers gatavoja ķieģeļnīcā Brontos,kas atradās netālu no muižas. Baznīca uzcelta par grāfienes līdzekļiem.” 1 (1.Avots: Balvu reģiona kultūrvēstures datubāze, pēc vēsturnieces Leontīnas Maksimovas materiāliem.)
1891. gada 13. janvārī bīskaps Ludvigs Zdanovičs dievnamu konsekrēja Vissvētās Jēzus Sirds godam. Šogad, 2021. gadā 13. janvārī, 130. gadu konsekrācijas jubileja jau nosvinēta ar sirsnīgu Svēto Misi baznīcā. Plašākas 130 gadu svinības draudze plāno vasarā, kad, cerams, varēs pulcēties kuplākā skaitā.
Reklāma
Leģenda par grāfienes celiņu visus šos gadus vēl dzīva un tā vēstī, ka grāfienes Alinas Lippe-Lipskas ģimene, no Marienhauzenas muižas devusies pa Parka ielu, tad pāri Pušnicas upītes tiltiņam, Viļakas Romas katoļu baznīcas teritorijā iegājusi pa mazajiem vārtiņiem, kas veda uz ieeju baznīcā pie altāra, pie kura 2. stāvā atradās grāfu loža, lai dievkalpojumu varētu uzklausīt netraucēti no vienkāršās tautas. 2018. gada 23. oktobrī Viļakas novada dome atklāja grāfienes tiltiņu pāri upītei, kas ir skaisti izgaismots un kļuvis par iecienītu pastaigu vietu vietējiem iedzīvotājiem un iemīļotu fotografēšanās vietu tuviem un tāliem Viļakas pilsētas ciemiņiem. 2020. gada pavasarī Viļakas Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels kopā ar palīgiem, noņemot augsnes virskārtu, atraka vēsturisko bruģa celiņu līdz baznīcas žogam. 2019. gadā, veicot Viļakas pilsētas centrālās Balvu un Abrenes ielas pārbūvi, būvnieki atklāja un izraka vēsturisko bruģi. Tas nonāca Viļakas novada pašvaldības īpašumā.
Kopīgi tika plānots par atraktā bruģa izmantošanu. Sākotnējā ideja bija ap katoļu baznīcu atjaunot vēsturisko bruģi. Taču, veicot padziļinātu izpēti, tika secināts, ka tas ir laukakmeņu bruģis, kurš nav speciāls, senais kvadrātiņu bruģis, bet īsti laukakmeņi, kas ir ļoti nevienmērīgi un neviendabīgas formas (lielāki, mazāki, slīpāki, apaļāki). Tāpēc vēsturisko bruģi iestrādāja kā īpašas līnijas pie baznīcas centrālās ieejas, realizējot Leader projektu. Bet, pateicoties veiksmīgai draudzes un pašvaldības sadarbībai, 2020. gada 18. novembrī atklāts atjaunotais grāfienes vēsturiskais ceļš. Tāpat minētajā datumā īstenojās vēsturisks notikums, jo tika atvērtas baznīcas sānu durvis, pa kurām baznīcā ienākusi grāfu ģimene, un tās pēdējo reizi bijušas atvērtas pirms 50 gadiem. Par to liecina Zvaigznes dienā atstātās trīs krusta zīmes ar gada skaitli un ministranta Vitālija Logina atmiņas.
Jau pirms 130 gadiem grāfiene Alina Lippe-Lipska domāja energoefektīvi un Viļakas katoļu baznīcā neierīkoja apkuri. Tā visus šos gadus ziemas sezonā dievkalpojuma apmeklētājus silda lūgšanu spēks. “Ja cilvēki mainīs savu attieksmi pret baznīcu un to sāks uzskatīt par savām dvēseles mājām, kur var rast mieru un spēku, kur var izraudāt grūtību sāpes un rast ciešanām jēgu, kur var dalīties priekā un gūt prieku no cita... tad baznīca nekad nebūs tukša... un, kas zina, varbūt piepildīsies brīnums – baznīcas mūri piedzīvos pagātnes ainas ar tiem pašiem daudzajiem cilvēku pūļiem. Paldies Dievam, kurš vada un organizē lietas un sadarbību tā, lai apkārtne ap baznīcu kļūtu arvien skaistāka, draudze sadarbotos un piedzīvotu sirsnīgus, kopīgus notikumus! Paldies ikvienam par ieguldīto brīvprātīgo darbu, ziedojumiem un lūgšanām, kas palīdz tapt skaistām lietām! Aicinu ar lūgšanu un pateicību uzticīgi sekot Dievam," vēlējumu un sveicienu Viļakas atbalstītājiem baznīcas 130 gadu jubilejā teica Viļakas Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.