Latgales starpkongress Rēzeknē pulcē novada politikas veidotājus, sabiedriskos un izglītības darbiniekus, kā arī uzņēmējus, ierēdņus un Saeimas un Eiroparlamenta pārstāvjus, lai diskutētu par Latgales drošības, izglītības kvalitātes un identitātes attīstības jautājumiem.
Divu dienu garumā 22. un 23. septembrī Rēzeknē 7 diskusiju grupās tika apspriesti šādi jautājumi:
Reklāma
- Īpašs atbalsts Latgales un ES ārējās robežas drošībai
- Latgales rīcības plāns ekonomiskai un labklājības izaugsmei
- Administratīvi teritoriālā reforma
- Latgaliešu valoda plašsaziņas līdzekļos, izglītībā un publiskajā vidē
- Latgales tūrisma attīstība
- Kvalitatīva un pieejama izglītība, sākot no skolas līdz augstākajai un profesionālajai izglītībai
Kā min Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Ilga Šuplinska “Vietējā mērogā iedzīvotāji cenšas saglabāt latgalisko identitāti savos darbos – izglītības iestādēs, tūrismā, medijos, tomēr ir jābūt pietiekamam valsts atbalstam, lai šo unikalitāti saglabātu, stiprinātu latgalisko identitāti, gādājot par reģiona, valsts un ES drošību un izaugsmi.”
Latgales starpkongress ir zīmīgs Latgaliešu kultūras biedrības darbības atskaites punkts, jo šajās dienās apritēja 30 gadi kopš biedrības darbība ir fiksēta reģistrā, darbojas jau 34. gadu. Latgaliešu kultūras biedrība ir iedibinājusi Latgales kongresa tradīciju jau 1992. gadā, turpinot pirmā – 1917. gada kongresa idejas.
Diskusijās piedalījās gan vietējie nozaru pārstāvji, gan atbilstošo nozaru atbildīgie politiķi un ministrijas. Vērtējot Latgales kongresa izvirzītos mērķus, var secināt, ka joprojām konkrēti risinājumi iestieg birokrātiskā un dažādās atrunu mērcēs ietērptā valsts un ministriju centralizētā domāšanā. Kustība ir lēna un fragmentāra, piemēram, latgaliešu valodas apguve divus gadus bija pieejama gandrīz 30 Latgales skolās, šogad tam finansējums netika atrasts, tiek rīkoti mediju konkursi, kur nosacījums ir vēstījums Latgales reģionā, bet ne tik daudz, izmantojot vietējo latviešu valodu, proti, latgaliski. Joprojām nedz skolā, nedz medijos vai lingvistiskajā ainavā netiek lietota latgaliešu valoda regulāri. Latgales rīcības plānam bija jāsāk darboties jau 2022. gadā, bet tagad mums ir jauna valdība, kas neizslēdz kārtējo atlikšanu. Uz jautājumu, ka nav lieguma to darīt, atbilde ir skaidra arī pašiem ierēdņiem un Saeimas deputātiem: pašvaldībām nepietiek finansējuma primāro vajadzību nodrošināšanai, konkurētspējīga atalgojuma piedāvājumam reģionos, tāpēc Valsts valodas likuma un Latviešu vēsturisko zemju likuma izpildei, spriedzes mazināšanai un sabiedrības izglītošanai ES ārējās robežas stiprināšanai ir nepieciešams papildus finansējums.
Publiskajā vidē kā vienu no veiksmīgākajiem risinājumiem novada reprezentācijai minēja radošo industriju, kur jau tagad tiek radīta latgaliešu mūzika, seriāli un filmas, kuras tiek pārraidītas sabiedriskajos medijos. Taču arī tā nav ikdiena, sistemātiska attīstība, bet darītāju entuziasma rosināti izrāvieni. Tomēr ir daudzi darbi, kuri ir risināmi neatliekami, ja vien nevēlas, ka zemes līdz Aiviekstei iztukšojas: mērķtiecīgs finansējums uzņēmējiem, dzīvokļu jautājuma risinājums, banku politikas maiņa, sniedzot dažāda veida iespējas jaunajiem darba devējiem un ņēmējiem, arī latgaliešu valoda skolās un starpnozaru pētniecība, kas ļautu prognozēt attīstību, nevis nepārtraukti atdurties pie reģionālās politikas trūkuma, pārdomāta un aktīvāka digitalizācija un investīciju piesaiste.
23. septembrī pasākuma ietvaros notika Nikodema Rancāna svinīgais konkursa noslēgums, kurā godināja Latgales izcilākos pedagogus. Konkursam tika pieteikti 14 skolotāji no pieciem Latgales novadiem, bet galveno balvu – sudraba pakavsaktu – ieguva: Jānis Veličko (Rēzeknes sākumskola), Annele Slišāne (Baltinavas vidusskola), Silvija Laizāne (Dricānu vidusskola), Ārija Pudule (Riebiņu vidusskola), Ilga Stikute (Krāslavas ģimnāzija).
------
Latgolys storpkongress Rēzeknē
Latgolys storpkongress Rēzeknē savede sūpluok nūvoda politikys veiduotuojus, sabīdryskūs i izgleiteibys darbinīkus, kai ari uzjiemiejus, īriedņus i Saeimys i Eiroparlamenta puorstuovus, kab diskutātu par Latgolys drūšeibys, izgleiteibys kvalitatis i identitatis styprynuošonys vaicuojumim.
Divys dīnys - 22.–23. septembrī – Rēzeknē 7 diskusiju paneļūs apsprīde itaidus vaicuojumus:
- Eipašs atbolsts Latgolys i ES uorejuos rūbežys drūšeibai
- Latgolys reiceibys plans ekonomiskai i labkluojeibys izaugsmei
- Administrativi teritorialuo reforma
- Latgalīšu volūda plašsazinis leidzekļūs, izgleiteibā i publiskajā vidē
- Latgolys turisma atteisteiba
- Kvalitativa i pīeejama izgleiteiba, nu školys da augstuokajai i profesionalajai izgleiteibai
Diskusejuos pīsadaleja gon vītejī nūzaru puorstuovi, gon atbiļdeigī politiki i ministrejis. Viertejūt Latgolys kongresa izvierzeitūs mierķus, var secinuot, ka jūprūjom konkreti rysynuojumi pynās birokratiskā i dažaiduos atrunuos baļsteitā vaļsts i ministreju centralizātā dūmuošonā. Kusteiba ir lāna i fragmentara, pīvadumam, latgalīšu volūdys apgive divejus godus beja gondreiž 30 Latgolys školuos, itūgod tam finansiejuma nav, teik reikuoti mediju konkursi, kur nūsacejums ir viestejums Latgolys regionā, bet na izmontojūt vītejū latvīšu volūdu, taitod - latgalīšu. Latgolys reiceibys planam beja juosuoc dorbuotīs jau 2022. godā, tys vēļ nav izguojs vysus saskaņuojumus i mums ir jauna vaļdeiba. Taipoš ni školā, ni medijūs ci lingvistiskajā ainavā latgalīšu volūda nateik lītuota regulari. Iz vaicuojumu, ka nav līguma tū dareit, atbiļde ir skaidra ari pošim īriednim i Saeimys deputatim: pošvaļdeibom napīteik finansiejuma primarūs vajadzeibu nūdrūšynuošonai, konkurietspiejeiga atalguojuma pīduovuojumam regionūs, partū Vaļsts volūdys lykuma i Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma izpiļdei, sprīdzis mazynuošonai i sabīdreibys izgleituošonai ES uorejuo rūbeža styprynuošonai ir vajadzeigs papyldus finansiejums.
Publiskajā vidē kai vīnu nu veiksmeiguokajim rysynuojumim nūvoda reprezentacejai minēja radūšū industreju, kur jau tān teik radeita latgalīšu muzyka, seriali i kina, tuos pasaruoda ari sabīdryskajā medejā. Tok ari tei nav kasdīna, sistematyska atteisteiba nanūteik, tū bolsta dareituoju entuziasms. Ir daudzi dorbu, kuru rysynuojumi ir naatlīkami, ka uzstuodejums nav atstuot tukšys zemis da Aivīkstis: mierktīceigs finansiejums uzjiemiejim, dzeivūkļu vaicuojuma rysynuojums, banku politikys maiņa, dūdūt taidys pošys īspiejis jaunajim dorba deviejim i darbinīkim kai Pīreigā, ari latgalīšu volūda školuos i storpnūzoru pietnīceiba, kas ļautu prognozēt atteisteibu, na atsadurt pi regionaluos politikys tryukuma, puordūmuota i aktīvuoka digitalizaceja i investiceju pīsaiste.
Kai nūruoda Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja Ilga Šuplinska: “Vītejā mārūgā īdzeivuotuoji cenšas saglobuot latgaliskū identitati sovūs dorbūs – izgleiteibys īstuodēs, turismā, medijūs, tok ir juobyut pīteikamam vaļsts atbolstam, kab myusu unikalitati saglobuotu, stytprynuotu latgaliskū identitati, nūdrūšynojūt regiona, vaļsts i ES drūšeibu i izaugsmi.”
Latgolys storpkongress ir zeimeigs Latgalīšu kulturys bīdreibys darbeibys atskaitis punkts, partū ka itamuos dīnuos apritēja 30 godi kai bīdreibys darbeiba ir fiksāta registrā, tok tei dorbojās jau 34. godu. Latgalīšu kulturys bīdreiba ir īdybynuojuse Latgolys kongresa tradiceju 1992. godā, puorjemūs pyrmuo – 1917. goda – kongresa idejis.
23. septembrī storpkongresu nūslēdze Nikodema Rancāna konkursa svineigs pasuokums, kurā gūdynuoja Latgolys izcyluokūs pedagogus. Konkursam tyka dasaceiti 14 školuotuoji nu pīcim Latgolys nūvodim, tok golvonū bolvu – sudobra pokovsaktu – sajieme: Jānis Veličko (Rēzeknis suokumškola), Annele Slišāne (Baļtinovys vydsškola), Silvija Laizāne (Dricānu vydsškola), Ārija Pudule (Rībeņu vydsškola), Ilga Stikute (Kruoslovys gimnazeja).
