Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com
Jau trešdien, 2019. gada 20. martā plkst. 23:58 sāksies meteoroloģiskais pavasaris un jau kopš pirmdienas, 18. marta, diena un nakts ir pilnīgi vienā garumā, bet turpmāk – ik dienu gaisma diennaktī pakavēsies par 5 minūtēm ilgāk. Pavasara meteoroloģisko iestāšanos dēvē par pavasara ekvinokciju, kas ir process, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un pāriet debess ziemeļu puslodē.
Seno latviešu tradīcijās šo laiku iezīmē kā Lielo dienu, kad daba un cilvēki svin gaismas uzvaru pār tumsu. Lielās dienas tradīcijas gājušas līdzi tautas dzīvei un darbiem, augot rituālu un ticējumu krāšņumā ikvienā sētā. Vēlāk, saplūstot ar citu tautu un ticību pienesumu, Lielā diena paudusi ne tikai dabas atmodu, bet arī dievišķās augšāmcelšanās vēsti. Mūsdienās mēs katrs, sekojot ģimenes tradīcijām vai paša pārliecībai, svinam Lielo dienu kā pavasara vienādības dienu pēc sentēvu ieražām vai arī kā kristīgās Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Lai gan šo divu svētku būtība ir atšķirīga, svinēšanas tradīcijas ir caurvijušās, kļuvušas sinkrētiskas, kristīgajām idejām uzslāņojoties pagāniskajām formām. Lielās dienas tradīcijas ir šūpoļu kāršanas un šūpošanās, olu krāsošana un ripināšana, kā arī dažādas spēles un rotaļas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.