Autors: Andris Kalniņš
Avots: LVRA.lv
Latvijas ēdināšanas nozare ar lielu neapmierinātību uztver partijas “Progresīvie” ierosinātos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz sabiedriskās ēdināšanas vietām uzlikt pienākumu pēc patērētāja pieprasījuma nodrošināt bezmaksas dzeramo ūdeni no ūdensapgādes sistēmas. Šādi likuma grozījumi ne tikai ignorē nozares viedokli, bet arī rada būtiskus riskus uzņēmumu rentabilitātei, kas jau šobrīd ir zemā līmenī.
Reklāma
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmēji atzīst, ka ideja par pieejamāku krāna ūdeni ir cilvēcīgi apsveicama, tomēr to nedrīkst īstenot uz uzņēmēju rēķina. Ja valsts vēlas ieviest šādu prasību, tai vienlaikus ir jāparedz kompensējoši pasākumi, piemēram, nodokļu samazinājumi vai citi atbalsta mehānismi. Pašreizējā situācijā, kurā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmēji jau tā saskaras ar zemu rentabilitāti un augstām izmaksām, šāda veida regulējums tikai vēl vairāk apgrūtinās nozares darbību.
Sabiedriskā ēdināšana ir zemas rentabilitātes bizness, kurā katras komponentes izmaksas un ieņēmumi ir rūpīgi sabalansēti. Uzlikt pienākumu piedāvāt krāna ūdeni bez maksas vai ar simbolisku samaksu nozīmē ne tikai tiešu zaudējumu no pudeļu ūdens pārdošanas, bet arī zaudējumus citu dzērienu tirdzniecībā, kurus klienti neiegādāsies, izvēloties bezmaksas ūdeni. Papildus tam, uzņēmumiem jāsedz personāla izmaksas ūdens pasniegšanai, glāžu mazgāšanai un cita veida apkalpošanai. Lai kompensētu radušos zaudējumus, uzņēmēji būs spiesti segt zaudējumus paaugstinot ēdienu cenas. Tādējādi patērētāji, kuri gūtu nelielu labumu no bezmaksas krāna ūdens, varētu sastapties ar kopējo izdevumu pieaugumu par ēdieniem un citiem pakalpojumiem.
Turklāt piedāvājumā norādīts, ka līdzīgs regulējums esot spēkā Lietuvā un Francijā. Tomēr šī informācija ir nepatiesa – Lietuvā šāda regulējuma nav, ko apstiprinājuši Lietuvas ēdināšanas nozares pārstāvji. Francijā šāda prakse pastāv, taču tajā pašā laikā valstī ir spēkā samazināta PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem (10%). Šāda nodokļu politika ievērojami atvieglo ēdināšanas uzņēmumu darbību, ļaujot tiem elastīgāk pielāgoties līdzīgiem regulējumiem.
Šāda iniciatīva ir īpaši ciniska, ņemot vērā, ka Latvijas ēdināšanas nozare jau gadiem cīnās ar zemu rentabilitāti, ēnu ekonomiku un augstiem darbaspēka nodokļiem, nesaņemot pietiekamu valsts atbalstu. Kamēr citviet Eiropā, piemēram, Francijā un Zviedrijā, nozarei tiek piemērotas samazinātas PVN likmes, Latvijā šādi soļi tiek ignorēti, bet tiek ieviesti papildu slogi.
Latvijas ēdināšanas nozare atbalsta godīgu un saprātīgu sadarbību ar valsti un sabiedrību, tomēr uzskata, ka šādi priekšlikumi nedrīkst tikt pieņemti, ignorējot nozares viedokli un reālās sekas uzņēmējiem. Ja valsts vēlas uzlikt papildu pienākumus nozarei, tai vienlaikus jānodrošina atbilstošs atbalsts, piemēram, ieviešot samazinātu PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tikai ar līdzsvarotu pieeju var nodrošināt patērētāju ērtības, neapdraudot uzņēmumu dzīvotspēju.
Ar cieņu,
Andris Kalniņš
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
