Arheoloģiskās izpētes laikā Valmieras centrā pie Hanzas sienas atsegtas 15.-16.gs. ēku paliekas un atrastas 14.-16.gs. senlietas.

Arheoloģe Tatjana Berga informē, ka izrakumi notikuši līdz 3 metru dziļumam. „Necerējām, ka šovasar atradīsim tik daudz vērtīgu senlietu - izpētes laikā ieguvām pat 14.gs.beigu monētas – feniņus, kas ļauj precīzi datēt atsegto kultūrslāni. Atradām arī 15.-16.gs.celtņu paliekas un vairākus pagrabus,” stāsta Tatjana Berga, piebilstot, ka arheoloģiskās izpētes laikā atrasti arī 20.gs. vēstures liecības, piemēram, augstas temperatūras ietekmē deformējušās pudeles. „Esam ieguvuši pārliecinošus pierādījumus tam, kā 1944.gadā nodega Valmiera,” saka Tatjana Berga.

Arheoloģiskās izpētes laikā iegūtas vairākas 15.-16.gs. senlietas – krāsns podiņi, kaula priekšmeti, eļļas lampas fragments, monētas, vairoggredzens, kā arī sadzīves priekšmeti – adata, svečturis, trauku fragmenti un citi.

Valmieras Novadpētniecības muzeja galvenā krājumu glabātāja Indra Vīlistere pastāstīja, ka atrastās senlietas un 20.gs.vēstures liecības pēc to restaurācijas tiks izmantotas muzeja vajadzībām. „Muzejā top pastāvīgā ekspozīcija par Valmieras vēsturi. Atrastie priekšmeti ir pārliecinoša zinātniska un emocionāla vēstures liecība, tādēļ vairumu atrasto senlietu un 1940.-to gadu traģisko notikumu liecību izmantosim ekspozīcijas vajadzībām,” informē Indra Vīlistere.

Arheoloģiskās izpētes darbi Valmieras centrā turpināsies arī nākamajā gadā.

Jau ziņots, ka Valmieras pilsētas centra arheoloģiskā izpēte notiek kopš 2005.gada. Pagājušajā gadā pilsētas vēsturiskā centra rekonstrukcijas laikā pie ēkas Bastiona ielā 24 atsegta 16.gs. bruģēta iela un šaujamlūka, kā arī ar 14.gs.datējama senpilsētas aizsargmūra daļa 25 metru garumā. Mūra fragments bija 2005.gadā atsegtā aizsargmūra turpinājums. Tāpat iepriekšējos gados atrasti vairāki simti senlietu, kas datējamas ar 14.-17.gs.