Autors: Jana Drēziņa
Avots: Visit.salaspils.lv
Līdz šim karsta kritene Salaspilī bija nepieejama, vismaz par to liecināja aizlieguma zīmes, bet tagad to var iepazīt!
Uzstādīts informatīvs stends pie 2021. gadā izveidojušās karsta kritenes Salaspilī, Salaspils Zeltiņu purva (malējā) teritorijā. Šobrīd kritene ir iežogota ar koka žogu, taču pie tās līdz tam drīkst pieiet, un pie tās ir uzstādīts informatīvs stends pēc DAP vadlīnijām, tā kā šī teritorija ir paredzēts, ka drīz vien iekļausies vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijā “Zeltiņu purva dabas parks”. Nākamgad plānots šo objektu un pieejamību pie tā attīstīt vēl vairāk un redzamāk - uzstādot ceļa zīmes un norādes no ielas uz kritenes atrašanās vietu, attīrot pieejas ceļu, lai arvien vairāk interesentiem būtu iespējams šo unikālo dabas objektu apmeklēt un uzzināt par to ko nedaudz vairāk.
Reklāma
Zināms un arī acīmredzams ir fakts, ka kritene, kopš tās izveidošanās 2021. gadā ir palielinājusies jau gandrīz par divām reizēm, un paredzams, ka tā tuvāko 10 gadu laikā veidosies vēl plašāka.
Stenda informācija ir latviešu valodā, bet uz tā ir arī QR kods, kas aizved uz informāciju mājaslapā angļu valodā.
Ģeologi uzskata, ka vārdi Karsta Kritene stāsta par sarežģītu, pazemē plūstošo ūdeņu šķīdinošo darbību, kuras laikā tiek izšķīdināti un aizskaloti pazemē esošie ieži. Pazemē rodas tukšumi, alas, eju labirinti, līdz kāds to posms mums kļūst redzams, jo virsējā zemes kārta iebrūk. Kritene rodas tad, kad virs tukšumiem esošie ieži vairs nevar izturēt savu smaguma spēku, un daļa no tiem iekrīt pazemes tukšumos tā kļūstot par zemes virsmas jeb reljefa formu, kura mums parāda to, ka pazemē ir bijuši lielāki vai mazāki tukšumi.
Vēl tajos laikos, kad atradāmies Rīgas rajona teritorijā, šāda kritene parādījās blakus kartupeļu laukam, netālu no bijušā šaursliežu dzelzceļa gala stacijas vecajām ēkām Zeltiņos. Par to tika ziņots Rīgas rajona avīzē, fotogrāfijās varēja redzēt, ka pļavā radies “caurums” 4-5 metru diametrā, kam apkārt ganījās mājlopi. Ar vienkāršu alkšņa mietu tās dziļumu nevarēja sataustīt. Lai neciestu cilvēki un mājlopi, bedri – kriteni ātri aizbēra. Vairākas kritenes ir otrpus Daugavai, Daugmales pagasta un Baldones pagasta mežos, ap observatoriju, ap Riekstu kalnu, bieži vien lielākas un dziļākas par Salaspilī redzamo.
Šobrīd, samērā jaunā kritene Salaspilī ir neparasta tās atrašanās vietas dēļ, tā ir uz meža stigas, kas vēsturiski ir bijusi dzelzceļa uzbērums. Kopš te sāka darboties dzelzceļš kā transporta ceļš, ir pagājuši apmēram 120 gadi, savukārt to pārtrauca izmantot 1965. gadā.
Viens no jautājumiem paliek atklāts – kāpēc uzbērumu veidojošie ieži un dziļāk esošās morēnas(*) slānis neizturēja savu smagumu un iekrita pazemē, šobrīd jau vismaz trīs metru dziļumā. Cik tālu tukšumi turpinās, nav zināms. Kāpēc kritene, kuras diametrs pirms diviem gadiem bija 2-3 metri kļuvusi jau 6-7 metru plata – tātad aktīvi attīstījusies? Kur palicis iežu materiāls, kas veidoja pazemē iekritušo virsējo materiālu kārtu 3-4 metru biezumā?
*Morēna – nešķiroti, mālaini, smilšaini, mālsmilšaini, putekļaini, ar akmeņiem un granti pieblīvēti iežu materiāli
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.