Vārdu “lēts” attiecībā uz automašīnām lieto ne tikai, lai raksturotu tās vērtību naudas izteiksmē. Tie var būt lēti apdares materiāli, nepatīkamas braukšanas īpašības, vāja trokšņu izolācija, tehnoloģiju trūkums. Vai tiešām starp “mazs auto” un “ekonomiskā klase” vienmēr būtu jāliek vienādības zīme?
Izmērs ne vienmēr atbilst klasei
Reklāma
Lai gan Eiropā Volkswagen Polo joprojām ir diezgan populārs, Baltijas valstīs to vairs nevar iegādāties, jo mazauto tirgus šeit ir teju izzudis. Mūsu reģionā cilvēki, pat ja brauc tikai pa pilsētu, biežāk izvēlas vidēju gabarītu krosoverus vai lielus un universālus auto. To ietekmē arī mūsu priekšstats, ka mazauto ir lēti ne tikai cenas ziņā, bet arī nabadzīgāk aprīkoti un sliktāk brauc. Daži uzskata, ka tādi ekonomiskās klases modeļi kā Volkswagen Polo, Opel Corsa, Peugeot 208 un Renault Clio der tikai uzņēmumiem kā darbinieku auto.
“Latvijā ļoti skatās uz to, cik liela ir automašīna. Cilvēkiem svarīga ir liela virsbūve, lai arī ikdienā šāda auto priekšrocības izmanto reti. Tirgū gan ir pieejami arī grezni mazās klases pārstāvji, bet Baltijā cilvēki iegādāsies, piemēram, Audi Q7, lai gan ar Q3 viņu dzīvei pietiktu atliektiem galiem. Eiropā cilvēki auto izvēlas pēc tā, cik liels ir reāli nepieciešams,” stāsta žurnāla Klubs auto apskatnieks un konkursa Latvijas Gada auto tiesnesis Toms Timoško.
Tas izskaidrojams ar faktu, ka Rietumeiropas un Dienvideiropas vecpilsētās ielas ir šauras un stāvvietu nav īpaši daudz. Tāda pati situācija ir kalnainos apvidos, kur ceļi ir šauri. Šādās vietās ar mazauto ir vienkāršāk dzīvot. Bet tas nenozīmē, ka cilvēkiem būtu jāsamierinās ar ko sliktāku. BMW koncerns, kas šī gadsimta sākumā ar jaunu elpu atdzīvināja Mini zīmolu, parādīja, ka arī mazi auto var būt iekārojami. Tāpat bavārieši klajā laida 1. sērijas hečbeku. Mercedes-Benz klāstā ir A klase, ko var aprīkot īpaši grezni, bet Audi ir gājis vēl tālāk – A1 bija mazākais premium klases pārstāvis visā tirgū.
Elektriskie mazauto – vieda filozofija
Elektrifikācija auto industrijā iepūš jaunus vējus un daļēji maina izpratni par luksusa klasi. Protams, pagaidām lielākā daļa cilvēku uz elektromobili skatās kā uz pārvietošanās līdzekli pilsētā, un šobrīd attur arī to augstā cena. Lai attaisnotu cenu, ražotāji cenšas radīt atbilstošu komforta un dizaina līmeni.
Elektriskais Mini Cooper ir premium modelis, savukārt Honda e ir pat nedaudz futūristisks. Citroën ë-C3 koncentrējas uz vienkāršību, bet drīzumā gaidāmais Hyundai Inster var pārsteigt ar tehnoloģiju pārpilnību un mazauto segmentam iespaidīgu salona plašumu.
“Mazie elektroauto, manuprāt, ir superīga lieta, jo parasti cilvēki tos pērk braukšanai pa pilsētu. Kāpēc tērēt kaudzi naudas par lielu un dārgu apvidnieku ar milzīgu akumulatoru, lai braukātu pa Rīgas centru pārdesmit kilometru dienā? Neliels elektroauto šādā gadījumā ir visloģiskākais risinājums. Lielāki elektriskie krosoveri ir komfortablāki un piemērotāki garākiem gabaliem, un tos parasti pērk pavisam citiem mērķiem,” saka Toms.
Mazs tikai no ārpuses
Tikai retais apšaubīs, ka ar mazu automašīnu pārvietoties pa pilsētu ir patiešām ērti. Tas gan nebūt nenozīmē, ka iekšā valda šaurība. Piemēram, tikai 3,82 metrus garajam Hyundai Inster ir izteiksmīgs dizains un, pateicoties garajai riteņu bāzei (2,58 metri), arī plašs salons. Abus aizmugurējos sēdekļus var pabīdīt uz priekšu un tā palielināt bagāžnieku, bet var arī atstumt līdz pat aizmugurējam stiklam, un pasažieri brauks kā kundziņi. Arī priekšā sēdošajiem ir daudz vietas. Plus salonā ir pārdomāti sīklietu nodalījumi un acīm tīkama ekoloģiska apdare.
Iespējams, visspilgtākā šī mazauto iezīme ir tehnoloģiju bagātība, kas pārsteigs pat lielāku automašīnu īpašniekus. Hyundai Inster ir divi 10,25 collu ekrāni: viens paredzēts vadītājam, otrs – multimediju sistēmai un bezvadu tālruņa pieslēgumam. Automobilī ir ne tikai būtiskākās drošības sistēmas, bet arī uzlabota avārijas bremzēšana, viedā ātruma kontrole un daudzas citas funkcijas.
Lai veiktu ikdienas maršrutus pa pilsētas līkločiem, nav nepieciešams liels akumulators, turklāt liels akumulators ir smags, bet tas savukārt ietekmē dinamiku un ekonomiju. Vairums pilsētas elektromobiļu ir aprīkoti ar akumulatoriem līdz 30–40 kWh. Hyundai Inster pieejams ar 42 vai 49 kWh, un lielākā versija ar vienu uzlādi spēj veikt aptuveni 350 km. Statistiski vidējam eiropietim ar to ir gana, lai nedēļu vizinātos vispār bez uzlādes. Pateicoties 120 kW uzlādes jaudai, autovadītājam stacijā nebūs jākavējas ilgāk par pusstundu. Būtiski piebilst, ka Inster ir aprīkots ar V2L tehnoloģiju, kas ar akumulatoru ļauj darbināt ārējās ierīces.
Eiropā pat visai dārgi mazie pilsētas elektroauto, pateicoties komfortam pilsētā un patīkamajai braukšanai, gūst galvu reibinošu popularitāti. Honda cieta neveiksmi ar e modeli, jo tas ar vienu uzlādi spēja nobraukt pārāk maz, taču Mini Cooper E, Fiat 500e un pat Dacia Spring ir guvuši panākumus. Daži savā kompaktajā formā skaisti apvieno stilu un greznību, citi fokusējas uz zemāku cenu.
Tā kā ražotāji redz, ka mazie elektroauto uzrāda ļoti iepriecinošus rezultātus, viņi nāk klajā ar jaunām idejām. Renault elektroauto formā ir atdzīvinājis klasisko Model 5, bet Hyundai ir radījis Inster – auto ar modernu, izsmalcinātu dizainu. Nav šaubu, ka eiropiešiem tie noteikti patiks. Vai tie pārliecinās arī latviešus, ka mazauto nu jau ir braši izkāpuši no ekonomiskās klases kastītes? Laiks rādīs.
